Kā Stukāna prokuratūra vairākus gadus veiksmīgi piesedz nekaunīga krāpnieka visatļautību

Cilvēki, kuri cerēja, ka Latvijas prokuratūras un Valsts policijas mērķi – apkarot noziedzību un panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu - var tikt sasniegti, ja tiks pievērsta jaunā un pirmsšķietami spējīgā ģenerālprokurora Jura Stukāna uzmanība. Kuri cerēja, ka tāda odioza persona kā M. Dzenītis beidzot tiks bargi sodīta. Kuri ticēja, ka demokrātiskā valstī viņiem var tikt sniegta palīdzība un tiks panākts, ka M. Dzenītis, īstenojot savas shēmas, nevienu sirmgalvi vai invalīdu neizmetīs ārā no vienīgā mājokļa.

Tagad ir 2023. gada augusts. Pagājuši 2,5 gadi. Rezultāts – 0. Panākt taisnīgumu neizdevās nevienā no lietām. Vairākās lietās cietušie ir ļoti cienījama vecuma cilvēki, kuri, visticamāk, savas lietas atrisināšanu no valsts puses tā arī nesagaidīs. Ir miruši arī daudzi liecinieki, kas, protams, ir labvēlīgi prokuratūrai un M. Dzenītim, jo "nebūs iespējams savākt papildu pierādījumus". 

Diemžēl atsevišķi, bet ļoti acīmredzami fakti liek domāt, ka M. Dzenītim prokuratūrā ir tik labi sakari, ka konkrēti prokurori bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ne tikai “bremzē” pret M. Dzenīti uzsākto kriminālprocesu virzību apsūdzību celšanai, bet jau ceturto (!!!) gadu pēc kārtas bez virzības tur savā lietvedībā kriminālprocesu, kurā M. Dzenītim 2020. gada februārī par kārtējo mantisko noziegumu celta apsūdzība. Un šāds prokurors, kurš, starp citu, uzrauga vairākus pret M. Dzenīti uzsāktos kriminālprocesus, kuri nevirzās jau vairākus gadus, ir ne viens cits kā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Kaspars Cakuls, īpaši pazīstams kā viens no prokuroriem, kurš zaudēja Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Bet sīkāk par lietu gaitu un efektīvu prokuratūras darbu lūdzam lasīt zemāk.

Valsts policijas struktūrvienībās un prokuratūrā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi par M. Dzenīša un viņu līdzdalībnieku (nelaiķis advokāts Edgars Dimants; bijusī sieva Anna Bakanova; policijas darbinieks Arnis Zilberts, kurš, strādājot Ogres policijā un pēc tam Salaspils policijā, ilgus gadus vāca un nodeva M. Dzenītim informāciju par īpašumiem un to īpasniekiem, gūstot to no policijas datu bāzēm, palīdzēja M. Dzenītim legalizēt noziedzīgi iegūtos īpašumus utt.) izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem (pārsvarā krāpšanām) pret vairāku fizisku personu īpašumiem - nekustamiem īpašumiem, naudas līdzekļiem utt.

Krāpšanu rezultātā vairāki cilvēki zaudējuši savus īpašumus, bet dažiem tika atsavināts pat vienīgais mājoklis. M. Dzenīša darbību rezultātā gadu garumā vairāki cilvēki nonākuši uz nabadzības sliekšņa un joprojām negūst iespējas panākt savu interešu aizstāvību, jo nedz prokuratūra, nedz policija nav pielikusi pietiekamas pūles, lai savāktu pierādījumus, objektīvi tos novērtētu un nodotu M. Dzenīša un viņa līdzdalībnieku lietas tiesas spriešanai.

M. Dzenīša īstenotās noziedzīgas darbības parasti veiktas pēc vienādas shēmas: M. Dzenītis vai kāda persona viņa uzdevumā sameklē cilvēku, kuram pieder nekustamais īpašums vai tiesības uz šo īpašumu, kurš ir mazāk sociāli aizsargāts vai kurš vecuma un slimību dēļ nespēj pilnā mērā apzināties nedz dokumentu juridiskās sekas, nedz notikumu iespējamu iznākumu. Pēc ka M. Dzenītis piedāvā īpašumu iegādāties vai palīdzēt realizēt, maldina īpašnieku par turpmākām darbībām, iedod parakstīt dokumentus, ka īpašnieks ir saņēmis no M. Dzenīša naudu par nekustamo īpašumu vai apšaubāmus saistību rakstus, kaut arī nauda netiek maksāta.

