Jautājums: kāpēc Lietuva cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta, un kāpēc Lietuva vienmēr cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta?
Jana Streleca28.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķīna joprojām būtu ar mieru un pat ļoti labprāt, pat par lielu cenu un, protams, neņemot vēra nekādas morāles normas un visādus genocīdus, dalīt ar krieviju uzvaru karā, taču noteikti ne zaudējumu.
Taču pirmā valsts, kas paziņoja par faktisko krievijas maksātnespēju, tādējādi samazinot iespēju klusumā vēl kaut ko nomudžināt, bija Taivana. Tieši Taivana pirmā paziņoja, ka nav saņēmusi krievijas maksājumu par valsts aizņēmuma obligācijām.
Bet mazā Lietuva sola (šis solījums gan pagaidām atrodams ukraiņu medijos) uzlikt veto EK plānotajai atļaujai transportēt sankcionētās preces uz Kaļiņigradu.
Atgādināšu, ka mazā Lietuva gandrīz lepnā vientulībā no 2006. līdz 2008. gadam 18 mēnešus aizkavēja ES un krievijas Partnerības un sadarbības līguma parakstīšanu. Lietuvas iebildumi bija pret to, ka krievija pārtrauca ogļūdeņražu piegādi Mažeiķu pārstrādes rūpnīcai, kad Lietuva rūpnīcu pārdeva poļu, nevis krievu investoram; pret to, ka krievija - kaut gan deklarējusi sevi par PSRS mantinieci - atteicās maksāt kompensācijas par PSRS nodarījumiem; pret to, ka krievija atteicās izmeklēt 1991.gada slepkavības un sabotēja Kaļiņingradā strādājušā un 2007.gadā pazudušā leišu uzņēmēja Stanislova Jucius pazušanas apstākļus..
Jautājums, kāpēc Lietuva cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta un kāpēc Lietuva vienmēr cīnās pret krieviju bez latviešu atbalsta.
Tāpat pret Astravjecas AES. Tikai latvieši to varēja smērēt vēlētājiem kā stratēģisko enerģētisko neatkarību no krievijas, kamēr leiši mēģināja visiem spēkiem bremzēt šo kremļa projektu.
Taču atpakaļ pie Taizemes un Ukrainas.
Ukrainas statistika pārmaiņus pasludina te Ķīnu, te ES par galveno tirdzniecības partneri. Jo tad, kad ir izdevīgi tā, tad ES valstis sadala atsevišķi un Ķīna ir pirmajā vietā, kad ir izdevīgi šitā, tad sarēķina visas ES valstis kopā un pasludina ES par galveno partneri.
2021. gada 24. jūnijā Ukraina slepenībā atsauca savu parakstu no ANO Cilvēktiesību padomes deklarācijas, ko bija parakstījušas vairāk nekā 40 valstis un ko virzīja Kanāda, aicinot Ķīnu nekavējoties ielaist neatkarīgos novērotājus Siņdzjanas uiguru filtrācijas/koncentrācijas nometnēs.
Jo citādāk Ķīna draudēja Ukrainai nepiegādāt savas kovidpotes CoronaVac (Sinovac), ko ES valstis tikai 2022. gada 10. janvārī (!) atzina par gana labām, lai ielaistu ar šo ķīniešu brīnumu vakcinētos visās ES valstīs (bet kopā ar negatīvu PĶR testu pirms izbraukšanas...).
Bet 2021. gada 7. jūlijā monovairākuma partijas Слуга народа frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija aģentūrai Siņhua stāstīja, ka Ukrainai ir mērķis pārņemt Ķīnas Komunistiskās partijas pieredzi ekonomikas vadībā (!) un valsts būvniecībā (!).
Un par zeltu.
krievijai un Ķīnai ir pirmās divas vietas pasaulē (Ķīnai tātad pirmā vieta) zelta ieguvē, krievijas zelts aizņem 11% no pasaules apjoma.
Zelts, pēc Baidena vārdiem, ir galvenā krievijas eksporta prece.
G7 līderi nupat vienojušies sankcionēt krievijas zelta eksportu. Džonsons teicis, ka G7 veto uz krievu zelta eksportu tiešā veidā sitīs pa krievu oligarhiem un putina kara mašinēriju.
Oficiāls lēmums gaidāms jau tagad. Atgādiniet, kura lielās ofensīvas diena tā būs, kad G7 sankcionēs galveno krievijas eksporta preci?
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
