Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš ir viens no pretendentiem uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, politiskajās aprindās jau gadiem ilgi tiek uzskatīts par Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālu cilvēku. Politiķi atceras piemērus, kā Lembergs pieprasījis amatu valdībā Gulbim. Kad Gulbis 2005. gada vasarā nodibināja partiju Jaunie demokrāti, tā tika uzskatīta par "Lemberga projektu".
Izskanējušas spekulācijas, ka Gulbis varētu pat būt pieņemamākā kompromisa figūra KNAB priekšnieka amatam, ja konkursa komisija neizvēlēsies kādu no biroja esošajiem darbiniekiem, kuri arī pretendē uz amatu. Gulbis, kurš pazīstams kā egocentriska persona, kas vairāk vēsturē iegājusi ar privātās dzīves peripetijām, ne kādā amatā reāli paveikto, drīzāk būtu KNAB izkārtne, reālo varu birojā ļaujot saglabāt Jutai Strīķei un Jurim Jurašam, spriež zinātāji.
Tomēr Gulbja pagātnes saiknes ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu rada piesardzību, ka vecās ietekmes sviras var nebūt ierūsējušas. Politiķi, atceroties laikus, kad Gulbis vēl pretendēja uz ietekmi politikā, neoficiālās sarunās ar Pietiek atminas, kā Lembergs personiski kaulējies, lai valdībā atrastos kāds amats Gulbim.
2006. gada pavasarī, kad Jaunais laiks izstājās no Aigara Kalvīša vadītās valdības un atbrīvojās Solvitas Āboltiņas ieņemtais tieslietu ministres amats, Aivars Lembergs uzstājis, lai tajā apstiprina tieši Gulbi. Ventspils mērs vairākkārt zvanījis Kalvītim, pieprasot Gulbim šo ietekmīgo amatu, Pietiek neoficiāli stāsta tobrīd pie koalīcijas sarunu galda sēdējušie. Tieslietu ministra amats tobrīd bija būtiska ietekmes svira Ventspils tranzīta karā, jo Tieslietu ministrijai padotais Uzņēmumu reģistrs tika pārpludināts ar pretējo pušu pieprasījumiem reģistrēt izmaiņas dažādu uzņēmumu amatpersonu sarakstos. Lēmums par labu vienai vai otrai pusei varēja nozīmēt konkrēta uzņēmuma izslīdēšanu no Lemberga ietekmes loka.
Galu galā Gulbis par tieslietu ministru nekļuva. Tautas partija nevēlējās Lembergam sniegt šādu pakalpojumu, tā vietā viņa favorītam Gulbim piedāvājot e-lietu ministra portfeli. Tomēr arī pie tā Gulbis netika. Ilgi kaulējies par amatu, Gulbis bija spiests izslēgt telefonu, jo jau kāpis lidmašīnā, bet, kad atlidojis, uzzinājis, ka e-lietas jau atdotas zaļo zemnieku virzītajai Inai Gudelei, Pietiek stāsta tā laika valdības sarunās iesaistītie.
Lemberga roka aizkulisēs tika saskatīta arī 2005. gada vasarā, kad gadu atpakaļ no Jaunā laika aizgājušais Gulbis dibināja partiju Jaunie demokrāti. Ventspils mērs ilgi koķetēja, daudzkārt sazvanījās un tikās ar Gulbi, bet spekulācijas par viņa kandidēšanu no Jaunajiem demokrātiem 9. Saeimas vēlēšanās vai piekrišanu būt par jaunās partijas premjera kandidātu tā arī nepiepildījās. Lembergs, kurš 2004. gadā kā goda viesis piedalījās Gulbja kāzās Ventspilī, bija ielūgts, bet tā arī neieradās uz auno demokrātu dibināšanas kongresu. Bet 2008. gada agrā pavasarī Jauno demokrātu vadību no Gulbja pārņēma Lemberga menedžeris Ventspils tranzīta uzņēmumos Edgars Jansons.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