Pēc tam M. Dzenītis uz pilnvaras pamata vai citādākā veidā atsavina savā labā cietušā īpašumus, bet naudu patur sev vai atdos cietušajam tikai minimālo naudas daļu, kura nav nemaz pietuvināta īstajai īpašuma vērtībai. Vai arī dažādos veidos panāk, ka cietušais paraksta M. Dzenīša sastādītos dokumentus, neapzinoties to saturu un pat neizlasot un neizprotot to būtību. Šādā veidā ir apkrāpti vairāki cilvēki, kuri M. Dzenīša darbību rezultātā ir palikuši bez dzīvesvietas vai bez līdzekļiem jaunas dzīvesvietas iegādei. Pārsvarā krāpšanas ir notikušas Ogres novadā, Rīgā, Jūrmalā, Engurē, kā arī citās vietās.

M.Dzenītis krāpnieciskās darbības īsteno, parasti izmantojot sadarbībā esošos notārus, kuri pienācīgā kārtā neizskaidro cietušajiem parakstāmo dokumentu saturu un sekas (pilnvaras, dāvinājuma līgumi, paraksta zīmes utt.) un nepārliecinās par cietušo patieso gribu – Agra Šeibe, Viktors Ozols, Inese Jaunzeme, iespējams, arī citi.

Valsts policijā ir saņemti vairāki iesniegumi par M. Dzenīša krāpnieciskām darbībām, taču, izskatot iesniegumus, vai nu ir pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, vai tika uzsākti kriminālprocesi, kuros tā arī nenotika to tālākā virzība un krimināllietas netika nosūtītas uz tiesu.

Apkopojot informāciju par ierosinātajiem kriminālprocesiem, ir zināmas šādas lietas:

1) Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī 2004.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11370043804 par krāpnieciskām darbībām pret Andreju Bulli.

2) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Ogres iecirknī 2005.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310064605 par krāpnieciskām darbībām pret Aleksandru Kaminski.

3) VP RRP Ogres iecirknī uzsākts kriminālprocess Nr.11310061205 par krāpnieciskām darbībām pret Sarmīti Šariko.

4) VP RRP Ogres iecirknī 2006.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310118706 par to, ka M. Dzenītis prettiesiski ieguva nekustamo īpašumu Ogrē, Tīnūžu ielā 3A-58, no kā cietis Imants Jurēvics.

5) VP RRP Jūrmalas iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr.11410034608 par M. Dzenīša noziedzīgām darbībām, kuru rezultāta cietis Rihards Neimanis.

6) VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr.11410025111 par M. Dzenīša noziedzīgām darbībām saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, kuru rezultāta cietis Rihards Neimanis.

7) VP RRP Ogres iecirknī 2011.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310088911 par to, ka, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, skolotājai Vijai Lagzdiņai izkrāpti nekustamie īpašumi. 

8) VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļā 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11517096812 par M. Dzenīša pretlikumīgām darbībām, kuru rezultāta cietis Mihails Kobiļanskis.

9) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310006812 par to, ka M.Dzenītis, izmantojot cietušo Diānas Venskusas un viņas mātes Skaidrītes Kaņepas uzticēšanos, veica nekustamā īpašuma Ogrē, Skuju ielā 3, izkrāpšanu.

10) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310032012 par to, ka M. Dzenītis nelikumīgi atsavināja cietušās Ivetas Zaicevas nekustamo īpašumu Ogrē, Mālkalnes prospektā 17-5.

11) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310031912 par to, ka M. Dzenītis nelikumīgi atsavināja cietušā Viktora Rastopčina nekustamo īpašumu Ogrē, d/s "Urga", dārzu Nr.421.

12) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12310001012 par to, ka M.Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo, skolotāju Dagmāru Zilberti saistībā ar nekustamā īpašuma Ogrē, Skuju ielā 3 izīrēšanu.

13) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310022012 par to, ka M. Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo vājredzīgo invalīdu Guntu Avotiņu saistībā ar nekustamu īpašumu atsavināšanu.

14) Jūrmalas pilsētas prokuratūrā 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12410001912 par Edmundam Irbem piederošā nekustamā īpašuma Jūrmalā, Upes ielā 25, izkrāpšanas faktu. Cietušais jau ir miris, tā arī nesagaidot lietas atrisināšanu.

15) VP RRP Rīgas Teikas iecirknī 2013.gadā uzsākts kriminālproces Nr.11091167513 par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret Sergeju Ļevenkovu, izkrāpjot viņam piederošo dzīvokli Rīgā, Raunas ielā 35-53.

16) Rīgas pilsētas Vidzemes prokuratūrā 2013.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12060005913 par Sergeja Ļevenkova iespējamo nonāvēšanu, kas bija saistīta ar viņa dzīvokļa Rīgā, Raunas ielā 35-53 izkrāpšanu. Kriminālprocess tika izbeigts, un no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu izrietēja, ka pastāvēja reālā iespēja, ka S.Ļevenkovs tika noindēts, taču policijas nolaidības dēļ kriminālpocess uzsākts novēloti, kad vairs nebija iespējams veikt neatliekamās procesuālās darbības un iegūt pierādījumus iespējamai slepkavībai.

17) VP RRP Ogres iecirknī 2013.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310035813 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa bijušajai skolotājai Norai Krūzei piederošos nekustamos īpašumus.

18) VP RRP Rīgas Brasas iecirknī 2016.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11094081016 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa cietušajai Evai Jaunzemei nekustamo īpašumu. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas turpinājuma un izkrāpto nekustamo īpašumu legalizācijā tieši iesaistīts policijas darbinieks Arnis Zilberts, kurš reģistrēja savā īpašumā noziedzīgi iegūtos nekustamos īpašumus.

19) VP RRP Rīgas Teikas iecirknī 2016.gadā uzsākts kriminālproces Nr.11091178716 par krāpnieciskām darbībām pret Leonīdu Jurkeviču, izkrāpjot viņam piederošos nekustamos īpašumus (viena no retajām krimināllietām, kura nodota tiesai, taču ilgus gadus nav izskatīta pat pirmajā instancē). Veicot kriminālvajāšanu, prokurors šajā lietā pamatoti konstatēja pazīmes, ka M. Dzenītis izvairās no nodokļu nomaksas, un izdalīja par šiem faktiem kriminālprocesu, kurā arī nenotiek nedz prokurora uzraudzība, nedz izmeklēšana. Valstij, iespējams, ir nodarīti zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā, bet valsts iestādes pat pirkstu nepakustina, lai to izmeklētu.

20) VP RRP Rīgas Brasas iecirknī 2017.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11094067517 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa cietušajam Viktoram Raževam nekustamo īpašumu (lieta nodota tiesai).

21) VP RRP Jūrmalas iecirknī 2019.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11410018219, par to, ka M.Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo Eināru Grinbergu. M. Dzenītim apsūdzība celta 2020. gada februārī, tā paša gada maijā nezināmu iemeslu dēļ tika nomainīts prokurors - procesa virzītājs, un lieta nonāca prokurora K. Cakula lietvedībā. K. Cakuls 2 reizes pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, un abas reizes pēc pārsūdzības kriminālprocesu atjaunoja Ģenerālprokuratūra, atzīstot, ka K. Cakula secinājumi kriminālprocesa izbeigšanai ir kļūdaini. 2022. gadā cietušais lūdza Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru nomainīt procesa virzītāju, jo acīmredzami netika nodrošināta efektīva kriminālvajāšana un process bija ļoti novilcināts. Uz minēto signālu Armīns Meisters nav reaģējis. Taču ir atzinis, ka process ir būtiski novilcināts, bet, ņemot vērā, ka prokurors K. Cakuls ir ļoti aizņemts citos procesos, A. Meistera izpratnē tas ļāva turpināt šī procesa novilcināšanu. Kopš tā ir pagājis gads. Procesa virzītājs joprojām ir K. Cakuls. Kriminālprocess “guļ” prokuratūras lietvedībā ceturto gadu. Ar nožēlu jāatzīst, ka šajā gadījumā ir pārkāpti visi iespējamie saprātīgie termiņi, lai M. Dzenītim piemērotu atbilstošu sodu.

