Jūrmalas īpašumu rekorddarījumi pēdējos astoņos gados - bums, krīze, atgūšanās
PIETIEK17.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien klajā nāk žurnāls Kapitāls, kurā publiskoti ekskluzīvi dati par 70 aizvadītā gada nekustamo īpašumu rekorddarījumiem Rīgā un Jūrmalā. Pietiek sniedz ieskatu žurnāla publicētajos datos par to, kādi darījumi - gan rekordlieli, gan izteikti dīvaini - pēdējos astoņos gados reģistrēti Jūrmalā: kūrortpilsēta pieredzējusi gan nekustamo īpašumu buma kulmināciju, kad miljoni tika maksāti pat par ļoti šaubīgiem īpašumiem, gan krīzi, kad apjomīgi darījumi bija izcils retums, gan tirgus atgūšanos, lielā mērā pateicoties austrumu kaimiņu interesei.
2005. gads
2,25 miljoni latu – uzņēmēji Marks Edidovičs un Boriss Rjazanskis divos piegājienos pārdeva tikai tā paša gada martā dibinātajai SIA Bulduru nams 3777 kvadrātmetrus zemes un uz tiem esošu jaunbūvi Meža prospektā 27. Par jaunajām nekustamā īpašuma saimniecēm līdz ar to kļuva ar abiem uzņēmējiem cieši saistītas daiļā dzimuma pārstāves – 27 gadus vecā Latvijas iedzīvotāja Vera Fisenko un 31 gadu vecā Svetlana Lučko no Kazahstānas, bet pats īpašums tika ieķīlāts Lateko bankā par 2,635 miljoniem latu.
1,33 miljoni latu – par šādu kopējo divu darījumu summu nekustamo īpašumu biznesmeņu aprindās pazīstamais Jefims Ginzburgs Magnat grupas tranzītuzņēmumu lielākajam īpašniekam Aleksandram Osipkovam pārdeva 3948 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu un dzīvojamo māju Gončarova ielā 8/10. 2004. gadā J. Ginzburgs šo īpašumu par 407 000 latu iegādājās no deviņiem īpašniekiem; abiem darījumiem – gan J. Ginzburga, gan A. Osipkova – izmantots bankas finansējums.
1,03 miljoni latu - 1938. gadā dzimušais uzņēmējs Vadims Prokofjevs divos darījumos iegādājās 3681 kvadrātmetru zemes un ēku Burtnieku ielā 20 no to iepriekšējām īpašniecēm – Georginas Elizabetes Bondas un Dagmāras Lūcijas Krastiņas. V. Prokofjevs šo īpašumu iegādājās par paša līdzekļiem – objekts nevienā kredītiestādē nav ieķīlāts.
2006. gads
2,74 miljoni latu – bijušajam premjeram Valdim Birkavam, Izraēlas iedzīvotājam Borisam Gaftam, kā arī Maksimam Vetcelim un Irinai Fonarjovai piederošā SIA Azur Real, samaksājot šādu summu 1969. gadā dzimušajam Sergejam Soldatenko, iegādājās 3259 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu ar sešām ēkām Kāpu ielā 95. Uz īpašumu SEB Unibankā nostiprinātas vairākas hipotēkas, no kurām lielākā bija par 4,36 miljoniem latu.
2,2 miljoni latu – degvielas biznesa pārstāvis Andris Kursītis 2461 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju Bulduru prospektā 132 nopirka no 1967. gadā dzimušā SIA BBH īpašnieka Aleksandra Bogatova. Īpašuma iegādei ņemts 2,11 miljonu latu kredīts Hansabankā, kur pirkums ieķīlāts par 2,95 miljoniem latu.
2,1 miljons latu – tik vērta bijusi aptuveni trešdaļa no īpašuma Tirgoņu ielā 1 kas sastāv no 1881 kvadrātmetra zemes un divām ēkām. To Maritim Park Hotel īpašnieka Leonīda Čerņaka dēls un kompanjons Iļja Čerņaks pārdeva 1962. gadā dzimušajam Igoram Kļimenko. Darījuma veikšanai kredīts netika ņemts. Šajā pašā īpašumā sava daļa tolaik piederēja arī pazīstamajam Krievijas mūziķim, grupas Mumij Troļ līderim Iļjam Lagutenko.
