Jē Vē (JV) ir uz takas. Skujas vēl mežā...

Smieklīga izskatījās piektdienas vakarā publiskotā ziņu aģentūras vēsts, ka premjere Siliņa izveidojusi komisiju amatpersonu atbildības vērtēšanai “par Kariņa lidojumiem”. Tas esot ticis darīts, atsaucoties uz Ģenerālprokuratūras prokurores iesniegumu par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanas tiesiskumu. Un šajā sakarā premjere nolemj izveidot komisiju, kur lūdz Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijām deleģēt pārstāvjus. Ziņā tiek uzsvērts – tā būšot neatkarīga dienesta pārbaude… Komisiju vadīs un protokolēs Tieslietu ministrija.

Pirmkārt, pasmaidīsim par vārdu – neatkarīga, jo gan pati premjere, gan visi iesaistītie ir vairāk kā atkarīgi. Jo runa ir par viņas partijas līderi, biedru. Otrkārt, ierēksim par nobīdi laikā – jo piektdienas vakarā mums stāsta, ka komisija ir izveidota 20. martā – tas ir pirms divām dienām, ja par atskaites punktu ņem LETAs izplatīto operatīvo ziņu. Kāpēc Siliņa neko par šo nevēsta 20. martā vai vismaz – 21.martā – atstāsim šo labajai ticībai, ka ministru prezidentei bija daudz darba, nebija laika.

Kāpēc šajā pašā ziņā Siliņa īpaši uzsver, ka “manā rīcībā nav informācija par iespējamu kriminālvajāšanas sākšanu pret konkrētām amatpersonām saistībā ar prokuratūras konstatētajiem pārkāpumiem”, - arī grūti pateikt. Bet tas, kas ir uzrakstīts, liek skaidri saprast, ka pārkāpumi ir konstatēti. Tāta tiek veidota neatkarīga valdības komisija, lai prokuratūrai pateiktu, ka amatpersonu atbildība tiks vērtēta? Pag, kā tur bija ar to tiesiskumu, kuram ir jābūt sausos pamperos, uz kuru nedrīkst izdarīt spiedienu? Siliņas izveidotā komisija taču ir nepārprotama varas resursa izmantošana, politisks spiediens ar skaidri tulkojamu domu – arī mēs izmeklēsim, vērtēsim… Ko jūs darīsiet? Kur jūs to liksiet?

Svarīgi ir saprast, ka 22. martā, piektdienas pēcpusdienā Saeimas frakcija “Apvienotais saraksts” saņēma no Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Māra Lejas vēstuli, ka, izskatot viņu iesniegumu un pabeidzot resorisko pārbaudi, ir nolemts uzsākt kriminālprocesu par “iespējamu nelietderīgu un prettiesisku valsts amatpersonu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem, izmantojot privātās lidmašīnas pakalpojumus, tādējādi tērējot nesamērīgi lielus valsts budžeta līdzekļus”. Vai jums pielec, kā šī vēstule praktiski iedarbina mehānismu, kam normālos apstākļos būtu jābeidzas ar tiesu?

Nav šaubu, ka “Jaunās vienotības” izlūki arī tika informēti par šo prokuratūras atbildi un sekoja paniska reakcija, organizējot vecu ziņu ar domu, ka jābūt pirmajiem, jāapsteidz… Tā ir pārbaudīta prakse – jo, ja esi pirmais, tad visi pārējie pēc tam tikai taisnojas. Tāpat kā nav šaubu, ka visu malku, kas saistīta ar Kariņa lidojumiem, ugunskuram gādā “Apvienotā saraksta” (AS) centra uzbrucējs Edvards Smiltēns – ja izmantojam viņam tik tuvo hokeja terminoloģiju. Kāpēc Smiltēns par šo sāka kliegt vai šo visu pludināt tikai pēc tam, kad AS tika izmests no koalīcijas – to atstājam politiskās kultūras ekspertiem un studentiem.

Kariņa mēsli, ko uz visām pusēm jau izmētājuši lidmašīnu propelleri, šobrīd ir viena no JV problēmām, bet, iespējams – galvenā, lai atrisinātu nožēlojamo aplokšņu algu skandālu. Partijas iekšienē Kariņa upurēšana jau tiek izskatīta kā nenovēršama un vajadzīga perspektīve, par ko savā sociālajā virinātavā nokliedzās Kariņa sieva. Viņa skaidri norāda uz partijas nodevību… Tātad mīlošā sieva zina, ka vīrs jau ir nodots. Te vajag atcerēties, ka partija ir likusi arī Valsts kancelejai atmest atpakaļ Valsts kontroles ziņojumu par šo pašu tematu, sakot, ka tas tiek apstrīdēts. Kancelejas direktors Citskovskis šobrīd valdošajai partijai ir vērtīgāks aktīvs nekā Kariņš, jo, sitot Citskovski, tiek sista arī valsts pārvalde, bet tas nozīmē, ka šīs skaidas lec līdz „Jaunās Vienotības” (JV) pamata elektorātam – ierēdniecībai… Tas ir partijas Svētais grāls, ko saprot arī Kariņš.

