Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par valstij piederošās bankas Citadele valdes priekšsēdētāju, visticamākais, kļūs pašreizējais šīs bankas vadītāja pienākumu izpildītājs, valdes loceklis Guntis Beļavskis, liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā. Beļavska karjera banku biznesā saistīta ar bēdīgi slaveno Parex banku – Citadeles priekšteci: pirms Parex kraha Beļavskis bija viens no Parex viceprezidentiem.

Tiesa, vairāki ar Citadeles jaunā vadītāja konkursa komisiju saistīti avoti Pietiek norāda, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts un ka pašlaik Citadeles jaunā vadītāja konkursa tā sauktajā „īsajā sarakstā” kā reāli kandidāti iekļauti vēl vismaz divi pretendenti, viens no viņiem esot saistīts ar Swedbank.

Tāpat Pietiek arī zināms, ka konkursā uz Citadeles vadītāja amatu esot pieteicies, taču ne visas atlases kārtas izgājis bijušais Hansabankas viceprezidents Uģis Zemturis. Viņš pats gan atbildē Pietiek noliedza, ka šāda informācija atbilst patiesībai, norādot, ka baumas nekomentēs.

Kā norāda vairāki avoti, aizvien netiek izslēgts, ka Beļavska kā potenciālā Citadeles vadītāja vietā varētu stāties arī cits kandidāts, kurš būtu saistīts ar Swedbank un par kuru esot gatavs iestāties ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).

Pietiek jau rakstījis, ka ziemeļvalstu bankas Swedbank interese par Citadeli saistīta ar faktu, ka tieši Swedbank pērn rudenī tika atzīta par vienīgo reālo valstij piederošās Citadele pircēju. Tiesa, cena, ko Swedbank bijusi gatava maksāt par Citadeles iegādi, neesot atbildusi valdības nospraustajiem mērķim par bankas pārdošanu saņemt vismaz 120 – 130 miljonus latu.

Oficiāli skaidru atbildi uz jautājumu par to, kad īsti noslēgsies konkurss uz bankas Citadele valdes priekšsēdētāja posteni un vai viens no reālākajiem kandidātiem ir Beļavskis, Pietiek pirmdien no bankas korporatīvo komunikāciju daļas vadītājas Ievas Prauliņas neizdevās saņemt.

Lai arī medijos iepriekš tika ziņots, ka lēmums par Citadeles jauno vadītāju tiks pieņemts jūlija sākumā vai, vēlākais, jūlija vidū, Prauliņa pirmdien Pietiek teica, ka pagaidām konkrētu laiku, kad tiks izlemts par Citadeles jauno vadītāju, nevarot nosaukt.

„Šobrīd profesionāla personāla atlases kompānija ir atlasījusi 5 Citadeles valdes priekšsēdētāja amata kandidātus, ko virzīt izskatīšanai nomināciju komitejai un Citadeles akcionāru ieceltajai bankas padomei. Gala lēmumu par labākā kandidāta izvēli pieņems Citadeles padome. Par valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu un iecelšanu amatā informēsim plašāku sabiedrību, tiklīdz nomināciju komiteja būs vienojusies par labāko amata kandidātu un bankas padome būs pieņēmusi lēmumu par darba attiecību uzsākšanu.

To, kurš no 5 kandidātiem ieņems Citadeles valdes priekšsēdētāja amatu, noteiks nomināciju komiteja un bankas akcionāru ieceltā padome. Līdz kandidātu izvērtēšanas pabeigšanai ir pāragri izteikt kādus minējumus par to, kurš šo amatu varētu ieņemt,” informēja Prauliņa.

Jauns valstij piederošās Citadele bankas vadītājs tiek meklēts kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka iepriekšējais bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai, pēc oficiālās versijas, „pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs”.

Jaunā Citadeles vadītāja meklēšanu bankas padome uzticējusi personāla vervēšanas kompānijai Amrop, kuras partneris ir Viesturs Lieģis. Savukārt ar faktu, ka Privatizācijas aģentūras (PA) vadītāja Iveta Zalpētere iebildusi pret ar Swedbank saistīta kandidāta virzīšanu vakantajam Citadeles valdes priekšsēža amatam, ticis saistīts viens no iemesliem, kāpēc medijos jūnija sākumā parādījās informācija par Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto bosingu un mobingu.”

Līdz ar valdībā pērn decembrī lemto Citadeles pārdošana jāatsāk, vēlākais 2012.gada rudenī.

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā „labā banka.” Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.

Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmuma pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...