JKP centieni celt savus reitingus uz citu koalīcijas partiju rēķina aizsāk žurku cīņu
Kasīklis25.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjerministrs Krišjānis Kariņš jau vairākkārt publiski ir norādījis, ka šī brīža koalīcija ir stabila. Jāatzīst, ka pēdējā laikā tam grūti noticēt, redzot un klausoties, kā divas koalīcijas partijas vai to līderi savstarpēji apmainās ar “laipnībām”. Jā, noteikti jau sapratāt, ka runāšu par JKP un KPV.LV.
Iesākumā atgriezīšos vēsturē, lai mēģinātu saprast, kādēļ pašlaik JKP un KPV.LV ir kā divas izsalkušas žurkas metāla mucā. Abām izdzīvot vienkārši nav iespējams. Vai nu viena apēdīs otru, vai arī abas plēšoties tā sevi savainos, ka abas nomirs.
Sākums, ka parasti, bija skaists un rožains. Par plēšanos neviens nedomāja, drīzāk es teiktu, kāds pat izteica laulības piedāvājumu. Proti, KPV.LV aicināja JKP uz 13.Saeimas vēlēšanām pat veidot vienotu vēlēšanu sarakstu. Tiesa, JKP to noraidīja, vienlaikus JKP līderis novēlēja KPV.LV veiksmi vēlēšanās, norādot, ka pēc tām abi politiski spēki varētu būt tuvākie sabiedrotie.1 Te nu nāk prātā teiciens, ka no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Jāatzīst – mīlestība abu partiju starpā neuzplauka, bet naida tagad ir, cik uziet.
Priekšvēlēšanu periodā abas šīs partijas viena otru aktīvi apkaroja. KPV.LV premjera kandidāts Aldis Gobzems Jāni Bordānu nodēvēja par meli, pārmeta viņam partiju mainīšanu un pat dokumentu viltošanu kādā tiesvedībā. Par pēdējo apvainojumu Bordāns vērsās Zvērinātu advokātu padomē ar sūdzību pret Gobzemu.
Tomēr, kad bija runas par valdības veidošanu, tad abi partijas līderi paziņoja: "Priekšvēlēšanu laiks ir bijis emocionāls visiem. Tas bijis sarežģīts arī mūsu partiju attiecībās. Taču, valstiski domājot, jāspēj šīs emocijas nolikt malā. Esmu jau atvainojies Bordāna kungam arī par tiem jautājumiem, kur, iespējams, esmu, pats ticis maldināts," teica Gobzems. Bordāns apstiprināja, ka šo atvainošanos esot pieņēmis. 2
Kā zināms, valdību neizdevās izveidot ne JKP, ne arī KPV.LV. Sanāk – pieklājību var likt pie malas un rādīt patiesās sejas.
Kādas tad ir tās patiesās sejas? Nu, pagrūti tā pateikt, jo daudz kas nav zināms. Nav zināmi ne faktiskie abu partiju sponsori un atbalstītāji, ne arī iemesli, kādēļ tiek īstenota viena vai otra iniciatīva.
Tomēr vienu patiesās sejas šķautni gan varam konstatēt. Proti, abi, politiskie spēki, ir populistiski. Kas tad ir populisms (no latīņu: populus — „tauta”)? Politiskā pozīcija vai retorikas stils — vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, — kura izmantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popularitāti. Populisti savā retorikā piedāvā sociāli pievilcīgas idejas, izmantojot demagoģiju. Bieži vien populisma mērķis ir novērst uzmanību no politiskā spēka vai atsevišķa politiķa cīņas par varu.3
Bez kopējā populisma vēl tika runāts, ka JKP un KPV.LV viens no vienojošajiem elementiem ir arī Rūdolfs Meroni4.
Abi politiskie spēki ir uzskatāmi par “jaunajiem” politiskajiem spēkiem, bet faktiski ir tādi, kuros atrodami daudzi jau varas gaiteņos iesēdējušies stāvi.
Nu re, no šīm šķautnēm tad arī faktiski izriet, kāpēc pat pēc loģikas abas partijas nedrīkst atrasties vienā laivā. Proti, ja populists uzbrūk pragmatiskam spēkam, tas paskatīsies, pasmaidīs, ja ļoti vajadzēs, ko mierīgu pateiks un viss. Savukārt, ja populists uzbrūk populistam, tad asa vārdu pārmaiņa garantēta. Tālāk jau sniega bumbas efekts.
Viena lieta, ja nereti neapzinās, ko un kā dara, bet cita – ja apzinās. Te bija interesanti lasīt J.Bordāna teikto: Arī turpmāk Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) būs domstarpības ar koalīcijas partneriem, šodien pēc JKP Saeimas frakcijas un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).5
Pēc šāda J.Bordāna izteikuma jāsaprot, ka JKP jau pašos pamatos vadās pēc principa, ka meklēs kašķi un kašķēsies. Nu “jauks” koalīcijas sabiedrotais. Vienu gan pagrūti noliegt, ejot šādu ceļu, JKP kā populistu bariņš spēs un spēj pievērst sev sabiedrības uzmanību. Vai, šādi darbojoties, JKP darbojas sabiedrības interesēs – es drīzāk teiktu, ka nē.
Tad ar kādām laipnībām apmainās JKP un KPV.LV, un vai tikai viens politiskais spēks ir tas sliktais?
Minēšu tikai būtiskākos. Tieslietu ministrs J. Bordāns (JKP) aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atbrīvot no amata ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV) saistībā ar viņa rīcību attiecībā pret AS Latvenergo.6 Ko tad R.Nemiro “sastrādājis”? Tiek runāts, ka R. Nemiro lēmums atbrīvoties no ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša lielā mērā varētu būt saistīts nevis ar to, ka Eglītis nav ticis galā ar saviem amata pienākumiem, bet gan ar to, ka viņš pazemīgi nav „atbalstījis” sava tiešā priekšnieka draugu, ar kuru ministrs mēdz jautri un laiski pavadīt laiku, kamēr nesēž darba kabinetā. Tas būtu – Pāvelu Rebenoku. J.Nemiro izteiktā vēlme ielikt kādā amatā tieši P.Rebenoku ir nepārprotama.7
Premjerministrs K.Kariņš šajā piegājienā spēja viļņošanos mazināt, bet vai uz ilgu laiku? Nedomāju vis.
Populistiem viena no izteiktākajām iezīmēm ir nespēja paturēt ciet muti, vai, citiem vārdiem runājot, blīves starp smadzenēm un muti vai nu vispār nav, vai arī tā ir stipri iznēsājusies. Tad nu arī šoreiz, bet jau P.Rebenoks gāja uzbrukumā, paziņojot, ka Bordāna aktīvā pozīcija daudzos jautājumos parāda, ka tieši viņš ir šo oligarhu vēstnieks valdībā. Bordāns ir tas, kurš, izmantojot savu amatu, cenšas realizēt šo oligarhu intereses.8 Jāatzīmē, ka P.Rebenoks savā rakstā arī minēja, kamdēļ viņš tā uzskata. Tiesa, bez uzmanības nevar paslīdēt garām tas fakts, ka šī intervija publicēta nra.lv, kur parasti var sastapt ļoti daudzus Aivaram Lembergam labvēlīgus, vai tieši otrādi – viņa oponentiem nelabvēlīgus rakstus. Domāju, ka P.Rebenoka intervija ir kā sitiens zem jostas vietas J.Bordānam, kurš sevi pozicionējis kā bezkompromisa tiesiskuma garantu.
Labi, bet vai J.Bordāns nav mēģinājis kādā amatā “iebīdīt” sev vēlamo cilvēku? Nu, atbildi uz šo jautājumu zina tikai viņš pats. Tiesa, bez uzmanības nevar atstāt Aivara Lemberga teikto. Proti, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir ieinteresēts, lai prokurors Juris Juriss kļūtu par nākamo ģenerālprokuroru.9 Jāatzīmē, ka J.Bordāna centieni panākt jaunu ģenerālprokurora amatu izvirzīšanas paver J.Jurisam šādu iespēju un pats J.Juriss šādu iespēju neizslēdz. Bez A.Lemberga teiktā arī kuluāros ir izskanējušas runas, ka tieši J.Juriss tiks virzīts ģenerālprokurora amatam un aiz tā visa stāv JKP un Bordāns. Protams, ka tas ir sīkums, bet prokurors J.Juriss regulāri pārstāv prokuratūru dažādās Saeimas komisijās, tāpēc deputātiem viņš ir labi pazīstams. Turklāt viņš nāk no slavenā Latvijas Policijas akadēmijas 1999. gada izlaiduma. Starp viņa kursabiedriem ir gan prokurori, gan vairāki advokāti, arī ar Lembergu un Zaļo un Zemnieku savienību saistītie, gan esošie un bijušie KNAB darbinieki, to skaitā viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem Juris Jurašs un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.10
Nevar nepieminēt arī J.Bordāna vārdu apmaiņu ar iekšlietu ministru Sandri Ģirģenu. Tā J.Bordāns paziņoja, ka S.Ģirģens mēģina destabilizēt valdību.11 Uz šo S.Ģirģens atbildēja, ka nolēmis nenolaisties līdz tieslietu ministra Jāņa Bordāna līmenim, tāpēc nekomentēs viņa paziņojumus par Ģirģena it kā izdarītajiem mēģinājumiem destabilizēt valdību.12 Arī diskusijā par Valsts drošības dienesta būvniecību J.Bordāns nosauca S.Ģirģenu par meli.13
Līdzšinējā J.Bordāna uzvedība un komunikācija ar R.Nemiro un S.Ģirģenu vedina domāt, ka viņš neapstāsies. Mēģinās piesieties visiem un par visu. Tas nekas, ka pats, visticamāk, darbojas ļoti līdzīgi. Kuru pretinieku tad dauzīt – nu, J.Bordānam ar šo jautājumu viss skaidrs – potenciāli vājāko. Nav jau viņš tik neprātīgs, lai sāktu cīniņu ar kādu nopietnu spēlētāju.
Kopumā valdībā situācija vēl var pasliktināties. JKP vēlme celt savu reitingu uz pārējo koalīcijas partneru, īpaši uz KPV.LV rēķina – ir acīm redzama. Tik jautājums, cik ilgi pārējie pacietīs šādu pašpuicisku uzvedību un vai JKP savstarpējā cīņā ar KPV.LV neizdarīs paši sev lāča pakalpojumu?
Agri vai vēlu pārējām partijām var ienākt prātā doma - labāk nelielāka koalīcija, bet prognozējamāka un saliedētāka.
1 https://www.tvnet.lv/4519040/kpv-lv-aicina-jkp-veidot-vienotu-velesanu-sarakstu-jkp-to-noraida
2 http://news.lv/Latvijas_Avize/2018/10/10/nolidzina-prieksvelesanu-konfliktus?related=yes
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Populisms
4 https://www.db.lv/zinas/meroni-apvienoja-kpv-lv-un-jkp-481206
5 https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/bordans-prognoze-ari-turpmakas-domstarpibas-ar-koalicijas-partneriem-14223599
6 https://bnn.lv/bordans-aicina-karinu-pieprasit-nemiro-demisiju-354897
7 https://jauns.lv/raksts/zinas/370272-nabadzigais-ekonomikas-ministrs-un-vina-bagatais-draugs-kapec-nemiro-degradeja-valsts-sekretaru-egliti
8 https://nra.lv/latvija/305500-pavels-rebenoks-bordans-ir-oligarhu-vestnieks-valdiba.htm#comments
9 http://dienaszinas.lv/2020/02/14/lembergs-ja-generalprokurora-amatam-tiek-meklets-izteikts-karjerists-un-narciss-juriss-bus-istais/
10 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-generalprokurora-amatu-kandidet-varetu-ari-lemberga-kriminallietas-prokurors-juriss.a347767/
11 https://www.la.lv/bordans-parmet-girgenam-meginajumus-destabilizet-valdibu
12 https://www.santa.lv/raksts/klubs/girgens-negribot-_nolaisties_-lidz-tieslietu-ministra-bordana-limenim-30994/
13 https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/strida-par-vdd-eku-bordans-nosauc-kolegi-par-meli-girgens-aicina-nelietot-tadus-vardus?id=51842941
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