22) VP RRP Ogres iecirknī 2019.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310032019, kas šobrīd atrodas VP RRP KrPP 3.biroja lietvedībā, par krāpnieciskām darbībām pret cietušo M.Skuju. M. Dzenītim kriminālprocesā ir aizdomās turētā statuss, kriminālprocess uz prokuratūru netiek virzīts.

Iespējams, par M.Dzenīša un ar viņu saistīto personu darbībām ir uzsākti arī citi kriminālprocesi, kuri nav minēti šajā iesniegumā, kā arī var tikai iedomāties, cik ir pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ar policijai tik izdevīgu frāzi “starp jums pastāv civiltiesisks strīds”.

Izvērtējot situāciju, rodas aizdomas, ka prokurori ļaunprātīgi vilcina kriminālprocesu virzību pret M.Dzenīti vai arī nevēlas iedziļināties lietu būtībā un nav spējuši objektīvi izvērtēt pierādījumus. Prokuratūras darba līmenis kļuvis tik zems, ka prokurori vairs nespēj saskatīt cēloņsakarības, plašāk domāt un analīzēt apstākļus, objektīvi vērtēt pierādījumus, baidās virzīt lietas uz tiesu un uzturēt apsūdzību, zinot, ka pretī ir rūdīts noziedznieks un tiesas process nebūs viegls. Daudz vienkāršāk celt apsūdzības mazās lietās tiem, kuri atzīst vainu vai pret kuriem ir 200% pierādījumu. Dāsna alga tiek maksāta stabili neatkarīgi no rezultātiem. 

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta 3.daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem. Taču, ņemot vērā to, ka krimināllietas nezināmu iemeslu dēļ nevirzās uz tiesu, acīmredzami tiek pieņemts, ka M. Dzenīša apgalvojumiem ir lielākā ticamības pakāpe nekā vairāku neatkarīgu un savā starpā nepazīstamu cietušo personu liecībām. Prettiesisku darbību sistemātiskums un līdzīgs izdarīšanas veids kopsakarā ar citiem lietās esošajiem pierādījumiem norāda uz to, ka cietušie tika maldināti un pret viņiem tika veiktas noziedzīgās darbības. Kā citādāk var izskaidrot faktu, ka tikai šajā publikācijā ir minēti 23 kriminālprocesi, kur cietušie sūdzas par krāpšanu, un cik vēl kriminālprocesi vai iesniegumi par kriminālprocesu uzsākšanu šeit nav minēti.

Tādējādi ir pamats aizdomām, ka uzraugošie prokurori nepienācīgi pilda savas kā uzraugošo prokuroru funkcijas, neobjektīvi novērtē pierādījumu pietiekamību, kā rezultātā cietušajiem vairākus gadus tiek liegtas tiesības aizsargāt savas mantiskās intereses.

Īpaši atzīmējams, ka kolektīvajā iesniegumā tika norādīti arī citi fakti un virkne lūgumu par iespējamiem citiem M. Dzenīša smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem t.sk. tautsaimniecības jomā. Vairāk nekā 2 gadus neviena prokuratūras amatpersona nav veikusi faktu pārbaudi un izvērtēšanu. M. Dzenītis veiksmīgi darbojas savā jomā. Jo kā tad citādāk, ja K. Cakuls un A. Meisters tur roku uz pulsa un ļauj lietām neiet uz priekšu.

Ir tikai viens jautājums J. Stukānam – vai viņš ir informēts par šo situāciju savā vadībā esošaja iestādē un vai to uzskata par normālu, Kriminālprocesa likuma normām atbilstošu? Mums liekas, ka šī situācija ir iestādes līmeņa rādītājs, kas rāda: katastrofa.

Novērtē šo rakstu: