Iesaki rakstu: 
Otrdien valdībā tika apstiprināts patvēruma uzņemšanas rīcības plāns, ar ko noslēdzas svarīgs posms Latvijas stratēģijas izstrādē par šo jautājumu. Patvēruma meklētāju masveidīgā pārdale Eiropas Savienībā, visticamākais, būtiski ietekmēs ne tikai mūsu likteņus, bet arī to pilsoņu dzīves, kuriem šodien dziedam šūpuļdziesmas.
Lai kā gribētos atbildību novelt uz Eiropu vai vismaz valdību, patiesībā lēmumus pieņem ļoti konkrētas partijas un konkrēti politiķi, kuriem kāds no mums ir devis šādas pilnvaras Saeimas vēlēšanās. Tātad mēs esam tie, kas pastarpināti lēmuši, kādai jābūt Latvijas politikai bēgļu lietās. Piedāvājam iespēju noskaidrot, kāda ir Tava personīgā atbildība šajā lietā.
Ja balsoji par "Vienotību":
Tu esi atbalstījis patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā visos balsojumos Saeimā un Ministru kabinetā. Sākotnēji Tu atbalstīji 250 imigrantu un viņu ģimenes locekļu uzņemšanu divu gadu laikā, vēlāk šis skaitlis pieauga līdz 750 + ģimenes locekļiem. Kaut gan Tavā pārziņā ir Ārlietu ministrija un premjers, Tu neesi starptautiski sabloķējies ar Poliju, Čehiju, Ungāriju un Slovākiju, kuras aktīvi iestājas pret bēgļu kvotām. Strādājot pie rīcības plāna imigrantu uzņemšanai, Tu aizstāvi lielākus bēgļu pabalstus un vienkāršākus kritērijus atlases gaitā.
Ja Tu balsoji par Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS):
Tu esi atbalstījis 250 imigrantu un viņu ģimeņu uzņemšanu Latvijā, bet tālākajā procesā esi kļuvis nepārliecinātāks. Valdības sēdē lemjot par 750 imigrantu uzņemšanu, Tavu ministru balsis dalījās, bet ar to pietika, lai lēmums tiktu pieņemts. Vēlāk Eiropas lietu komisijā ZZS pārstāvji gan centās revanšēties un balsoja pret. Runājot par bēgļu uzņemšanas rīcības plānu, Tu galvenokārt iestājies par pašvaldību interešu aizstāvību. Tu centies panākt, lai jebkādas ar bēgļiem saistītās izmaksas pašvaldībām kompensētu valsts. Par pārējo Tu ieturi neitralitāti.
Ja Tu balsoji par Nacionālo apvienību (NA):
Kur vien tas bijis iespējams, Tu esi iestājies pret imigrantu uzņemšanu Latvijā. Visus ar bēgļu uzņemšanu saistītajos balsojumos gan Ministru kabinetā, gan Saeimā Tu esi balsojis pret. Rīcības plānā Tu cīnies par to, lai bēgļu pabalsti nebūtu lielāki par vietējo iedzīvotāju sociālām garantijām, un par to, lai par labu bēgļiem netiktu pazeminātas valodas prasības darba tirgū. Tu arī prasi stingrākus atlases kritērijus un pienākumu kopumu bēgļiem, neslēpjot, ka mērķis ir mazāk bēgļu Latvijā, kas uzturas īsāku laiku. Kopumā gan Tu turpini atbalstīt valdību, kuras vairākums lemj no Tevis atšķirīgi, bet neizskatās, ka cita valdība rīkotos kardināli atšķirīgi.
Ja Tu balsoji par "Saskaņas centru":
Tu esi daudz kritizējis valdību par haosu imigrācijas politikā, bet izšķirošos balsojumos atbalstījis 750 patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tu centies noraidīt iespējas panākt obligātu Saeimas visu 100 deputātu lemšanu par jebkuru bēgļu kvotu, bet Eiropas lietu komisijā Tu izšķīri rezultātu par labu 750 imigrantu un viņu ģimeņu uzņemšanu.
Ja Tu balsoji par Reģionu apvienību (RA):
Sākotnēji Tu skaļi kritizēji valdību imigrācijas politikā, bet vēlāk izšķirošos balsojumos sabloķējies ar "Vienotību" un panāci lēmuma pieņemšanu par 750 imigrantiem un viņu ģimenēm Latvijā.
Ja Tu balsoji par "No sirds Latvijai" (NSL):
Tu esi iestājies pret patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Tava balss nav pārstāvēta Latvijas valdībā, bet Saeimas balsojumos Tu esi iestājies par lielākām Saeimas pilnvarām un pret imigrantu uzņemšanu.
Ja Tu balsoji par kādu Saeimā neiekļuvušu partiju vai nepiedalījies vēlēšanās:
Tu imigrācijas jautājumos esi rīkojies visnotaļ pretrunīgi, jo esi piešķīris daļu varas katrai no Saeimā pārstāvētajām partijām. Bet, ņemot vērā, ka atbilstoši vēlēšanu kārtībai šādu balsu lielāko daļu saņem partijas, kas vēlēšanās ieguvušas lielāku pārstāvniecību, tad pēc būtības Tava rīcība bēgļu jautājumos ir vienāda ar "Vienotības" un "Saskaņas centra" balsotāju rīcību.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