2007. gads
2,46 miljoni latu - kādreizējais Zemes bankas viceprezidents Jānis Tukāns par šādu summu pārdeva 2829 kvadrātmetrus zemes ar māju un palīgceltni Jūras ielā 2. Īpašumu iegādājas 1946. gadā dzimusī Natālija Roščina, darījuma veikšanai kredīts netika ņemts.
1,91 miljons latu – pazīstamais uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs pārdeva 3622 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar četrām ēkām Meža prospektā 71. Īpašumu iegādājās SIA M 71 – kādai 1961. gadā dzimušai Ritai Vasiļjevai piederošs uzņēmums. Pats G. Krupņikovs pie īpašuma tika 2003.gadā, oficiāli samaksājot 80 000 latu. Jaunais īpašnieks to ieķīlāja par labu Aizkraukles bankai.
1,85 miljoni latu - trīs ceturtdaļas no 3590 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar divām dzīvojamām ēkām Jomas ielā 15 mainīja īpašnieku, kad to iegādājās SIA Gales. Jaunie saimnieki (kompānija pieder kādam ofšoram un diviem Sergejiem – Jegorovam un Petrovam) hipotekāros kredītresursus neizmantoja.
2008. gads
3,12 miljoni latu – 1956. gadā dzimušais Aivars Hovalko no VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādājās 11 247 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar vairākām ēkām Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19/21. Jau dažus mēnešus vēlāk viņš gandrīz visu šo īpašumu pārdeva tālāk SIA Ritalt par nedaudz lielāku summu. Nevienā no darījumiem netika izmantoti hipotekārie kredītlīdzekļi.
1,86 miljoni latu – 1956. gadā dzimusī Mare Klavinsh nopirka 7240 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bulduru prospektā 120. Zemesgabalu pārdeva SIA Lielpriedes (īpašnieks – Sentkristoferā un Nevisā reģistrētais The Capital Trust).
1,22 miljoni latu - Jūrmalas pilsētas pašvaldība pārdeva 5453 kvadrātmetrus zemes ar māju Jūras ielā 3. Īpašumu bez kredītlīdzekļiem iegādājas 1945. gadā dzimušais nekustamo īpašumu jomā pazīstamais uzņēmējs Igors Rapoports.
2009. gads
3,86 miljoni latu – SIA Harmony IN (vienīgā īpašniece – uzņēmēja Ināra Tetereva) iegādājās 1400 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar pamatceltni K. Barona ielā 1. Īpašumu pārdeva 1967.gadā dzimusī Vivita Sidorova: kā rāda zemesgrāmatu informācija, viņa šo īpašumu bija ieķīlājusi kredīta saņemšanai, kura nodrošināšanai par labu SEB bankai bija nostiprināta 1,898 miljonu latu hipotēka, - tā līdz ar šo darījumu dzēsta.
2,38 miljoni latu - 2626 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar viesu māju kompleksu un pagrabu Jūrmalā, Kāpu ielā 49, no 1964. gadā dzimušā Latvijas eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska par šādu summu iegādājās 1933.gadā dzimusī ārzemniece Ludmila Siņajeva.
2,1 miljons latu - par šādu summu trīs privātpersonas – 1988. gadā dzimusī Kristīne Vaivode, 1990. gadā dzimusī Ilze Vaivode un 1967. gadā dzimusī Ieva Vaivode – pārdeva 5/8 no 8003 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar piecām mājām un palīgceltni Kāpu ielā 103. No uzņēmēja Zigurda Vaivoda mantoto īpašumu nopirka SIA Proficom (oficiālais īpašnieks – kāds Kipras ofšors).
2010. gads
2,18 miljoni latu – SIA Dinors pārdeva lielāko daļu sava īpašuma Madonas ielā 7, kur uz 10 593 kvadrātmetriem zemes atrodas piecu viesu namu jaunbūves. Rezultātā tur izveidojies neliels miljonāru rezervāts: piemēram, par vairāk nekā 600 000 latu 189/1000 no visa īpašuma iegādājas 1966. gadā dzimusī Latvijas bagātāko sieviešu saraksta dalībniece Tatjana Omeļčenko, bet 1951. gadā dzimusī Jeļena Para par vairāk nekā pusmiljonu latu iegādājas 280/1000 īpašuma domājamās daļas.
0,98 miljoni latu – 1969. gadā dzimusī Ludmila Kalašņika no krīzes smagi skartā nekustamo īpašumu uzņēmēja Jurija Šabaļina iegādājās īpašumu Kāpu ielā 33 – 3521 kvadrātmetru zemes, dzīvojamo māju un pagrabu.
0,94 miljoni latu – īpašumu Kāpu ielā 49a nopirka 1933. gadā dzimusī Ludmila Siņajeva. Pārdevēja – Trasta komercbankas valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Jeļena Buimistere to 2006. gadā divos darījumos bija iegādājusies par miljonu latu, līdz ar to jaunajā darījumā formāli zaudējot dažus simtus latu.
2011. gads
4,32 miljoni latu - pie šīs rekordsummas tika Kiprā reģistrētā Tobis Ent.Limited, SIA DMJ Development pārdodot deviņas desmitdaļas no 7678 kvadrātmetriem zemes ar trim ēkām Jūras ielā 53. Kipras kompānija gadu iepriekš šo īpašumu nopirkusi par 1,3 miljoniem latu.
3,65 miljoni latu - 1962. gadā dzimušais uzņēmējs Mihails Soifers pārdeva 6634 kvadrātmetrus zemes ar vairākām ēkām Dzintaru prospektā 36. Īpašumu iegādājās jaundibināta SIA Dzintaru 36: uzņēmums pieder Luksemburgas firmai Project Spring S.A., un tā valdē un padomē darbojas Krievijas multimiljonārs Aleksandrs Leivimans un viņa ģimene kopā ar Latvijas nekustamo īpašumu mākleriem Natalju un Ivaru Rudzīti.
1,97 miljoni latu - 1981. gadā dzimušajam Jurijam Rižakovam piederošā SIA Apella nopirka 4004 kvadrātmetrus zemes ar atpūtas kompleksa ēku Dzintaru prospektā 35. Māju jūras krastā pārdeva SIA Dzintarkrasti. Jau drīz Apella īpašumu pa daļām sāka tirgot tālāk, un faktiski visi pircēji ir Krievijas iedzīvotāji.
2012. gads
1. 3,83 miljoni latu
Par šādu iespaidīgu summu 1953.gadā dzimusī Tamāra Perfiļjeva pērn pārdevusi 5501 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3. Pircējs ir Kiprā reģistrēta kompānija Tobis. Ent. Limited. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti, un darījums noticis ar iespaidīgu oficiālo peļņu, jo pati pārdevēja to 2001.gadā nopirka par 64 000 latu.
2. 2,70 miljoni latu
SIA DMJ Development (formālais īpašnieks - Seišeļu salās reģistrēta kompānija, bet valdes loceklis - Krievijas iedzīvotājs Deniss Čeremisins) aptuveni divas trešdaļas no 7678 kvadrātmetriem zemes ar guļamkorpusu Jūras ielā 53 pagājušā gada decembrī pārdevusi Kiprā reģistrētajai Cheribonds Holdings Ltd. Darījums noticis par pašu līdzekļiem.
3. 1,94 miljoni latu
Bijušā Parex bankas saimnieka Valērija Kargina dēla Rema Kargina SIA Adlera par gandrīz diviem miljoniem latu pērn februārī pārdevusi 3895 kvadrātmetrus zemes Bulduru prospektā 19. Jaunais zemes īpašnieks ir SIA Bulduru 19, kurā 7% kapitāldaļu pieder pašmāju iedzīvotājam, 1984. gadā dzimušajam Sergejam Jermošinam, bet pārējās kapitāldaļas - Kipras ofšoram Lovanderg Investments Limited. Uz īpašumu reģistrēta 3,9 miljonu latu hipotēka par labu sabiedrībai Dellview Enterprises Limited.
Dati par uzņēmumiem: Lursoft
Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes
Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
