Iesaki rakstu: 
Vai mēs nepārklausījāmies – Jaunās Vienotības finanšu ministrs Arvils Ašeradens par lēmumu, ko darīt ar visu Jaunās Vienotības iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira uzsākto atstādinātās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes sakarā, domās pēc tiesībsargājošos iestāžu slēdzieniem? Nevis iepazīstoties ar Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju un argumentiem? Vai tiesībsargājošās iestādes ir līdz šim komentējušas notiekošo VID? Korupciju un rīkojumu nepildīšanu, izrēķināšanos par neglaimojošas informācijas paušanu?
Vai muitas vadītāju Raimondu Zukulu iecēla Jaunzeme? Vai Zukula draudzība ar Krišjāņa Kariņa bijušo biroja vadītāju un tagad parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku ir palīdzējusi viņam saglabāt amatu laikā, kad muitā korupcija turpināja zelt un plaukt tādā nekaunības līmenī, ka, pat pieņemot darbā jaunos muitniekus, tie jau sākumā tiek instruēti, kur jābāž kukulī saņemtie 5 EUR.
Cik lielai draudzībai ir jābūt, ka pat pēc 29 (!!!) muitnieku aizturēšanas bez jebkādām bailēm turpinās organizēta kukuļņemšana muitā un pēc nepilna gada tiek aizturēti vēl vismaz 15 muitnieki?
Ar ko vispār muitas darbības nodrošināšanā nodarbojas Zukuls, viņa vietnieki, Jaunzeme? Vai tam ir sakars ar Jaunzemes biežajām tikšanās reizēm ar Juri Jurašu? It īpaši laikā, kad viņš bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Atgriežoties pie interesantās tiesībsargājošo iestāžu nostājas – kāpēc tās piesedz tik neveiksmīgu iestādes vadītāju? Ne tikai piesedz, bet aktīvi iestājas par viņas neaizskaramību, par to, lai viņa nekādā gadījumā netiek ne pārcelta, ne atbrīvota no VID ģenerāldirektora amata? Pamatojums par labo sadarbību neiztur kritiku, jo iestāžu līmenī sadarbība vienmēr ir notikusi un notiek. Kāpēc piesedz? Kas viņā tāds? Kāds apsolījums? Bailes?
Pietiek jau nesen rakstīja, ka Jaunzeme ir centusies, lai pret Reiru tiek ierosināts kriminālprocess. Neatlaidīgi centusies. Vai viņa tāpat rīkosies pret šeradenu, ja viņš iedrošināsies uzsākt kādu pārbaudi par Jaunzemes darbību VID vadītājas amatā?
Vai varbūt tomēr cita attiecību līnija? Vai tā ir kaut kā saistīta ar viņas dzīvesbiedra ciešo draudzību ar advokātu Romualdu Vonsoviču? Vai te neizskatās pēc kāda īpaša sadarbības apsolījuma – ja Jaunzeme uzņemtos tik nepatīkamā Lato Lapsas lietu kaut kā novest līdz kam tādam, lai varētu pret viņu vērsties ar, piemēram, Krimināllikuma bardzību?
Sak’, Jaunzemes kundze, mēs Jums visādi palīdzēsim, jo saprotiet pati, mums šo personu grūti piesiet kādam pantam, varbūt Jūs? Tur nodokļi, darījumi, līdzekļu izcelsme, gan jau būs, kur aizķerties… un par to mēs Jūs vienmēr aizstāvēsim. Vai varētu būt, ka šāda veida apspriedē ir piedalījies kādas valsts augstākās amatpersonas administrācijas pārstāvis?
Vai varētu būt, ka pirms piektdienas „konstruktīvās sarunas” ar Jaunzemi Ašeradenam notikusi konstruktīva saruna ar šīs sarunas dalībniekiem?
P.S. Vai neesam aizmirsuši, ka Jaunzeme vadīja Ekonomikas ministrijas administrāciju laikā, kad Ekonomikas ministrs bija Ašeradens? Laikā, kad no Ekonomikas ministrijas aizplūda ļoti daudz labu, domājošu darbinieku?
Ļoti daudz jautājumu Jaunzemes sakarā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