Aizdomājieties par absurdu un karuseli, ko iegriezusi ap šiem lidojumiem JV: Valsts kontrole mēnešiem raksta ziņojumu, kas nepatīk ierēdniecībai… Prokuratūra beidzot ierosina kriminālprocesu – un, ja tas noticis, tad partija ir atļāvusi Kariņu pienaglot… Un tajā pašā laikā valdība beidzot izveido vēl komisiju… Vārds “beidzot” iepriekšējos teikumos atkārtojas tāpēc, ka šis skandāls ir publisks vismaz piecus mēnešus. Nav šaubu, ka komisijas ziņojums būs viens no prokuratūras izmeklētāju avotiem, tāpēc jau bija svarīgi pateikt, ka komisija ir izveidota pirms prokuratūra paziņoja par kriminālprocesu. Tā šīs lietas lipina… Cilvēkus proķenē var neapskaust, jo viņi jau arī saprot, ka jautājums ir nevis tiesiskumā, bet JV likteņdārzā…

Tā ir partija, kas pagaidām valstī groza stūri un kontrolē kasi. Protams, protams, var jau būt tā, ka beigās pakārs Citskovski, izmaksājot viņam kompensāciju vai ieliekot, piemēram, “Latvenergo” padomē – arī tas atbilstu JV rokrakstam, kas visspilgtāk izpaudās, kad partijas biedrei Āboltiņai savulaik vajadzēja Saeimas mandātu. Labi, ka Āboltiņu atcerējos – Krišjānis uz Solvitas fona ir putns, kas lido tikai ar lidmašīnu. Tātad – par viņa skalpu partijā patiešām nebirdinās asaras vai, ja tas notiks, tad tā būs iestudēta izrāde.

Tajā pašā laikā neviens nav atcēlis aplokšņu algu skandālu. Bet, tā kā pie rokas nav pieķerti, paliks tikai nesmukums… KNAB kaut ko tagad skatoties – laikam skaita gājputnus… Pilsētā runā, ka tas viss sācies iepriekšējā desmitgadē, kad partijām vēl nebija valsts finansējuma ar putukrējumu. Vēl runā, ka bēdīgi slavenais OIK’s arī bijis viens no veidiem, kā JV tikusi ārā no parādiem, kas vienubrīd saskrējuši ap 500 stabiem ar plusu.

Sauksim to par sakritību, bet tā laika viens no ekonomikas minstriem Artis Kampars savā amatā OIK ietvaros piešķīra kaudzi ar licencēm par sadārdzināto tarifu – kur visiem iepriekšējiem un nākamajiem ministriem palika tikai mute vaļā. Nu, un vēl saka, caur OIK pilsētā pēc kāda laika esot ienācis ne tikai mežs, citējot Ziedoni, bet arī skaidrā nauda…

Kad Kampars pēc pēdējām vēlēšanām atkāpās no JV ģenerālsekretāra amata, daudzi nesaprata, kāpēc no veiksmes stāsta būtu jābēg. Mandātu skaits, ko partija ieguva 14. Saeimā, izskatījās pēc Rozentāla gleznas, kur visi iet prom no baznīcas – proti, JV kļuva par politisko baznīcu, kur citiem tikai jānolūdzas… Runā, ka desmit dienas, pirms Kampars pacēla cepuri, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esot parādījusies kāda vēstule – par partijas piekopto saimniecisko līniju, par to, ka visa partijas lietvedība esot kārtota Finanšu ministrijā un tamlīdzīgi…

Vai tā bija vai ne – no SAB to dabūt ārā būs neiespējami, bet – kopš tā laika partijas kasieris ir tā kā aizgājis sēņot… Klusi, tālu, biezos silos. Kas zīmīgi – līdzīgus menverus pēdējā laikā var novērot arī ar citiem, kas partijā atbildēja par lietu kārtību – ja saprotat, ko ar to domāju. Jums rodas jautājumi par ētiku un morāli? Ko tur daudz moralizēt – nav jau Mūzikas akadēmija…

Nav šaubu, ka JV atrodas uz takas, tagad jautājums – vai taka vedīs caur sidraba birzi vai tomēr – to rotās skujeņi…

Novērtē šo rakstu: