Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu: no vienas puses — Aivara Lemberga neskaitāmie piekritēji, no otras puses — viņa “opozicionāri” savās propagandas dzirnavās maļ ikvienu tādu kandidātu, kurš nestartē ne no vienu, ne otru sarakstiem.

Publiskajā vidē izskanējuši jautājumi, kas adresēti Imantam Liepiņam — žurnālistam un autoram, kurš uz Ventspils domi kandidē no Nacionālās apvienības saraksta. Šis ir aso un nepatīkamo jautājumu apkopojums, kā arī kandidāta sniegtās atbildes uz tiem.

Piedošanu, bet ko vispār Nacionālās apvienības sarakstā dara Imants Liepiņš? Kāpēc viņš startē Ventspilī?

Ļoti vienkārši: kopš Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atvēršanas pirms 15 gadiem es regulāri tajā strādāju pie saviem literārajiem darbiem. Tik lielā mērā, ka literāros pasākumos mani jau sākuši stādīt priekšā kā “autoru no Ventspils”. No sākuma gribēju iebilst, bet pēc tam padomāju: kāpēc ne? Kopsummā esmu Ventspilī nodzīvojis gandrīz divus gadus, tikai ar pārtraukumiem. Protams, ka manu darbu pārpublicējumi drīz vien sāka parādīties Ventas Balsī. Esmu no auditorijas Ventspilī par savu darbu saņēmis atzinīgas atsauksmes, tāpēc ceru pozitīvo enerģiju dot atpakaļ!

Soctīklos gan viedoklis ir konkrēts: atkal kārtējais rīdzinieks grib Ventspilī kaut ko samaitāt.

Vaimančesiņ! Es tak nau nekāds rīdznieks, es i ventiš! Dzimis Liepājas pusē, ar senčiem no Kuldīgas un Ventspils novadiem, mācījies Kandavas novada Zemītē un skolu beidzis Tukumā. Pirmo žurnālista praksi ieguvu vietējās avīzēs, kādu laiku pa telefonu ierunāju notikumu reportāžas Kurzemes Radio ziņām, tas bija vēl Silvas Bendrātes laikos. Samaksa bija maza, pieredze — nenovērtējama.

Darba un ģimenes dēļ kādu laiku esmu padzīvojis Rīgā, bet tas jau nepadara cilvēku par rīdzinieku. Esmu kurzemnieks un to, esot Rīgā, neslēpju. Kad strādāju Dienas Biznesā, piefiksēju, ka sāku runāt līdzīgi rīdziniekiem. Kopš tā laika vienmēr runāju ar plato “ē”, pie kam rīdziniekiem un latgaļiem par prieku lietoju visādus ventiņu izteicienus. Piemēram: “Smuks tu nau, bet dumš gan!” Un tādus vārdus kā “džindž”, “buorkans”, “sprūt”, “ķīķeret”, “pieskapēt”, “aizkacēt”, “slūpēt čakšņus” utt. Man ir visas Grinberģ' Ulda sastādītās ventiņu grāmatas, utt. Jau no bērnības lasīju Herberta Dorbes stāstus, tagad — Jāņa Valka un Guntara Tennes romānus. Galu galā mana dēliņa vārds ir Vents!

Bet kāpēc jāstartē NA sarakstā no pašas pēdējās vietas? Tad kāpēc vispār startēt?!

Andis Zariņš [NA nodaļas vadītājs Ventspils novadā un pilsētā] sākumā dāvāja labāku pozīciju, bet es pats atteicos: tā kā esmu pirmās reizes kandidāts, tad ir tikai godīgi pret visiem pārējiem, ka man pienākas pati sliktākā vieta.

Sarakstā ir lieliski kandidāti, pie kam neviens nav politiskais funkcionārs. Visi ir reālā ikdienas darba darītāji. Pirmais numurs Māris Ganuss ir ceļu meistars Latvijas Autoceļu uzturētājā. Balvis Leimanis ir leģendārs basketbolists, basketbola kluba Ventspils padomes loceklis, bet vienlaikus strādā par Latvenergo elektromontieri, jo viņam patīk elektriķa darbs! Ikdienā viņš novērš, piemēram, dažādus bojājumus. Ja dzīvojat Ventspils novadā un nevarat noskatīties pa televizoru BK Ventspils spēli, jo vējš atkal sagāzis kokus uz vadiem, tad jums elektrību salabot atbrauks pats basketbola kluba padomes loceklis!

Tā ir taisnība, ka nacionālisti likuši katram kandidātam izspiest no sevis trīs unikālas idejas tai pašvaldībai, kurā kandidē?

Bet tas taču viss ir publicēts NA oficiālajā žurnālā Nacionālā Neatkarība! Jā, patriotisms nekad nav bijis saistīts ar vietējiem naudasmaisiem vai ārzemnieka Sorosa fondu. Idejas jāizdomā pašiem. Nav pie rokas neviena apmaksāta “domnīca”.

Nu un tad kādas tās idejas būtu? Kaut viena?

Nebūs īsi un primitīvi, toties būs interesanti.

Visi tā saka. Sevišķi pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām.

Tad uzreiz pie lietas... Pirmā oriģinālā ideja ienāca prātā, braukājot ar riteni pa Ventspils novadu. Par Eiropas naudu Ventspilī ir pārbūvēts lidlauks, bet lidojumu skaits ir mazs — tikai reti privātie piloti, Robežsardzes un armijas lidaparāti. Lai dotu lidostai jaunu nozīmi, ierosinu uzsākt darbu pie izpētes attiecībā uz iespēju izveidot pie Ventspils lidlauka pilotu skolu, kādas Latvijā darbojas tikai dažās vietās — Liepājā, Spilvē, nedaudz arī Ādažos. Jau tagad airBaltic Pilotu akadēmija izmanto Ventspili t.s. “touch and go” vingrinājumiem. Ventspilī ir uzkrāta liela pieredze Ventspils Augstskolas izveidošanā un attīstīšanā, Tehnikuma kapitālā pārbūvē un Radioastronomijas centra izveidē no nulles. Pirms diviem gadiem kopā ar koncertzāli “LATVIJA” uzcelta arī jaunā Mūzikas skola. Tātad pilsētas speciālistiem ir 30 gadu pieredze un prakse jaunu mācību iestāžu būvēšanā un atvēršanā — laiks izvirzīt nākamo ideju! 

Bet kāpēc tieši pilotu apmācība?

Pilotu apmācība nodrošinās jaunas funkcijas un papildu darbu lidostai, jaunu cilvēku pieplūdumu Ventspilij un, protams, labi apmaksātas un prestižas profesijas apguves iespējas. Turklāt visa infrastruktūra jau ir sen gatava! Pie kam mūsdienās par vienmotora lidmašīnītes privātpilotu var kļūt jebkurā vecumā un, piemēram, vizināt tūristus. Vai lidot savam priekam. Es arī esmu izmēģinājis palidot pie stūras — protams, instruktora pavadībā. Neaprakstāma lieta!

Nu, tā ir tikai viena ideja. Turklāt politiskie konkurenti to pavisam noteikti nozags, jo doma ir samērā īstenojama.

Tāpat kā Ventspils lidosta, kam ir iegūta pat starptautiskā sertifikācija, nepieder nevienam cilvēkam personīgi, tā arī ideja par pilotu apmācību nevar piederēt nevienam kā privātīpašums. Ja kāds šo ideju paņems un īstenos, būs ieguvums visiem!

Pietiek runāt! Ejam tālāk.

Ejam gan. Nākamais “zilonis istabā” Ventspilī ir gadiem ilgi krājušās ģimeņu sūdzības par naftas smirdoņu un ogļu putekļiem no ostas uzņēmumiem. Problēma tāda, ka piesārņojumu kontrolējošais Valsts vides dienests ir pakļauts valstij, nevis pašvaldībai, un pilsēta nevar regulēt valsti. No otras puses —  ja ievēlēs kaut vienu domnieku, kurš vēlētāju priekšā uzņemsies attiecīgo darbu, pašvaldības deputāta amats var kļūt par noderīgu platformu, no kuras palīdzēt dažādiem dienestiem, iestādēm un uzraugošajām institūcijām veikt pienākumus, pat ja putekļu un smirdoņas novēršana nav tiešā pašvaldības funkcija. Deputātam šajā darbā jāuzņemas koordinatora, palīga un kontrolētāja funkcija. Dažādām slinkām Liepājas un Rīgas iestādēm mēdz būt pavisam cita reakcija, ja iesniegumus, sūdzības un informācijas pieprasījumus raksta ne tikai iedzīvotāji, bet arī domes deputāti!

