Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende TV ilgi klusēja, nespējot paskaidrot, kas tā tāda – vienotā informatīvā telpa, par kuru jārūpējas viņas vadītajai ministrijai, Pietiek nosprieda, ka varbūt ministre savu domu labāk spētu izteikt rakstiski. Gandrīz veselu mēnesi – 23. aprīlī iesniegums ar šādu jautājumu tika nosūtīts, ar 23. maiju datēta atbilde – ministre domāja, domāja un beigu beigās nākusi klajā ar šādu oficiālo skaidrojumu, ko šodien publicējam pilnībā un bez kādiem labojumiem.

„Saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Kultūras ministrijas nolikumu, Kultūras ministrija (turpmāk - KM) izstrādā un īsteno kultūras politiku, valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu. Tāpat viena no KM funkcijām ir uzraudzīt un koordinēt Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā.

„Vienotas informatīvās telpas" jēdziens nav noteikts normatīvajos aktos, taču ir izmantots atsevišķos politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Saeimas 2011.gada 10.martā apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā. Jēdziens netiek izmantots Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobrī apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam (turpmāk - pamatnostādnes), kā arī 2011.gada 13.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta koncepcijas projektā „Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" (2011-VSS- 1122).

Viens no pamatnostādnēs definētajiem mērķiem ir „stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā". Demokrātiskā valstī ir jānodrošina visiem tās iedzīvotājiem kvalitatīva, demokrātiska un nacionāla informatīvā telpa. Līdzīgā nozīmē tas lietots jau minētajā Nacionālās drošības koncepcijā.

Lietojot terminu „vienota informatīvā telpa", būtisks ir konteksts. Piemēram, Zemkopības ministrija īsteno projektu „Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izstrāde" dokumentu pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt iespēju organizēt iekšējo iestāžu informācijas apriti elektroniski un unificēt iekšējos lietvedības, tai skaitā uzdevumu un sēžu pārvaldības, procesus. Savukārt, Eiropas Savienības 2005.gada izsludinātajā ,,i2010" programmā ir paredzēts, ka pirmais tajā minētais uzdevums ir vienota Eiropas informācijas telpa, kas piedāvā pieejamu un drošu platjoslas saziņu, bagātīgu un dažādu saturu, un digitālos pakalpojumus.*

Runājot par plašsaziņas līdzekļiem, jēdzienu „informatīvā telpu" varētu salīdzināt ar vācu filozofa un sociologa Jirgena Hābermāsa (Jürgen Habermas) ieviesto jēdzienu „publiskā sfēra". „Septiņpadsmitā un astoņpadsmitā gadsimta Eiropā ciešā saistībā ar absolūtisma ideoloģijas kritiku veidojās parādība, kuru J. Hābermāss nosaucis par "publisko sfēru".

Viņaprāt, tā iekļāva sevī pirmām kārtām relatīvi neatkarīgas no valsts kontroles avīzes, žurnālus, kafejnīcas, kur cilvēki lasīja avīzes un iekļāvās politiskajās diskusijās, literāros salonus, kur radās idejas un sabiedrisko norišu kritisks novērtējums, kā arī dažāda veida publiskās sapulces - publisko uzstāšanos un diskusiju arēnas. Publiskā sfēra izveidojās kā diskusiju un ideju apmaiņas sfēra starp ģimeni un valsti, tā kļuva par nozīmīgu sabiedrības funkcionēšanas mehānisma sastāvdaļu un atstāja būtisku ietekmi uz valsts institucionālo formu."**

Mēs dzīvojam Rietumu tipa informācijas telpā, kuru raksturo plaša informācijas pieejamība, daudzveidība un demokrātiskums. Informācija ir pieejama pa visdažādākajiem kanāliem un dažādās tehnoloģiskajās platformās (radio, virszemes TV, kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, IP TV, internets, drukātie mediji u.c.). Taču šī bagātīgā informācijas lauka ietvaros dažādās sabiedrības grupas izvēlas atšķirīgus informācijas avotus, tātad primāri runa ir par cilvēku gribu un uzskatiem, izdarot šo izvēli, ko ir problemātiski regulēt ar administratīvām metodēm. Tādējādi galvenais jautājums ir par motivāciju, kas ir šīs cilvēku izvēles pamatā, proti, par vērtībām, ko veido ģimene, izglītības sistēma un kultūra tās plašākajā izpratnē.

