Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende TV ilgi klusēja, nespējot paskaidrot, kas tā tāda – vienotā informatīvā telpa, par kuru jārūpējas viņas vadītajai ministrijai, Pietiek nosprieda, ka varbūt ministre savu domu labāk spētu izteikt rakstiski. Gandrīz veselu mēnesi – 23. aprīlī iesniegums ar šādu jautājumu tika nosūtīts, ar 23. maiju datēta atbilde – ministre domāja, domāja un beigu beigās nākusi klajā ar šādu oficiālo skaidrojumu, ko šodien publicējam pilnībā un bez kādiem labojumiem.

„Saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Kultūras ministrijas nolikumu, Kultūras ministrija (turpmāk - KM) izstrādā un īsteno kultūras politiku, valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu. Tāpat viena no KM funkcijām ir uzraudzīt un koordinēt Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā.

„Vienotas informatīvās telpas" jēdziens nav noteikts normatīvajos aktos, taču ir izmantots atsevišķos politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Saeimas 2011.gada 10.martā apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā. Jēdziens netiek izmantots Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobrī apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam (turpmāk - pamatnostādnes), kā arī 2011.gada 13.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta koncepcijas projektā „Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" (2011-VSS- 1122).

Viens no pamatnostādnēs definētajiem mērķiem ir „stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā". Demokrātiskā valstī ir jānodrošina visiem tās iedzīvotājiem kvalitatīva, demokrātiska un nacionāla informatīvā telpa. Līdzīgā nozīmē tas lietots jau minētajā Nacionālās drošības koncepcijā.

Lietojot terminu „vienota informatīvā telpa", būtisks ir konteksts. Piemēram, Zemkopības ministrija īsteno projektu „Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izstrāde" dokumentu pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt iespēju organizēt iekšējo iestāžu informācijas apriti elektroniski un unificēt iekšējos lietvedības, tai skaitā uzdevumu un sēžu pārvaldības, procesus. Savukārt, Eiropas Savienības 2005.gada izsludinātajā ,,i2010" programmā ir paredzēts, ka pirmais tajā minētais uzdevums ir vienota Eiropas informācijas telpa, kas piedāvā pieejamu un drošu platjoslas saziņu, bagātīgu un dažādu saturu, un digitālos pakalpojumus.*

Runājot par plašsaziņas līdzekļiem, jēdzienu „informatīvā telpu" varētu salīdzināt ar vācu filozofa un sociologa Jirgena Hābermāsa (Jürgen Habermas) ieviesto jēdzienu „publiskā sfēra". „Septiņpadsmitā un astoņpadsmitā gadsimta Eiropā ciešā saistībā ar absolūtisma ideoloģijas kritiku veidojās parādība, kuru J. Hābermāss nosaucis par "publisko sfēru".

Viņaprāt, tā iekļāva sevī pirmām kārtām relatīvi neatkarīgas no valsts kontroles avīzes, žurnālus, kafejnīcas, kur cilvēki lasīja avīzes un iekļāvās politiskajās diskusijās, literāros salonus, kur radās idejas un sabiedrisko norišu kritisks novērtējums, kā arī dažāda veida publiskās sapulces - publisko uzstāšanos un diskusiju arēnas. Publiskā sfēra izveidojās kā diskusiju un ideju apmaiņas sfēra starp ģimeni un valsti, tā kļuva par nozīmīgu sabiedrības funkcionēšanas mehānisma sastāvdaļu un atstāja būtisku ietekmi uz valsts institucionālo formu."**

Mēs dzīvojam Rietumu tipa informācijas telpā, kuru raksturo plaša informācijas pieejamība, daudzveidība un demokrātiskums. Informācija ir pieejama pa visdažādākajiem kanāliem un dažādās tehnoloģiskajās platformās (radio, virszemes TV, kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, IP TV, internets, drukātie mediji u.c.). Taču šī bagātīgā informācijas lauka ietvaros dažādās sabiedrības grupas izvēlas atšķirīgus informācijas avotus, tātad primāri runa ir par cilvēku gribu un uzskatiem, izdarot šo izvēli, ko ir problemātiski regulēt ar administratīvām metodēm. Tādējādi galvenais jautājums ir par motivāciju, kas ir šīs cilvēku izvēles pamatā, proti, par vērtībām, ko veido ģimene, izglītības sistēma un kultūra tās plašākajā izpratnē.

Tātad uzdevums ir nodrošināt visiem pieejamu informatīvo telpu, jeb „publisko sfēru" ar to saprotot kvalitatīvu nacionālo informatīvo vidi, kas nodrošina demokrātisku diskusiju iespēju starp indivīdiem, kā arī starp indivīdiem un valsti, dialogu un atgriezenisko saiti starp valsti un sabiedrību.