Attiecībā uz “ziloņiem istabā”: tāds “zilonis” Ventspilī ir Lembergs. Bija, ir un (acīmredzot) nedomā nekur pazust.

Katram kandidātam, kurš gatavojas startēt uz Ventspils domi, ir jārēķinās: ja nu viņu gadījumā ievēl, tad būs darīšanas ar Lembergu. Bet man kā žurnālistam ikdienā ir jāsaskaras ar visvisādiem cilvēkiem, pie kam no dažādām valstīm un kultūrām. Mūsdienu pasaulē tas ir pašsaprotami. Es to neuzskatu par problēmu. Ja kādam tā ir problēma, tad tā ir viņa problēma, ne manējā.

Lūk! Runājot par dažādām kultūrām: Nacionālās apvienības kandidātam visās bildēs redzams mugurā ukraiņu un baltkrievu tautastērpa krekls. Kā to saprast?!

Tādu kreklu sauc “višivanka” (izrunā ar cieto “i”), un šo kreklu es nopirku vēl Eiromaidana revolūcijas laikā, kur biju klāt kā Latvijas korespondents. Tas viss ir aprakstīts manā grāmatā “UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts”. Baltkrieviem un ukraiņiem ir ornamenti, kas līdzīgi mūsējiem — viņi uz krekliem izšuj radniecīgus ģeometriskus simbolus, kādi mums ir uz Lielvārdes jostas. Mūsdienās šādi krekli ukraiņiem un baltkrieviem ir kā nacionālās pašapziņas simbols, pretestība putinismam un citām ģeopolitiskām avantūrām. Kāds tur brīnums, ka mēs izprotam viņu nostāju?

Savukārt Ventspilī ir lieliska tradīcija atbalstīt visus diasporas tautas mākslas kolektīvus, pie kam visus vienādi: ukraiņus, baltkrievus, krievus, ebrejus un visus citus. Tā ir milzīga vērtība! Kopš Krimas aneksijas un kara Donbasā, kā arī pēc svaigo Baltkrievijas notikumu attīstības Rīgā, Jelgavā un citās Latvijas malās dažreiz notiek “ecēšanās” starp dažādām diasporas organizācijām, taču Ventspilī visi tiek atbalstīti vienādi, izturas ar cieņu pret visiem. Tā ir unikāla vērtība, un es atbalstu tādu pieeju, to nevajag sabojāt! Rakstnieku mājā esmu dzīvojis kopā kā ar ukraiņu, tā baltkrievu, lietuviešu, krievu, ķīniešu un amerikāņu autoriem, tulkotājiem. Darba dēļ man iznāk saskarties ar vairāku valstu pārstāvjiem, mācīties valodas, un tas ir labs stimuls.

Stop, stop! Runājot par kandidāta darbavietu — kas tā AFP vispār tāda? Kas tas par kārtējo trīsburtu kantori?

AFP jeb Agence France-Presse ir viena no trim galvenajām ziņu aģentūrām pasaulē (līdzās REUTERS un Associated Press), katrā ziņā pati vecākā no visām. AFP uzdevumā es ikdienā gatavoju ziņas no Latvijas...

Ko tad tur var izlasīt par Ventspili?

No Ventspils esmu taisījis, piemēram, reportāžu par pasaulē lielāko vertikālo klavieru uzstādīšanu koncertzālē “LATVIJA”, par zvejniecību Baltijas jūrā, lauksaimniecību un rūpniecību. Tāpat kā mūsu valsts auditoriju neinteresē, piemēram, Gdiņas vai Bjalistokas pašvaldību savstarpējās attiecības, tā arī lasītājus citur pasaulē neinteresē Latvijas politiķu savstarpējie skandāli. Ārzemēs lasa par mums, ja esam izdarījuši ko nozīmīgu, jaunu. Nosūtīšu linku uz rakstu, lai var apskatīties!

https://news.yahoo.com/worlds-largest-concert-piano-strikes-chord-latvia-044725523.html

Novērtē šo rakstu:

11
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...