Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Publiskajā vidē izskanējuši jautājumi, kas adresēti Imantam Liepiņam — žurnālistam un autoram, kurš uz Ventspils domi kandidē no Nacionālās apvienības saraksta. Šis ir aso un nepatīkamo jautājumu apkopojums, kā arī kandidāta sniegtās atbildes uz tiem.

Piedošanu, bet ko vispār Nacionālās apvienības sarakstā dara Imants Liepiņš? Kāpēc viņš startē Ventspilī?

Ļoti vienkārši: kopš Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atvēršanas pirms 15 gadiem es regulāri tajā strādāju pie saviem literārajiem darbiem. Tik lielā mērā, ka literāros pasākumos mani jau sākuši stādīt priekšā kā “autoru no Ventspils”. No sākuma gribēju iebilst, bet pēc tam padomāju: kāpēc ne? Kopsummā esmu Ventspilī nodzīvojis gandrīz divus gadus, tikai ar pārtraukumiem. Protams, ka manu darbu pārpublicējumi drīz vien sāka parādīties Ventas Balsī. Esmu no auditorijas Ventspilī par savu darbu saņēmis atzinīgas atsauksmes, tāpēc ceru pozitīvo enerģiju dot atpakaļ!

Soctīklos gan viedoklis ir konkrēts: atkal kārtējais rīdzinieks grib Ventspilī kaut ko samaitāt.

Vaimančesiņ! Es tak nau nekāds rīdznieks, es i ventiš! Dzimis Liepājas pusē, ar senčiem no Kuldīgas un Ventspils novadiem, mācījies Kandavas novada Zemītē un skolu beidzis Tukumā. Pirmo žurnālista praksi ieguvu vietējās avīzēs, kādu laiku pa telefonu ierunāju notikumu reportāžas Kurzemes Radio ziņām, tas bija vēl Silvas Bendrātes laikos. Samaksa bija maza, pieredze — nenovērtējama.

Darba un ģimenes dēļ kādu laiku esmu padzīvojis Rīgā, bet tas jau nepadara cilvēku par rīdzinieku. Esmu kurzemnieks un to, esot Rīgā, neslēpju. Kad strādāju Dienas Biznesā, piefiksēju, ka sāku runāt līdzīgi rīdziniekiem. Kopš tā laika vienmēr runāju ar plato “ē”, pie kam rīdziniekiem un latgaļiem par prieku lietoju visādus ventiņu izteicienus. Piemēram: “Smuks tu nau, bet dumš gan!” Un tādus vārdus kā “džindž”, “buorkans”, “sprūt”, “ķīķeret”, “pieskapēt”, “aizkacēt”, “slūpēt čakšņus” utt. Man ir visas Grinberģ' Ulda sastādītās ventiņu grāmatas, utt. Jau no bērnības lasīju Herberta Dorbes stāstus, tagad — Jāņa Valka un Guntara Tennes romānus. Galu galā mana dēliņa vārds ir Vents!

Bet kāpēc jāstartē NA sarakstā no pašas pēdējās vietas? Tad kāpēc vispār startēt?!

Andis Zariņš [NA nodaļas vadītājs Ventspils novadā un pilsētā] sākumā dāvāja labāku pozīciju, bet es pats atteicos: tā kā esmu pirmās reizes kandidāts, tad ir tikai godīgi pret visiem pārējiem, ka man pienākas pati sliktākā vieta.

Sarakstā ir lieliski kandidāti, pie kam neviens nav politiskais funkcionārs. Visi ir reālā ikdienas darba darītāji. Pirmais numurs Māris Ganuss ir ceļu meistars Latvijas Autoceļu uzturētājā. Balvis Leimanis ir leģendārs basketbolists, basketbola kluba Ventspils padomes loceklis, bet vienlaikus strādā par Latvenergo elektromontieri, jo viņam patīk elektriķa darbs! Ikdienā viņš novērš, piemēram, dažādus bojājumus. Ja dzīvojat Ventspils novadā un nevarat noskatīties pa televizoru BK Ventspils spēli, jo vējš atkal sagāzis kokus uz vadiem, tad jums elektrību salabot atbrauks pats basketbola kluba padomes loceklis!

