Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā, un ne tikai, kuri būtiski ietekmē energoresursu cenas pasaulē un to pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas, kas kļuva zināma saistībā ar Jūsu pieprasīto ekonomikas ministra demisiju, izriet, ka Ekonomikas ministrija nemaz vēl nav sagatavojusi un valdībai nemaz nav “enerģētiskās drošības plāna”, tātad, kas būtu veicams, lai Latvija varētu sekmīgi pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai tiešām Latvijas valdībai joprojām nav rīcības plāna, kā rīkoties, lai mazinātu sagaidāmās enerģētiskās krīzes ietekmi uz Latvijas sabiedrību un spētu to sekmīgi pārvarēt? Ja tāds plāns ir - lūdzam to iesniegt. Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav un kādā veidā Latvijas valdība ir iecerējusi (ja ir iecerējusi) pārvarēt šo sagaidāmo izaicinājumu?
2. Jūsuprāt, kad būtu jābūt gatavam šim “enerģētiskās drošības plānam”, lai to varētu sekmīgi un savlaicīgi īstenot?
3. Vai Jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu un cenām dabasgāzei, elektrībai un siltumam? Kāda, Jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
4. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēti izdevumiem nepieciešamās enerģijas (siltums, elektrība, degviela) iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
5. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās mājsaimniecībām nepieciešamās enerģijas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām ir jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
6. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks nokļūt energonabadzībā augstākminēto sagaidāmo apstākļu rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
7. Vai, Jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminētos sagaidāmos riskus? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
8. Kādus īstermiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas terminus un finansējuma avotus.
9. Kādus vidēja termiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas termiņus un finansējuma avotus.
Saskaņā ar lemto Latvija ir paredzējusi atteikties no Krievijas dabasgāzes importa.
10. Cik lieli dabasgāzes uzkrājumi un cik ilgā laikā ir jāizveido, lai Latvija varētu sekmīgi nodrošināt Latvijas dabasgāzes patērētājus un augstāk lemtā sekmīgu izpildi?
11. Vai Jums ir jelkāda sajēga - kādā veidā konkrēti ir paredzēts to nodrošināt? Ja ir, lūdzam konkrēti paskaidrot - no kādiem dabasgāzes avotiem, izmantojot kādus piegādes ceļus, kādos apjomos un termiņos ir paredzēts to īstenot? Vai tam ir rezervētas nepieciešamās transportēšanas jaudas - konkrēti kādas, kādam laika periodam?
12. Cik lielas dabasgāzes rezerves ir nepieciešamas Latvijai, lai spētu nodrošināt tās enerģētisko drošību, ņemot vērā esošos ģeopolitiskos izaicinājumus, kā arī iespējamo BRELL sistēmas sagraušanu, kuras ietvaros tiek nodrošināta Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitāte? Kādas ir kopējās nepieciešamās drošības rezerves, cik daudz no tā ir paredzēts tieši elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai augstākminētā riska dēļ? Lūdzam pamatot šos apjomus.
13. Kādā veidā un termiņos ir paredzēts nodrošināt minētās rezerves, kādā veidā ir paredzēts apmaksāt to iepirkumu un uzturēšanu? Vai tam ir sagatavota nepieciešamā normatīvā bāze - balstoties uz kādām konkrēti tiesību normām, tas tiks īstenots?
14. Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patēriņam nepieciešamos dabasgāzes apjomus pēc augstākminētā aizlieguma iepirkt Krievijas dabasgāzi? Lūdzam norādīt paredzētos dabasgāzes iegādes avotus, kā arī konkrētus loģistikas risinājumus un to, kā Latvijai tiks nodrošināta to pieejamība?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
