Jūrmalas dome par Ls 26 000 grib izsolīt īpašumu Jomas ielā, par Ls 250 000 - zemi Majoru pludmalē
PIETIEK10.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Majoru glābšanas stacijas ēka pašā pludmalē nav vienīgais vērtīgais īpašums, kuru par šķietami neadekvātu cenu ceturtdien izsolei grasās nodot Jūrmalas dome. Izsolē tiks izliktas arī par 26 000 latu novērtētas pašvaldībai piederošas koka ēkas ekskluzīvajā Jomas ielā. Jūrmalas vadība kā iemeslu tik maziem ieņēmumiem no ekskluzīvi izvietotu īpašumu izsolīšanas min to, ka tie atrodas uz privātpersonām pilnībā vai daļēji piederošas zemes. Tiesa, aiz Jomas ielas objektu izsoles daži saskata ar Jūrmalas mēra Gata Trukšņa partiju LPP/LC saistītā miljonāra Aleksandra Bašarina intereses.
Padomju laikā celtās koka ēkas Jūrmalā ar oficiālo adresi Turaidas ielā 11, kas atrodas uz krustojuma ar pašvaldības slavenāko un „dārgāko” ielu – Jomas ielu – ir teju sabrukšanas stadijā, tādēļ to novērtējums par aptuveni 26 000 latu Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LPP/LC) šķietot pat ļoti augsts. Viņš neredzot iespēju, kā pašvaldība likumā noteiktā kārtībā varētu nopelnīt vairāk no tai piederoša īpašuma Jomas ielā izsolīšanas. Šim nekustamajam īpašumam ir būtisks apgrūtinājums – tas atrodas uz Latvijas Pareizticīgās Baznīcas īpašumā esoša nedaudz vairāk nekā 5000 kvadrātmetru liela zemesgabala.
Uz šī Pareizticīgajai baznīca piederošā zemesgabala vēsturiski atradies dievnams, kas padomju laikā nojaukts, un vēl otrdien, tiekoties ar Jūrmalas mēru, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs paudis apņemšanos, ka pēc izsoles un pašvaldībai līdz šim piederējušo koka būvju nojaukšanas Jomas ielā tiks atjaunots dievnams. Truksnis sola, ka dome, lemjot par īpašuma atsavināšanu un nodošanu izsolē, noteiks tam apgrūtinājumu – uz tā varēs celt tikai sabiedriskas nozīmes būves. Līdz 1962. gadam uz šīs zemes atradusies Vissvētās Dievadzemdētājas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca.
Pēc Jūrmalas mēra domām, šāda apgrūtinājuma noteikšanai izsolē būtu jāizbeidz spekulācijas, ka aiz darījuma stāv kādreizējā Jūrmalas deputāta no LPP/LC, miljonāra Aleksandra Bašarina intereses, kas noskatījis gardo kumosiņu Jomas ielā. Tiesa, zemesgabals ir pietiekoši liels, lai to sadalītu un pietiktu vieta gan dievnamam, gan kādai komercapbūvei, turklāt tam pieguļ vēl viens aptuveni 3000 kvadrātmetru liels Pareiztīcīgajai baznīcai piederošs zemesgabals, norāda zinātāji. Spekulācijām eļļu pielējis fakts, ka Bašarins ir Latvijas Pareizticīgajā baznīcā ieredzēts ziedotājs. Jūlija vidū Metropolīts Aleksandrs apbalvojis Bašarinu ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumu – Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III pakāpes ordeni.
Pietiek jau rakstīja, ka uz Jūrmalas domes ceturtdienas sēdi tiek virzīts vēl viens lēmums – par Majoru glābšanas stacijas ēkas un daļas zemesgabala, uz kura tā atrodas izsoli. Šī pašvaldībai piederošā ēka novērtēta par aptuveni 40 000 latu, bet pludmalē esošā zemes īpašuma 58/100 domājamo daļu sākumcena noteikta aptuveni 250 000 latu. Šī cena, par kādu izsolē būs iespējams tikt pie ekskluzīva, apbūvējama zemesgabala Majoros, ir neadekvāti maza, ja ņem vērā, ka īpašums atrodas pludmalē, dažus metrus no jūras. Arī šis īpašums atrodas uz privātpersonai – SIA Shwartz – daļēji piederoša zemesgabala, tādēļ šai firmai būs pirmpirkuma tiesības. SIA Shwartz pieder diviem turīgiem Krievijas izcelsmes uzņēmējiem – Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis sola, ka arī šim īpašumam izsolē tiks noteikts apgrūtinājums – daļā no īpašuma (100 kvadrātmetros) arī turpmāk būs jānodrošina glābšanas stacijas funkcijas.
Daļa no 1337 kvadrātmetru lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000. gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. 2000. gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva a/s Fēnikss, pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Bet jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca privātpersonas Haritas Tohmes īpašumā.
Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009. gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies SIA Shwartz, liecina zemesgrāmatas dati. Šī firma pieder Sergejam un Aleksandram Osokiniem. SIA Shwartz tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija LINDO EXPRESS LIMITED, rāda Lursoft dati. 2010. gada jūnijā SIA Shwartz pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011. gada 7. februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu liela hipotēka par labu Aizkraukles bankai. Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamam īpašumam Rīgā.
Aleksandrs Osokins pirms vairākiem gadiem redzēts grozāmies tobrīd vēl Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas tuvumā. Abi Osokini 2006. gada decembrī pavīdēja dzeltenās preses slejās pēc tam, kad Tatjana Kargina savam dēlam teicās uzdāvinājusi ap 200 000 eiro vērtu Lamborghini Gallardo, kas, kā atklājās, bija reģistrēts uz Osokinu firmas vārda
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