Tā ir taisnība, ka nacionālisti likuši katram kandidātam izspiest no sevis trīs unikālas idejas tai pašvaldībai, kurā kandidē?

Bet tas taču viss ir publicēts NA oficiālajā žurnālā Nacionālā Neatkarība! Jā, patriotisms nekad nav bijis saistīts ar vietējiem naudasmaisiem vai ārzemnieka Sorosa fondu. Idejas jāizdomā pašiem. Nav pie rokas neviena apmaksāta “domnīca”.

Nu un tad kādas tās idejas būtu? Kaut viena?

Nebūs īsi un primitīvi, toties būs interesanti.

Visi tā saka. Sevišķi pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām.

Tad uzreiz pie lietas... Pirmā oriģinālā ideja ienāca prātā, braukājot ar riteni pa Ventspils novadu. Par Eiropas naudu Ventspilī ir pārbūvēts lidlauks, bet lidojumu skaits ir mazs — tikai reti privātie piloti, Robežsardzes un armijas lidaparāti. Lai dotu lidostai jaunu nozīmi, ierosinu uzsākt darbu pie izpētes attiecībā uz iespēju izveidot pie Ventspils lidlauka pilotu skolu, kādas Latvijā darbojas tikai dažās vietās — Liepājā, Spilvē, nedaudz arī Ādažos. Jau tagad airBaltic Pilotu akadēmija izmanto Ventspili t.s. “touch and go” vingrinājumiem. Ventspilī ir uzkrāta liela pieredze Ventspils Augstskolas izveidošanā un attīstīšanā, Tehnikuma kapitālā pārbūvē un Radioastronomijas centra izveidē no nulles. Pirms diviem gadiem kopā ar koncertzāli “LATVIJA” uzcelta arī jaunā Mūzikas skola. Tātad pilsētas speciālistiem ir 30 gadu pieredze un prakse jaunu mācību iestāžu būvēšanā un atvēršanā — laiks izvirzīt nākamo ideju! 

Bet kāpēc tieši pilotu apmācība?

Pilotu apmācība nodrošinās jaunas funkcijas un papildu darbu lidostai, jaunu cilvēku pieplūdumu Ventspilij un, protams, labi apmaksātas un prestižas profesijas apguves iespējas. Turklāt visa infrastruktūra jau ir sen gatava! Pie kam mūsdienās par vienmotora lidmašīnītes privātpilotu var kļūt jebkurā vecumā un, piemēram, vizināt tūristus. Vai lidot savam priekam. Es arī esmu izmēģinājis palidot pie stūras — protams, instruktora pavadībā. Neaprakstāma lieta!

Nu, tā ir tikai viena ideja. Turklāt politiskie konkurenti to pavisam noteikti nozags, jo doma ir samērā īstenojama.

Tāpat kā Ventspils lidosta, kam ir iegūta pat starptautiskā sertifikācija, nepieder nevienam cilvēkam personīgi, tā arī ideja par pilotu apmācību nevar piederēt nevienam kā privātīpašums. Ja kāds šo ideju paņems un īstenos, būs ieguvums visiem!

Pietiek runāt! Ejam tālāk.

Ejam gan. Nākamais “zilonis istabā” Ventspilī ir gadiem ilgi krājušās ģimeņu sūdzības par naftas smirdoņu un ogļu putekļiem no ostas uzņēmumiem. Problēma tāda, ka piesārņojumu kontrolējošais Valsts vides dienests ir pakļauts valstij, nevis pašvaldībai, un pilsēta nevar regulēt valsti. No otras puses —  ja ievēlēs kaut vienu domnieku, kurš vēlētāju priekšā uzņemsies attiecīgo darbu, pašvaldības deputāta amats var kļūt par noderīgu platformu, no kuras palīdzēt dažādiem dienestiem, iestādēm un uzraugošajām institūcijām veikt pienākumus, pat ja putekļu un smirdoņas novēršana nav tiešā pašvaldības funkcija. Deputātam šajā darbā jāuzņemas koordinatora, palīga un kontrolētāja funkcija. Dažādām slinkām Liepājas un Rīgas iestādēm mēdz būt pavisam cita reakcija, ja iesniegumus, sūdzības un informācijas pieprasījumus raksta ne tikai iedzīvotāji, bet arī domes deputāti!

Attiecībā uz “ziloņiem istabā”: tāds “zilonis” Ventspilī ir Lembergs. Bija, ir un (acīmredzot) nedomā nekur pazust.

Katram kandidātam, kurš gatavojas startēt uz Ventspils domi, ir jārēķinās: ja nu viņu gadījumā ievēl, tad būs darīšanas ar Lembergu. Bet man kā žurnālistam ikdienā ir jāsaskaras ar visvisādiem cilvēkiem, pie kam no dažādām valstīm un kultūrām. Mūsdienu pasaulē tas ir pašsaprotami. Es to neuzskatu par problēmu. Ja kādam tā ir problēma, tad tā ir viņa problēma, ne manējā.

Lūk! Runājot par dažādām kultūrām: Nacionālās apvienības kandidātam visās bildēs redzams mugurā ukraiņu un baltkrievu tautastērpa krekls. Kā to saprast?!

Tādu kreklu sauc “višivanka” (izrunā ar cieto “i”), un šo kreklu es nopirku vēl Eiromaidana revolūcijas laikā, kur biju klāt kā Latvijas korespondents. Tas viss ir aprakstīts manā grāmatā “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts”. Baltkrieviem un ukraiņiem ir ornamenti, kas līdzīgi mūsējiem — viņi uz krekliem izšuj radniecīgus ģeometriskus simbolus, kādi mums ir uz Lielvārdes jostas. Mūsdienās šādi krekli ukraiņiem un baltkrieviem ir kā nacionālās pašapziņas simbols, pretestība putinismam un citām ģeopolitiskām avantūrām. Kāds tur brīnums, ka mēs izprotam viņu nostāju?

Savukārt Ventspilī ir lieliska tradīcija atbalstīt visus diasporas tautas mākslas kolektīvus, pie kam visus vienādi: ukraiņus, baltkrievus, krievus, ebrejus un visus citus. Tā ir milzīga vērtība! Kopš Krimas aneksijas un kara Donbasā, kā arī pēc svaigo Baltkrievijas notikumu attīstības Rīgā, Jelgavā un citās Latvijas malās dažreiz notiek “ecēšanās” starp dažādām diasporas organizācijām, taču Ventspilī visi tiek atbalstīti vienādi, izturas ar cieņu pret visiem. Tā ir unikāla vērtība, un es atbalstu tādu pieeju, to nevajag sabojāt! Rakstnieku mājā esmu dzīvojis kopā kā ar ukraiņu, tā baltkrievu, lietuviešu, krievu, ķīniešu un amerikāņu autoriem, tulkotājiem. Darba dēļ man iznāk saskarties ar vairāku valstu pārstāvjiem, mācīties valodas, un tas ir labs stimuls.

Stop, stop! Runājot par kandidāta darbavietu — kas tā AFP vispār tāda? Kas tas par kārtējo trīsburtu kantori?

AFP jeb Agence France-Presse ir viena no trim galvenajām ziņu aģentūrām pasaulē (līdzās REUTERS un Associated Press), katrā ziņā pati vecākā no visām. AFP uzdevumā es ikdienā gatavoju ziņas no Latvijas...

Ko tad tur var izlasīt par Ventspili?

No Ventspils esmu taisījis, piemēram, reportāžu par pasaulē lielāko vertikālo klavieru uzstādīšanu koncertzālē “LATVIJA”, par zvejniecību Baltijas jūrā, lauksaimniecību un rūpniecību. Tāpat kā mūsu valsts auditoriju neinteresē, piemēram, Gdiņas vai Bjalistokas pašvaldību savstarpējās attiecības, tā arī lasītājus citur pasaulē neinteresē Latvijas politiķu savstarpējie skandāli. Ārzemēs lasa par mums, ja esam izdarījuši ko nozīmīgu, jaunu. Nosūtīšu linku uz rakstu, lai var apskatīties!

https://news.yahoo.com/worlds-largest-concert-piano-strikes-chord-latvia-044725523.html

Novērtē šo rakstu: