Kā Jaunzeme tērē VID resursus savām personīgajām vajadzībām
Pietiek lasītājs13.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūs smiesieties, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores krēslu ieņemošā Ieva Jaunzeme vēl joprojām nav spējusi nokārtot ierēdņa kvalifikācijas novērtēšanas eksāmenu.
Atcerēsimies, ka jau 2019.gadā I.Jaunzeme izgāzās ierēdņu novērtēšanā, tādēļ viņai tikai dots viens gads uzlabot savu darbu, zināšanas un atsevišķas personīgās īpašības. Tomēr I.Jaunzeme doto laiku veltīja nevis sava darba uzlabošanai, bet intrigu pīšanai un solījumu došanai politiķiem, tādējādi cenšoties nodrošināt palikšanu amatā.
Pagājušā gada rudenī Finanšu ministrijai bija atkārtoti jāizveido vērtēšanas komisija, kura vērtētu, vai I.Jaunzeme ir spējusi gada laikā kaut minimāli uzlabot savas zināšanas un vai ir kompetenta ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Arī atkārtotās vērtēšanas pirmajā kārtā I.Jaunzeme izgāzās tik pamatīgi, ka gandrīz vai apraudājusies komisijas priekšā. Savukārt uz otro vērtēšanas kārtu I.Jaunzeme vienkārši neieradās, lūdzot viņai piešķirt divas nedēļas "papildu sagatavošanās" laiku.
Pēc šīm divām nedēļām viņai bija nepieciešamas vēl divas nedēļas, un tad jau ārkārtas stāvokļa dēļ valstī atkal bija pastiprināti drošības pasākumi. Un tieši nākamajā dienā pēc papildu ierobežojumu stāšanās spēkā I.Jaunzeme pēkšņi bija gatava viņas darba vērtēšanas otrajai kārtai. Ar nosacījumu, ka veiks to attālināti.
Tā kā Finanšu ministrijas ierēdņi ir labi informēti par I.Jaunzemes piekopto praksi videokonfereču laikā slēpti izmantot citu VID amatpersonu palīdzību, šī I.Jaunzemes iniciatīva tika noraidīta, jo tas jau iepriekš nozīmētu, ka tiktu vērtēts nevis I.Jaunzemes, bet anonīmu VID ierēdņu darbs.
Joprojām var tikai iztēloties, kā jūtas šīs augstākās VID amatpersonas, kurām jāslēpjas aiz ekrāna, jāraksta špikeri un jālabo I.Jaunzemes kļūdas tikai tāpēc, lai VID priekšniece izskatītos adekvāta. Bet vēl grūtāk iedomāties, kā pašai I.Jaunzemei nav kauna to prasīt no saviem padotajiem.
Bet uz otro novērtēšanas kārtu bija jāgaida līdz šī gada maijam, kad valstī beidzās ārkārtas stāvoklis un I.Jaunzemei vairs nebija tiesiska pamata izvairīties no stāšanās komisijas priekšā.
Tomēr arī šajā situācijā I.Jaunzeme izvēlējās izmantot tradicionālo ierēdņu triku - iesniegt simtiem lappušu garu sava darba novērtējumu, kura caurskatīšanai komisijai būtu jāvelta nedēļām ilgs laiks.
Vienīga problēma - komisijas locekļiem ātri tapa skaidrs, ka I.Jaunzeme pati to nav rakstījusi. Noskaidrojās, ka I.Jaunzemes sacerējumu ir rakstījuši citi VID ierēdņi, kuri izmantojuši laiku, zināšanas un nodokļu maksātāju naudu I.Jaunzemes vajadzībām - viņas centieniem saglabāt amatu.
Cerams, ka drīz varētu sekot iesniegums VID ar lūgumu I.Jaunzemei paskaidrot, kāpēc viņa izmanto VID resursus savām personīgajām vajadzībām un vai viņa piekristu publiskot it kā pašas sagatavoto vērtējumu tam, ko divu gadu laikā ir paveikusi par nu jau 5300 eiro mēnesī lielo atalgojumu.
Savukārt, tā kā I.Jaunzeme nav pietiekami gudra izdomāt tik daudzus variantus palikšanai amatā, nākamajā rakstā palūkosimies, kam ir izdevīga nekompetentas ierēdnes atrašanās tieši VID vadītāja amatā. Un saldajam ēdienam pievienosim dažas pikantas detaļas par Terehovas muitnieku aizturēšanas aizkulisēm un to, kā tagad VID tiek tirgoti uzņēmējiem labvēlīgi lēmumi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