Tātad uzdevums ir nodrošināt visiem pieejamu informatīvo telpu, jeb „publisko sfēru" ar to saprotot kvalitatīvu nacionālo informatīvo vidi, kas nodrošina demokrātisku diskusiju iespēju starp indivīdiem, kā arī starp indivīdiem un valsti, dialogu un atgriezenisko saiti starp valsti un sabiedrību.

Ideāla būtu situācija, ja jebkurš valsts iedzīvotājs Latvijā veidotajās radio un televīzijas programmās, interneta portālos un presē sev saprotamā un pieņemamā veidā varētu atrast visu nepieciešamo informāciju gan par sava ciema, novada, reģiona un valsts, gan Eiropas un pasaules politikas, kultūras, ekonomikas, sporta, izklaides u.c. aktualitātēm.”

* Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ,,i2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" COM(2005)229 galīgā redakcija

** Juris Rozenvalds. „Piezīmes par inteliģences lomu Latvijas politiskajos procesos 1987.-2000. gadā", Latvijas Universitātes raksti Politikas zinātne, 686.sēj., Latvijas Universitāte, 2005, lpp.22.

Novērtē šo rakstu:

7
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Parazīti Latvijas valsts sardzē

FotoŠo trešdien pulksten desmitos Drošības policijas darbinieks Iļja Boronovskis izpildīja visu savu programmu, ko jau pirms tam biju detalizēti aprakstījis portālā Delfi.
Lasīt visu...

21

Jautājumi Ministru prezidentei: vēlamies skaidrību par "Latvijas Gāzes" akcijām

FotoLatvijas valdībai ir izteikts priekšlikums iegādāties akciju sabiedrības Latvijas Gāze akcijas, un saskaņā ar masu medijos pausto, Latvijas valdībai sava atbilde ir jāsniedz līdz šā gada 2.maijam. Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi finanšu ministram Andrim Vilkam par „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesu

Foto2013.gada 10.septembrī tika apstiprināts akciju sabiedrības Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāns - TAP, kurš tika sagatavots, balstoties uz SIA Prudentia Advisers sniegtajām konsultācijām un saskaņojot TAP ar minēto konsultantu.
Lasīt visu...

21

Veiksmes formula

FotoKatru dienu dzirdam jaunas veiksmes formulas, kā pareizi apkrāpt pensionārus, lai atrastu līdzekļus bankrotējušu miljonāru glābšanai un, iespējams, vēl kādiem nevienam nezināmiem mērķiem.
Lasīt visu...

12

Padomju Zviedrija

FotoKad 2013. gadā Baraks Obama apmeklēja Zviedriju, viņš pauda dziļu apbrīnu par Zviedrijas modeli. Bet kāds ANO ziņojums rāda, ka pēc gadiem piecpadsmit Zviedrija jau līdzināsies trešās pasaules valstij un ieņems vietu zem Lībijas un Bulgārijas. (http://ww.rrojasdatabank.info/HDRP_2010_40.pdf) Zviedrija ir sabiedrība, kas uzskata, ka tā strauji tiecas uz nākotni, taču kritiķi brīdina - tas ir ceļš lejup.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jūtu – gaidāma veselības ministra maiņa. Jaunais ministrs būs „nekāds”

Esmu kardioloģe, strādāju ar slimniekiem rehabilitācijas periodā. Sirds slimības joprojām Latvijā ir galvenais mirstības cēlonis. Mani...

Foto

Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lieldienu dievkalpojumā

„Surrexit Domine Deo, Alleluia!" Kopā ar kori šos vārdus dziedājām pirms Evaņģēlija, tā ir tā saucamā Lieldienu sekvence. Tulkojumā...

Foto

Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2014.gada Lieldienās

Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris,...

Foto

Sapnis par melno nāvi

Visus pēcpadomju gadus Latvijas etnopolitikā šļakstēja sapnis par melno nāvi. Visbiežāk šļakstēja neapzināts sapnis par melno nāvi. Sapņotāji nezināja, ka viņi sapņo...

Foto

Par ko karosim?

Latvijas varneši šobrīd cītīgi rībina kara bungas un skandina mantru: „Krievi nāk!” Kāds nacionālais pozētājs padomju laiku stilā pat sasauca vietējos krievvalodīgo mediju...

Foto

KF Sistēma 2014. gada karā

Tas nav mans virsraksts, un tās nav manas domas. Gan tāpēc, ka es tām piekrītu tikai daļēji, gan tāpēc, ka gluži...

Foto

Uzruna piemiņas brīža apmeklētājiem Lestenes brāļu kapos 2014. gada 16. martā

Šī uzruna netika teikta vairāku nelabvēlīgu apstākļu rezultātā, kad šis brīdis bija gandrīz nokavēts, tādēļ,...

Foto

Krīze un vara

No senas un ne tik senas vēstures nav mazums piemēru tam, kā tautām liktenīgā laikā tiek izvirzīti rīcībspējīgi līderi. Tāds, piemēram, bija sers...

Foto

Divi prezidenti

Man ir Izraēlas pase. Man ir Latvijas pase. Tāpēc, pārfrazējot Dikensu, A Tale of Two Presidents....

Foto

Valsts kancelejas atteikuma pamatojums - nenopietns

Cienījamā Straujumas kundze! Ar šo nosūtu Jums tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L, kas tika ierosināta, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu par...

Foto

Idilliskā plurālisma idille

Teksta virsraksts nepatiks. Nepatiks tiem, kuri mūsdienās izslavētajā plurālismā nesaskata nekā laba. Viņi nekādā gadījumā negribēs plurālismu atzīt par idillisku parādību, kura turklāt...

Foto

Valsts bez galvas

Paldies Dieviņam, ka pašam nav nācies to redzēt, bet grāmatās par lauku dzīvi bieži sastopams asinis nedaudz stindzinošs apraksts par kaujamu vistu, kura...

Foto

Leģionāru klubs "Vienotība"

Premjerpartijas ierindas biedri un jo īpaši tās "otrais ešelons" tagad uzzina, ko patiesībā viņi ir/nav vērti savu dižmaņu acīs. Vēriens, ar kādu Vienotība, piesolot...

Foto

Par plānoto koku ciršanu Jāņa Daliņa stadionā Valmierā

Ņemot vērā Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmumu “Par publiskās apspriešanas procedūras izsludināšanu koku ciršanai nekustamajā īpašumā...

Foto

Atbalsts prezidentam

Šķiet, nu jau katrs, kam nav slinkums, cenšas atrast kādu aizskarošu vārdu par Valsts prezidenta tiešo valodu un izteiksmes veidu. Arvien biežāk medijos un...

Foto

Kas notiek Latvijas kardioloģijā?

Rakstu izlēmu rakstīt jau pēc Ingas Sprinģes un profesora Andreja Ērgļa sarunas televīzijas tiešraidē. Kopš šīs pārraides par kardioloģiju paspējuši izteikties visi...

Foto

Vēlreiz par drošību

„Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā kā es domāju,...

Foto

Iesniegums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

Šā gada 4. februārī Latvijas Televīzijas kanālā LTV1 raidījumā „1:1. Aktuālā intervija" Latvijas sabiedrībai tika pavēstīts, ka man - prokuroram Edvīnam Pilikseram,...

Foto

Kā tērējam. Militāri politisks apskats

Visa līdzšinējā Latvijas drošības politika tika balstīta uz NATO līguma 5.pantu. Turklāt netika pat apsvērts jautājums par to, cik efektīvs būs...

Foto

Paaudžu sirsnīgā divkauja

Pēcpadomju Latvijā paaudžu konflikts (metaforiski – paaudžu sirsnīgā divkauja) ir ikdienas sastāvdaļa. Ar to sastopamies visur – darbā, mācību iestādēs, politikā, mākslinieciskajā un...

