Kā Aigaram Prusakam ar jauno sievu izdevās kļūt par vienu no bagātākajiem VID pārvalžu direktoriem
Pietiek lasītājs26.03.2023.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Ieskatīsimies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datubāzē atrodamajos datos, kas rāda, kā tagadējam VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam kopā ar jauno sievu dažos gados izdevās kļūt par vienu no pat oficiāli bagātākajiem VID pārvalžu direktoriem.
Būdams Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas priekšnieks, Aigars Prusaks 2018.gadu pabeidza ar parādu EUR 8854,96 apmērā un divām vecām automašīnām.
2019. gadā kļūstot par VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju, šis kungs no “plikas baznīcas žurkas” pēkšņi kļuva par vienu no bagātākajiem VID pārvalžu direktoriem.
2019. gadā A. Prusaks apprecas ar savu ilggadējo partneri Kristīni Grigu. Lietošanā parādās dzīvoklis Rīgā. Faktiski minētais dzīvoklis A.Prusaka lietošanā bija jau sen, jo attiecības un kopdzīve ar K.Grigu bija uzsāktas vairākus gadus iepriekš.
A.Prusaka lietošanā parādās arī jauna automašīna - četrus gadus vecs VW Golf, kā arī valdījumā divus gadus vecs VW Passat. Zīmīgi, ka tiek arī dzēstas parādsaistības EUR 8854,96 apmērā.
2020. gads ir zīmīgs ar to, ka A.Prusaks gada laikā ir spējis pat oficiāli iekrāt vairāk nekā 1000 eiro mēnesī - kopā EUR 14 814,35.
2021. gadā A.Prusaks ir spējis palielināt savus oficiālos uzkrājumus par EUR 12 819,05, kopā vairākās kredītiestādēs uzkrājot naudas līdzekļus kopā EUR 27 633,4 apmērā.
Zīmīgi, ka, piemēram, A. Prusaka priekšniece - VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme šaja pašā laika posmā (2019.-2021.gads) ir spējusi palielināt savus uzkrājumus vidējo tikai par nepilniem pieciem tūkstošiem eiro gadā, trijos gados uzkrājot EUR 14 066,57.
Interesants ir fakts, ka arī A.Prusaka jaunajai sievai Kristīnei Grigai pēc tam, kad A.Prusaks kļuva par VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju, no “plikas baznīcas žurkas” izdevās kļūt par bagātu kundzi.
K.Griga 2018.gadu pabeidza ar parādu EUR 22 517,06 apmērā un vienu vecu automašīnu.
2019. gadā apprecot A.Prusaku un viņam kļūstot par VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru, K.Grigas valdījumā parādās četrus gadus vecs VW Golf, un viņas naudas uzkrājumi gada beigās jau ir EUR 9017,55 apmērā.
2020. gadā K.Grigas lietošanā parādās 2017.gada izlaiduma VW Passat, un naudas uzkrājumi tiek palielināti par EUR 11 005,67, sasniedzot kopsummu - EUR 20 023,22 apmērā.
2021. gadā K.Grigas uzkrājumi tiek palielināti vēl par EUR 7095,84, sasniedzot kopējos uzkrājumus - EUR 27 119,06.
Redzam, ka pēc A.Prusaka nokļūšanas VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā viņa ģimenes kopējie uzkrājumi trīs gadu laikā no nulles ir pieauguši līdz EUR 54 752,46 (27 633,4 + 27 119,06), neskaitot jaunu automašīnu iegūšanu savā lietošanā.
Vai tiešām A.Prusaks cīnās ar korupciju VID, vai tieši pretēji – viņš ir kļuvis par vienu no VID ievērojamajiem korumpantiem?
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
