Kā Nils, būdams Saeimas deputāts, baroja Kremļa spiegu ar informāciju
Agris Laukgalis04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atkārtošana ir zināšanu māte, it sevišķi, kad līdz balsošanai ir atlikušas vien dažas dienas, tādēļ ir vērts apskatīties uz cilvēku, kurš pēdējo mēnešu laikā Rīgā ir redzams uz katras ēkas, sabiedriskā transporta un kāpņutelpās, kur kaimiņi aģitācijas lapas nevis aiznes līdz miskastei, bet atstāj visu acīm par prieku, uz palodzēm. Runa ir par Saskaņas lokomotīvi, tvaikoni un celmlauzi Nilu Ušakovu.
Kādā aukstā 2011.gada decembra dienā Valsts policija, šķetinot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, veica kratīšanu Leonīda Jākobsona dzīvesvietā Rīgā (kompromat.lv portāla īpašnieks). Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu pat aizturēja uz 48 stundām.
Toreiz atsevišķos medijos pilnā apmērā vai pa daļām tika nopludināta Rīgas mēra Nila Ušakova e-pasta sarakste vairāku tūkstošu vēstuļu apmērā. Sarakste atklāja, ka Ušakovs regulāri atskaitījies par spiegošanu no Latvijas izraidītam vēstniecības darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš „darbu” vēstniecībā pameta vēl 2009.gadā. Tiesa, oficiāli Krievijas vēstniecība Latvijā norādīja, ka viņš esot atstājis valsti tādēļ, ka pārgājis citā darbā.
Hapilovs jau iepriekš bija izraidīts no Gruzijas, kur viņš arī bija diplomāts. Neapstiprināta informācija liecina, ka Hapilovs esot piedalījies atentāta plānošanā pret Gruzijas toreizējo prezidentu Mihailu Saakašvili (kurš tagad uz vecumu ir aizgājis pa fāzēm un sirgst ar vecuma demenci). Tas it kā notika laikā, kad no 2000. līdz 2004.gadam Hapilovs strādāja Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši autoavārijā.
Vēstules Ušakovs Hapilovam sūtīja 2008.gadā, un tajā laikā Nils bija Saeimas deputāts. Savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku un nodarbojās ar kultūras sadarbības jautājumiem.
Vienā no vēstulēm, ko Ušakovs sūtījis Hapilovam, tika skaidroti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros bija plānots noteikt, ka gadījumā, ja bukletos, izkārtnēs un uzrakstos, kas tiek izplatīti publiskajās vietās un paredzēti sabiedrības informēšanai, teksts tiks tulkots svešvalodā, bet normatīvie akti paredz, ka tam jābūt tikai valsts valodā, atbildīgā persona var saņemt sodu 20 līdz 100 latu apmērā.
Vēstulē uzsvērts, ka grozījumu būtība ir tāda, ka sodi tiks piespriesti ne tikai gadījumā, ja teksts nav pieejams valsts valodā, bet arī par to, ka tas būs svešvalodā jeb krievu valodā. Tāpat Ušakovs sūtījis informāciju par jauniešu organizācijas "Mums pa ceļam" īstenotajiem projektiem un plānoto konferenci "Krievu pasaule jaunajiem - veiksmīgu ideju tirgus".
Vēstuļu saturs ietvēra dažāda rakstura informāciju, tostarp jau par iepriekš minētās jauniešu organizācijas projektu izdevumu tāmēm un tml.
Youtube ir atrodams video, kurš pierāda, ka Ušakovs tikās ar Krievijas spiegu Latvijā kādā bārā netālu no Krievijas vēstniecības. Vai kādam vēl ir šaubas, kā labā strādā Ušakovs un Saskaņa?
Jāatzīmē, ka vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012.gada 29.martā viņam savainoja seju Rīgā, Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā. Izskatās jau pēc Kremļa rokaspuišu gājieniem. Iespējams, tas bija neizdevies laupīšanas gadījums, bet varbūt rūpīgi plānots iebiedēšanas mēģinājums.
Tiesas process starp Ušakovu un Jākobsonu vēl nav beidzies, turklāt Nils jau divas reizes, būdams prasības cēlājs, nav ieradies uz tiesas sēdi. Tas tikai liecina par to, ka viņam tas viss ir ķeksīša pēc.
Varbūt lieta būtu pavērsusies pilnīgi citā virzienā, un Nils būtu kādu laiku pavadījis cietumā par spiegošanu citas valsts labā. Visticamāk, viņš arī nebūtu kļuvis par Rīgas mēru, un viņa partijai nebūtu tik daudz administratīvā resursa, lai reklamētu sevi.
Taču tālajā 2008.un 2009.gadā vēl nebija pieņemti grozījumi Krimināllikumā par spiegošanu (85.pants). Šie grozījumi par valsts pamatinterešu apdraudēšanu stājās spēkā 2016.gada 11.maijā. Pēc tam, kad Krievija, izmantojot „zaļos vīriņus”, nelikumīgi anektēja Krimu, un ar savu karaspēku bez atpazīšanas zīmēm iebruka Dienvidaustrumukrainā. Balstoties uz iepriekš minēto likuma pantu, šobrīd sodus par spiegošanu citas valsts labā saņēmuši Jurijs Stilve un Aleksandrs Krasnopjorovs.
Bet tas viss stāsts ir par to, kā būtu, ja būtu. Realitāte ir pavisam cita. Taču, iespējams, de facto Rīgas mērs Ušakovs ir bijis Kremļa spiegs un, iespējams, vēl tāds arī ir, taču pašreiz stučīt vairs nav viņa līmeņa darbs. Viņš mums ir dižciltīgs ar dikti zilām asinīm, vai ne, ko!?
Avoti:
https://www.tvnet.lv/5636074/no-latvijas-izraidits-krievijas-diplomats-aleksandrs-hapilovs
https://m.likumi.lv/doc.php?id=88966
https://www.tvnet.lv/4898428/zurnalists-sarakste-atklaj-usakova-patieso-seju
http://jauns.lv/raksts/zinas/173533-usakovs-regulari-atskaitijies-krievijas-vestniecibai
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