Ideāla būtu situācija, ja jebkurš valsts iedzīvotājs Latvijā veidotajās radio un televīzijas programmās, interneta portālos un presē sev saprotamā un pieņemamā veidā varētu atrast visu nepieciešamo informāciju gan par sava ciema, novada, reģiona un valsts, gan Eiropas un pasaules politikas, kultūras, ekonomikas, sporta, izklaides u.c. aktualitātēm.”

* Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ,,i2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" COM(2005)229 galīgā redakcija

** Juris Rozenvalds. „Piezīmes par inteliģences lomu Latvijas politiskajos procesos 1987.-2000. gadā", Latvijas Universitātes raksti Politikas zinātne, 686.sēj., Latvijas Universitāte, 2005, lpp.22.

Novērtē šo rakstu:

7
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts – būtībā nostiprināt piespiedu nomas attiecības

FotoTieslietu ministrijas sagatavotais un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums pēc būtības ir nekorekts. To grūti vai neiespējami komentēt. Tajā terminoloģija no vietas ir kļūdaina, pretrunīga, vieni un tie paši jēdzieni tiek saukti atšķirīgos vārdos. Šādā redakcijā un tā nepilnību dēļ šis likumprojekts nevar tikt pieņemts. Bet ne jau pirmā reize, ka tādi likumbrāķi iet savu ceļu bez šķēršļiem.
Lasīt visu...

12

Eiropas mēroga muļķošana

FotoMūs cenšas iežēlināt un biedēt, cenšas izmantot melus un cilvēku nezināšanu, lai tikai Latvija piekāptos un uzņemtu ieceļotājus no Āfrikas. Tik rupjā veidā tiek lobēts pasākums, kurš radīs ilgtermiņa apdraudējumu Latvijas pastāvēšanai kā nacionālai valstij.
Lasīt visu...

6

Par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas nacionālo pozīciju: jautājumi Straujumai

Foto2015.gada 17.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdes slēgtajā daļā tika lemts par Rīkojuma projektu „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē” saistībā ar Latvijas dalību sarunu procesā par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas Republikas nacionālo pozīciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jūlija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lēmumam".
Lasīt visu...

21

Norausim VDK maskas

FotoJau pagājuši 25 gadi, kopš atjaunojām neatkarību. Tomēr daudzi ir bijuši tik lieli okupantu pakalpiņi, ka baidās, vai vel kas nav palicis izzagtajos VDK maisos. Tie balso pret, lai citi neuzzinātu viņu netīro dvēseli. Tā Latvija paliek kā vienīgā valsts ES, kas glorificē savas tautas slepkavas - VDK. Arī izpētes vadītājs Kārlis Kangeris paziņoja, ka VDK ir tūlīt jāatmasko.
Lasīt visu...

12

Taisnība uzvar

FotoDalos ar jums pieredzē par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā “Rubins pret Latviju” pieredzēto un saprasto. Pilns sprieduma teksts ir pieejams ECT mājas lapā internetā.
Lasīt visu...

12

Lai arī strīdi ir izšķirami tiesā, tas nenozīmē, ka tos nevar apspriest sabiedrībā

FotoMasu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja iLAW zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes atklāta vēstule par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko tad Latvijas iedzīvotāji var darīt? Atbilde ir skaudra un skumja. Pagaidām neko. Tiešām?

Laika ritenis griežas. Esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu labu darbu tautas interesēs...

Foto

Par izglītības un zinātnes ministres dalību Rīcības komitejas sēdēs

Kopš 2014. gada 5. novembra, kad Mārīte Seile stājās izglītības un zinātnes ministra amatā, notikušas trīs XI...

Foto

Vai Krievijas hibrīdaģents NEPLP vadībā?

Lai nebūtu pārpratumu – runa ir par līdzšinējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Nopietni jautājumi par viņa...

Foto

Mūsu summa ir mūsu valsts

Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti....

Foto

Par valsts līdzekļu izšķērdēšanu Nacionālajā sporta centrā „Mežaparks”

Lai nodrošinātu Latvijas sporta infrastruktūras tālāku attīstību, 2014. gada oktobrī tika veikta valsts līdzekļu pārdale un daļa no...

Foto

Neesošais autoserviss un citi Ķekavas mēra "komandas" labie darbi

Esmu ķekavniece un jau vairākus gadus strādāju Ķekavas novada pašvaldībā. Šobrīd publiskajā telpā izskanēja informācija par Ķekavas...

Foto

Par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā

Iepazīstoties ar vairāku valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidenta, Ministru...

