Kā Latvijas valdība spēja panākt Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā
Imants Liepiņš14.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korporatīvās un politiskās saites, kas nav spējušas nostrādāt Latvijas elektorāta un tiesībsargājošo institūciju priekšā, atradušas dzirdīgas ausis Trampa administrācijā — tas kļūst redzams no pašu iesaistīto pušu paziņojumiem un jau iepriekš dokumentētām saiknēm.
Lai panāktu kādas personas iekļaušanu ārvalstu “melnajā sarakstā”, ir jāveic krietns lobēšanas un ziņu pienešanas darbs — ne jau pati no sevis informācija nonāk ASV Valsts kases rīcībā. Atslēgu uz sankciju piemērošanu dod ASV Valsts kases (U.S. Treasury) sākotnējais paziņojums — konkrēti, tā paziņojuma daļa, kas attiecas uz Lembergu:
“Lembergs has served as the Mayor of Ventspils, Latvia, since 1988. From that time, he has been repeatedly accused of money laundering, bribery, and abuse of office. Lembergs controls entities through political parties and corrupt politicians, and systematically exploits those entities and individuals for his own economic gain. Lembergs has used his influence over leadership of political parties to shape government personnel and place certain government officials in positions, as well as to obstruct other government officials from obtaining leadership positions. Additionally, Lembergs has leveraged and corrupted law enforcement officials to protect his interests and subvert politicians whom he otherwise was unable to control.
In addition to designating Lembergs, OFAC is designating four Latvia-based entities that are owned or controlled by him: Ventspils Freeport Authority, Ventspils Attistibas Agentura (also known as Ventspils Development Agency), Biznesa Attistibas Asociacija (also known as Business Development Association), and Latvijas Tranzita Biznesa Asociacija (also known as Latvian Transit Business Association).”
Šis paziņojums, kurš satur skaļus izteikumus, lielākoties atkārto A. Lemberga politisko oponentu, tajā skaitā Ventspils domes opozīcijas deputāta un Ventspils brīvostas valdes locekļa Ģirta Valda Kristovska politisko retoriku, kas pazīstama ar saviem skaļajiem, taču nekonkrētajiem izteicieniem (t.i., nespējot norādīt uz konkrētiem likumpārkāpumu gadījumiem). Šis Vienotības politiķis, kurš pats ticis atkārtoti pieķerts 5000 eiro ikmēneša maksājumu saņemšanā no Rūdolfa Meroni kontrolē esoša uzņēmuma, tā arī nav spējis nosaukt nevienu konkrētu “kukuļošanas” gadījumu, par kuru varētu uzrādīt apsūdzību viņa politiskajam oponentam A. Lembergam.
Savukārt brīvosta un četras minētās biedrības (bet nevis Ventspilī strādājošie citu firmu simti), no kurām Biznesa Attīstības asociācija ir neaktīva jau gadiem, ir bijušas tās, uz kurām iepriekš fiksējušās Ģ. V. Kristovska politiskās intereses — viņš jau kopš 2017. gada mēģinājis panākt dažādas pārbaudes un auditus brīvostā un pašvaldībā, taču visas pārbaudes līdz šim beigušās viņam par sliktu.
Attiecīga politiskā retorika tomēr bez grūtībām atradusi dzirdīgas ausis Ministru kabinetā. Iemesls — tur ārlietu ministra un premjerministra amatus ieņem Ģ. V. Kristovska partijas biedri Edgars Rinkēvičs un Krišjānis Kariņš. Pēdējam ir motivācija vērsties pret A. Lembergu veca politiskā strīda dēļ: pirms gandrīz 15 gadiem toreizējais ekonomikas ministrs K. Kariņš iesāka t.s. “Ojāru Grinbergu farsu”, ieceļot Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā (t.i., tajā amatā, ko tagad ieņem Ģ. V. Kristovskis) kādu vecu karjeras komunistu, vārdā Ojārs Grinbergs, taču atkārtoti atsakoties pierakstīt dokumentam klāt O. Grinberga personas kodu, adresi vai darbavietu.
Par to, ka K. Kariņš nespēja Ministru kabineta dokumentā ierakstīt personu identificējošus datus, prokuratūra apsūdzību cēla nevis K. Kariņam, bet gan A. Lembergam, kurš pie šī dokumenta sastādīšanas vai apstiprināšanas nebija ne tuvumā. Attiecīgo tiesas procesu A. Lembergs, kā visiem zināms, ar lielu troksni uzvarēja, un lielā mērā šis te “Ojāru Grinbergu farss” bija tas, kas A. Lembergu no provinces domes priekšsēdētāja pārvērta nacionāla mēroga politiskajā figūrā. Sabiedrība gan šo farsu ilgtermiņā novērtējusi kā sīku starpgadījumu, kas nedeva negatīvu ietekmi ne uz A. Lemberga, ne K. Kariņa politiskajām karjerām. (Savukārt konkrētā O. Grinberga politiskajā karjerā augstākais sasniegums ir un paliek PSKP Viļnas partijas skolas absolvēšana.)
Taču ar korporatīvi partejiskām saitēm vien ir par maz, lai piespiestu ārzemju valdību iekļaut globālā sankciju sarakstā kādu Eiropas nomales valsts pašvaldības līmeņa amatpersonu. No Jaunās konservatīvās partijas pašu publicētā paziņojuma redzams: “pastnieka” lomu šajā reizē spēlējis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. JKP pašu mājaslapā ievietotajā paziņojumā lasāms: “No 2019. gada 4. decembra līdz 8. decembrim Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu darba vizītē apmeklēja Vašingtonu (ASV), kur tikās ar ASV Tieslietu departamenta, Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules bankas pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas un konkrēti Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus t.s. Moneyval rekomendāciju ieviešanā un paveikto cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.” Savukārt jau 9. decembrī parādījās ASV Valsts kases paziņojums par jaunajām sankcijām, kas izrādās vērstas pret Vienotības un JKP redzamāko politisko un publisko oponentu.
Bet kāpēc tieši tas sankciju saraksts, kurš nosaukts Krievijas cietumos nomocītā auditora un nodokļu likumdošanas speciālista Sergeja Magņitska vārdā? S. Magņitska bijušais darba devējs Bils Brauders daudzus gadus kampaņojis ne tikai par to, lai S. Magņitska slepkavībā vainojamie tiktu saukti pie tiesas (kas nav izdevies), bet arī lai grautu koruptīvo darījumu iespējas kā tādas (kur B. Braudera sekmes bijušas redzamākas). Latvijas Avīze ziņo: “Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas — aizvadītajā piektdienā — tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. [...] “Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās, kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” uzskata Bordāns.”
Tālāk pats J. Bordāns žurnālistu priekšā piebildis, ka viņš pirms četriem gadiem bijis advokāts [Amerikas konservatīvajam smadzeņu tankam] “Heritage Foundation”, kas savulaik palīdzēja B. Brauderam iedzīvināt “Magņitska saraksta” principu. J. Bordāns arī pasūkstījies, ka Latvijas iestāžu darbība neesot bijusi apmierinoša S. Magņitska slepkavības atklāšanā (Krievijas netīrā nauda, kuras aizplūšanu bija atklājis S. Magņitskis un kā dēļ viņu vispirms ieslodzīja, tad cietumā nosita, tika legalizēta caur Latvijas moikbankām).
Tātad jau triju dienu laikā ir pilnībā noskaidrojusies un izgaismojusies saikne “Meroni nauda — Ģ. V. Kristovskis un Vienotība — K. Kariņa valdība — J. Bordāns — Magņitska saraksta sastādītāji”.
Attēlā: tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu pienes ziņas ASV amatpersonām par savu politisko konkurentu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