Foto

Par bailēm

Atzīšos - ar visu savu, maigi izsakoties, kritisko attieksmi pret tiem ļaudīm, kas sakās vadām un aprūpējam Latviju, tomēr biju cerējis, ka, mēnesi promesot...

Foto

Satversmes preambula kā vīģes lapa varas nespējai

Ir vārdi, skaisti solījumi un ir darbi. Kāda ir bijusi vārdu un solījumu patiesā jēga, to parāda reālā rīcība,...

Foto

Pret mani vērsto kampaņu organizē viens uzņēmējs – Gunārs Kārkliņš

Pēdējās nedēļās masu saziņas līdzekļi burtiski tiek pārpludināti ar vēstulēm, kurās visiem iespējamiem līdzekļiem mēģināts celt...

Foto

E–veselības 1.aprīļa pārsteigumi

Pasaule kājām gaisā pa īstam apgriezās 2007. gadā – tieši šajā gadā 2 metrus 36 cm garais ķīnietis Suņs Minmins (Sun Ming Ming, nejaukt...

Foto

ASV agresiju hronika

ASV ir XX un XXI gs. agresīvākā valsts, kura pārsvarā eksistē uz citu zemju izlaupīšanas rēķina, laupot izmantojot viltu un melus vai arī...

Foto

Kāpēc valsts nav Tavs draugs?

Ieskaties Satversmē un vari izlasīt, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad tieši TEV. Saeima sastāv no simt tautas...

Foto

Ikviena saruna atklāj prezidenta Bērziņa personas cilvēcīgo būtību

Andris Bērziņš ir Latvijas Valsts prezidents kopš 2011. gada. Andris Bērziņš ir aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā,...

Foto

Cik reāli ir militāri draudi?

Krievijas žurnālists Dmitrijs Kiseļovs TV kanāla Rossija-1 raidījumā Nedēļas ziņas pauda, ka „Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir spējīga pārvērst ASV radioaktīvos pelnos”, paskaidrodams,...

Foto

Zemiskie apmelojumi ne mani, ne manus kolēģus neapturēs

30.martā portālā Pietiek publicēts kāda Jevgenija Usova sacerēts raksts ar nosaukumu  „Nacionālās apvienības valdes loceklis izkrāpis gandrīz 1300 eiro nodokļu...

Foto

Atklāta vēstule sakarā ar Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā

Līdz ar visu brīvo, demokrātisko pasauli mēs asi nosodām Krievijas agresiju pret Ukrainu...

Foto

Komentāri pie Satversmes preambulas jaunā teksta

Manuprāt Satversmes esošais ievads ir lakonisks un pilnīgs. Egila Levita ideja, ka nepieciešams jauns ievads, dzima bailēs par to, ka...

Foto

Zināšanu ideoloģijas dvīņubrāļi

Tā dēvētajā sadzīves filosofijā, kuras visizplatītākā tribīne ir virtuve, alus bārs un interneta komentāri, ideoloģijai nereti pārmet melošanu. Daudzi cilvēki netic ideoloģijai. Viņi...

Foto

Par atbalstu Satversmes preambulai, par valstsnāciju un latviešu tautu vai Latvijas tautu Satversmes preambulā

Godātie kolēģi, Satversmes preambula ir akūti nepieciešama Latvijas pašreizējā situācijā, tāpēc aicinu...

Foto

Kā ģenerālprokurors Kalnmeiers samelojās

Nevēlos publiski minēt savu vārdu, - jau tāpat aprakstītā lieta man dzīvi ir pietiekami sagandējusi. Būtiskāks, manuprāt, ir tas, ka šādā situācijā...

Foto

Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidentes paziņojums Latvijas tautai pēc NDP sēdes

Laikā, kad esam liecinieki eskalētiem politiskiem un militāriem konfliktiem tuvu Latvijas robežai, mēs...

Foto

Eleganta manipulācija ar informācijas avota izteikumiem

Žurnālists Jānis Geste, rezumējot interviju ar demisionējušo deputātu Kārli Krēsliņu, apgalvoja, ka demisijas lēmumu tas pieņēmis tāpēc, ka lieta kļuvusi...