Foto

Zelta gadsimta varā

Mūsdienu zinātnieki par senāko tautu pasaulē uzskata bušmeņus, kuri apdzīvo apvidu ap Namībijas tuksnesi. Vīriešiem konstatēta pati pirmatnējākā Y hromosomas versija, bet pa...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Kara predestinācija un pēckara perspektīvas. 1.eseja

Ne tikai Latvijas tautas saprātīgais minimums ir noilgojies pēc kara. Pēc kara ir noilgojusies arī citu Eiropas...

Foto

Kas notiek Rīgas medicīnā?

Līdz šim šo jautājumu es uzdevu vienkāršāk: "Kas notiek P. Stradiņa slimnīcā?" – un atbildēju ar sēru stāstu par pārblīvētu uzņemšanas nodaļu,...

Foto

Kāpēc Latvijas pārstāvis balsoja pret ANO rezolūciju par ģimeni?

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome savā 29.sesijā š.g. 3.jūlijā ir pieņēmusi vēsturiski nozīmīgu rezolūciju “Par ģimenes...

Foto

Visi atbildīgie atkal bezatbildīgi šķīstās nevainībā

Dziesmu svētku burts un gars ir jau labi pasen sagandēts. Un tas, kas notika šajos skolēnu dziesmu un deju svētkos,...

Foto

Notikušais dziesmu svētkos pats par sevi nav nekas īpašs, BET...

Labi saprotot, kādus neglaimojošus izteikumus varu izpelnīties, tomēr īsi un skaidri pateikšu - pati par sevi...

Foto

Tiek grauta domes un citu apbedītāju reputācija: atklāta vēstule Rīgas mēram un citām amatpersonām

Jau vairākus gadus Rīgā ir nodibināti uzņēmumi SIA ,,Akropolis”, SIA ,,Apbedīšanas nams-krematorija...

Foto

Pārkrievošanas rēgs

Gadsimtiem atrodoties Kremļa jūgā, latvju tautai bija jāpārdzīvo smaga rusifikācijas nasta. Cara terorā pat tika izvērsta totāla pārkrievošana, pilnīgi aizliedzot latviešu valodu. Pat skolā...

Foto

Tu vari palīdzēt glābt Tēvzemi!

Pēdējo gadu notikumi skaidri norāda ka lielāko Latvijas politiskās partiju elite domā tikai par savu elku Rietumos un Austrumos ietekmes nostiprināšanu...

Foto

Par pozīciju var nākties "lidot" jeb politiskā izrēķināšanās

8.jūlijā biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā...

Foto

Valsts amatpersonām Latvijas sabiedrība jāuzrunā latviski

ASV vēstniecības rīkotajās Neatkarības dienas svinībās savu uzrunu sāku, latviešu valodā sveicot pasākuma viesus, kā arī to beidzu ar „Dievs,...

Foto

Latvijas Klaunu ģilde* lūdz atlaist Kaprānu no darba par aizskarošu publisku runu

Latvijas Klaunu ģilde nosūtījusi lūgumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbrīvot no ieņemamā amata ārštata...

Foto

Latvijas Radio rupji un apzināti ēterā pazemo sievietes

Šī gada 8.jūnijā VSIA „Latvijas radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījumā „Beidz ar Pieci” apzināti tika...

Foto

Dimants atbild uz vēstuli "Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?"

Šī ir saņemtā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta...

Foto

Ja demogrāfija ir nolemtība, tad iedzīvotāju pārvietošanās ir vēstures motors

Līdz ar pakāpenisku Latvijas pilsoņu migrēšanu uz Rietumiem valsts vienaldzības dēļ pienācis laiks šo tukšumu aizpildīt....

Foto

Dodu Drošības policijas priekšniekam trīs dienas laika publiski atvainoties par nelikumīgo aizturēšanu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru izbeigta tiesvedība manā, kā izrādās, nenotikušā administratīvā...

Foto

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko...

Foto

VID: ja neizdodas gūt peļņu – jūs var pārbaudīt kā krāpnieku

Pietiek jau ziņoja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) domām mobilās betona ražošanas rūpnīcas iegāde, nekustamā īpašuma...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Metafizikas pieprasījums

Cilvēku pārdomās par sevi un ārējo vidi var ērti saskatīt divas apziņas stratēģijas. Katra apziņas stratēģija izpaužas īpaši piemērotā laikā. Tā...

Foto

Par nojūgušos veci un dievišķo velšu caurulēm

Parasti es cenšos to, kas man sakāms par kādu, manuprāt, svarīgu tēmu, izteikt tikai vienu reizi nedēļā. Taču psihošana...

Foto

Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

Latvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš...

Foto

Par stukačiem un stukača dabu

Nesen noskaidrojās - kāds advokāts ir trakoti sašutis par to, ka ar viņa kā "Latvijas Republikas pilsoņa" parakstītu iesniegumu (precīzāks gan...

Foto

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

Pēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā...

Foto

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti...

Foto

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5...

Foto

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

Reaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot”...