Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende TV ilgi klusēja, nespējot paskaidrot, kas tā tāda – vienotā informatīvā telpa, par kuru jārūpējas viņas vadītajai ministrijai, Pietiek nosprieda, ka varbūt ministre savu domu labāk spētu izteikt rakstiski. Gandrīz veselu mēnesi – 23. aprīlī iesniegums ar šādu jautājumu tika nosūtīts, ar 23. maiju datēta atbilde – ministre domāja, domāja un beigu beigās nākusi klajā ar šādu oficiālo skaidrojumu, ko šodien publicējam pilnībā un bez kādiem labojumiem.

„Saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Kultūras ministrijas nolikumu, Kultūras ministrija (turpmāk - KM) izstrādā un īsteno kultūras politiku, valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu. Tāpat viena no KM funkcijām ir uzraudzīt un koordinēt Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā.

„Vienotas informatīvās telpas" jēdziens nav noteikts normatīvajos aktos, taču ir izmantots atsevišķos politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Saeimas 2011.gada 10.martā apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā. Jēdziens netiek izmantots Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobrī apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam (turpmāk - pamatnostādnes), kā arī 2011.gada 13.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta koncepcijas projektā „Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" (2011-VSS- 1122).

Viens no pamatnostādnēs definētajiem mērķiem ir „stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā". Demokrātiskā valstī ir jānodrošina visiem tās iedzīvotājiem kvalitatīva, demokrātiska un nacionāla informatīvā telpa. Līdzīgā nozīmē tas lietots jau minētajā Nacionālās drošības koncepcijā.

Lietojot terminu „vienota informatīvā telpa", būtisks ir konteksts. Piemēram, Zemkopības ministrija īsteno projektu „Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izstrāde" dokumentu pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt iespēju organizēt iekšējo iestāžu informācijas apriti elektroniski un unificēt iekšējos lietvedības, tai skaitā uzdevumu un sēžu pārvaldības, procesus. Savukārt, Eiropas Savienības 2005.gada izsludinātajā ,,i2010" programmā ir paredzēts, ka pirmais tajā minētais uzdevums ir vienota Eiropas informācijas telpa, kas piedāvā pieejamu un drošu platjoslas saziņu, bagātīgu un dažādu saturu, un digitālos pakalpojumus.*

Runājot par plašsaziņas līdzekļiem, jēdzienu „informatīvā telpu" varētu salīdzināt ar vācu filozofa un sociologa Jirgena Hābermāsa (Jürgen Habermas) ieviesto jēdzienu „publiskā sfēra". „Septiņpadsmitā un astoņpadsmitā gadsimta Eiropā ciešā saistībā ar absolūtisma ideoloģijas kritiku veidojās parādība, kuru J. Hābermāss nosaucis par "publisko sfēru".

Viņaprāt, tā iekļāva sevī pirmām kārtām relatīvi neatkarīgas no valsts kontroles avīzes, žurnālus, kafejnīcas, kur cilvēki lasīja avīzes un iekļāvās politiskajās diskusijās, literāros salonus, kur radās idejas un sabiedrisko norišu kritisks novērtējums, kā arī dažāda veida publiskās sapulces - publisko uzstāšanos un diskusiju arēnas. Publiskā sfēra izveidojās kā diskusiju un ideju apmaiņas sfēra starp ģimeni un valsti, tā kļuva par nozīmīgu sabiedrības funkcionēšanas mehānisma sastāvdaļu un atstāja būtisku ietekmi uz valsts institucionālo formu."**

Mēs dzīvojam Rietumu tipa informācijas telpā, kuru raksturo plaša informācijas pieejamība, daudzveidība un demokrātiskums. Informācija ir pieejama pa visdažādākajiem kanāliem un dažādās tehnoloģiskajās platformās (radio, virszemes TV, kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, IP TV, internets, drukātie mediji u.c.). Taču šī bagātīgā informācijas lauka ietvaros dažādās sabiedrības grupas izvēlas atšķirīgus informācijas avotus, tātad primāri runa ir par cilvēku gribu un uzskatiem, izdarot šo izvēli, ko ir problemātiski regulēt ar administratīvām metodēm. Tādējādi galvenais jautājums ir par motivāciju, kas ir šīs cilvēku izvēles pamatā, proti, par vērtībām, ko veido ģimene, izglītības sistēma un kultūra tās plašākajā izpratnē.

Tātad uzdevums ir nodrošināt visiem pieejamu informatīvo telpu, jeb „publisko sfēru" ar to saprotot kvalitatīvu nacionālo informatīvo vidi, kas nodrošina demokrātisku diskusiju iespēju starp indivīdiem, kā arī starp indivīdiem un valsti, dialogu un atgriezenisko saiti starp valsti un sabiedrību.

Ideāla būtu situācija, ja jebkurš valsts iedzīvotājs Latvijā veidotajās radio un televīzijas programmās, interneta portālos un presē sev saprotamā un pieņemamā veidā varētu atrast visu nepieciešamo informāciju gan par sava ciema, novada, reģiona un valsts, gan Eiropas un pasaules politikas, kultūras, ekonomikas, sporta, izklaides u.c. aktualitātēm.”

* Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ,,i2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" COM(2005)229 galīgā redakcija

** Juris Rozenvalds. „Piezīmes par inteliģences lomu Latvijas politiskajos procesos 1987.-2000. gadā", Latvijas Universitātes raksti Politikas zinātne, 686.sēj., Latvijas Universitāte, 2005, lpp.22.

Novērtē šo rakstu:

7
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Man nav, ko slēpt"

FotoPietiek pēdējās dienās saņēmis divas lasītāju elektroniskā pasta vēstules, kurās norādīts uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones amatpersonas deklarācijā minētiem faktiem. Publicējam gan šīs vēstules, gan amatpersonas, mūsuprāt, ļoti izsmeļošo skaidrojumu.
Lasīt visu...

12

Sagandētas latvietības caurvēji valodas mājā

FotoEsam, esam jau patrioti, ja mums tā tīk! Kad jēdziens jānozelē līdz šķebīgumam. Kad kļūstam komiski, Latviju karinot klāt katram atkritumu maisam lielajā mēšanas talkā, savus tiešo darbu staipot kā dāvanu valsts jubilejās. Kad kļūstam nacionāli, cīnoties par latviešu valodu, vairs neprotot latviešu valodu.
Lasīt visu...

6

"EXPO 2015" radošā komanda ir neizpratnē...

FotoLai demonstrētu, cik kvalitatīvu krīzes komunikāciju par 20 000 eiro no komandītsabiedrības Expo 2015 reizē ar citiem padārgiem un apšaubāmas kvalitātes pakalpojumiem un produktiem iegādājusies Latvijas valsts, publicējam divus pēdējo dienu preses paziņojumus, ar ko klajā nācis birojs EXPO 2015 (saglabāta oriģinālā rakstība).
Lasīt visu...

21

Cik tālu ir Grieķija?

Foto25. janvārī Grieķijā norisinājās ārkārtas vēlēšanas. Visticamākais iznākums saskaņā ar aptaujām ir kreisās Syriza partijas uzvara, kas tai dotu papildu 50 balsis parlamentā saskaņā ar Grieķijas vēlēšanu likumdošanu. Lai arī visas avīzes ir tikušas piekladzinātas par iespējamiem vēlēšanu iznākumiem un to politiskajām sekām, skaidrības ir maz. Galvenie jautājumi saistīti ar iespējamo izstāšanos no eirozonas un parādu maksāšanas moratoriju, lai gan tiek izskatīta arī pilna mēroga valsts bankrota iespēja.
Lasīt visu...

12

Sprīdītis laimes zemē

FotoŅemot vērā pēdējās desmitgadēs no Latvijas aizbraukušo tautiešu ievērojamo skaitu, tā vien liekas, ka folklorizētais tēls lielajam vairumam līdzcilvēku asociējas tieši ar aizbraucējiem, kas, lai svešumā izdzīvotu, lielākoties strādā vienkāršu darbu. Darbs tāltālajās zemēs šiem cilvēkiem ir iespēja, kuras dzimtenē nebija. Tomēr šis stāsts būs nevis par aizbraukušajiem tautiešiem, bet par naivo laimes meklētāju ikvienā no mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts abrogācija

Mums ir laimējies dzīvot ļoti radikālu pārmaiņu laikmetā. Droši var teikt, cilvēces vēsturē visradikālāko pārmaiņu laikmetā. Cilvēces visas bijušās paaudzes un trešās tūkstošgades visas...

Foto

Rīgas "saimnieki" un vista bez galvas

Lai nebūtu kādu neskaidrību vai pārmetumu, uzreiz paskaidrošu - attiecībā uz Rīgas un tās satiksmes "saimnieku" izdarībām ar sabiedriskā transporta...

Foto

Kā Jūrmalā sashēmoja

Ilgāku laiku masu mediji intensīvi ziņoja par Jūrmalas domes nesaskaņām ar atkritumu apsaimniekotāju, varēja lasīt draudus, ka atkritumu apsaimniekotājs pārtrauks izvest atkritumus, ja...

Foto

Priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" par mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu

Sešu 12. Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" par...

Foto

Abortu eiforija

Ir uzrakstīti daudzi pretabortu raksti, pētījumi, grāmatas, ir veidotas daudzas filmas un reklāmas. Šajos darbos tiek neapšaubāmi pierādīts, ka aborts ir nedzimuša cilvēka slepkavība...

Foto

Vai tiešām laiskuma pēc atteiksimies no savām tiesībām noteikt Latvijas nākotni?

Latvijā kopš 2015. gada ir pacelts parakstu vākšanas slieksnis, ja tauta vēlētos rosināt kādas izmaiņas...

Foto

Tiem, kuru viedoklis nesakrīt ar mūsējo, tiesiskuma vārdā jāaizbāž mute

Tiem, kuru viedoklis nesakrīt ar mūsējo un kuru viedokļa atspēkošanai mums pietrūkst prāta un argumentu, ir...

Foto

Medaļas otrā puse

Nesen Francijā notika nežēlīgi terorakti, kurā dzīvību zaudēja nevainīgi cilvēki. Vai tiešam šo noziegumu nebija iespējams novērst? Vai nav slēptas aizkulises, kuras tiek...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Visvarenais determinisms

2006.gadā Latvijā tika izstrādāta kultūras determinisma koncepcija. Tās izklāsts ir lasāms internetā publicētajā grāmatā „Spīdolas telpa”. Koncepcijas ideja ir vienkārša:...

Foto

Latvijas radio "latviskā problēmiņa"

Kurš gan pēdējās trīs nedēļās nebūs dzirdējis par netaisno un nežēlīgo izrēķināšanos, par kuras upuri kļuvis savu sabiedriskā medija darbu nevainojami veicošais,...

Foto

Ārlietu ministrija atbalsta ebreju īpašumu restitūcijas likumprojekta virzību

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu...

Foto

Lode un vārds

Savāds un grūti saprotams laiks. Grūti tulkojamas vārda brīvības un trauslās dzīvības laiks. Atriebība atkal gājusi ar lodi pret vārdu. Izlijušas asinis. Francija...

Foto

Terorisma triumfs

Miljonu demonstrāciju Parīzē, kurā, solidarizējoties ar Franciju, piedalījās arī pasaules līderi, Rietumu mediji nosauc par uzvaru pār terorismu....

Foto

Sarkangalvīte un vilks

Lai gan ziemas saulgrieži un gadu mija jau garām, turpinot pārdomu rakstiņā “Vilks aitas ādā” aizsākto tēmu par nelietderīgu valsts resursu izmantošanu, pastāstīšu...

Foto

Īsi par vienaldzību un godīgumu

Gan LR Satversme, gan starptautiskā likumdošana paredz, ka visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi. Šis arī ir viens no vadošajiem principiem...

Foto

Nevēlos, lai šis cilvēks mani filmētu

Pēdējo reizi mani klasesbiedri aiz bizēm raustīja, kad man bija 10 gadu, un par manu vārdu un uzvārdu - Lolita...

Foto

Kaut pastalās un ar amerikāņu vistiņām, bet brīvi. Pastāsts par TTIP

Kamēr Latvijas sabiedrības uzmanība ir nofokusēta uz dažādām iekšpolitiskām peripetijām un lielā kaimiņa ģeopolitiskajām spēlītēm,...

Foto

Par VID un mazo finanšu brīnumu

Garajās Ziemassvētku brīvdienās, salasījies kārtējos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) grandiozos plānus nodokļu iekasēšanas jomā, darba stila maiņā un vispār, ka...

Foto

Google translate, jeb Laimīgu jauno gadu

Intereses pēc iemetu iekš Google translate samērā vienkāršu teikumu (man radās aizdomas, ka vācietis iekš eBay mani nesaprot, jo atbildēja (vāciski), ka viņš nevar...

Foto

Hipotēze par ideoloģijas inovāciju

Noteikti ir nepieciešami daži paskaidrojumi. Vispirms jāpaskaidro par inovācijām (jauninājumiem) ideoloģijā. Esejā nebūs runa par ideoloģijas satura inovācijām. Skaidrs, ka ideoloģijas saturs...

Foto

Gaidiet ar maisu

Ir pagājuši jau trīs mēneši ar astīti, kopš tika parakstīts līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pārdošanu "ukraiņu" uzņēmējiem, kam, kā toreiz tika apgalvots,...

Foto

Latvijā nav latviešu un tautiešu?

Tā varēja saprast vecgada vakarā, skatoties kārtējo brīnumu vai nasing špešal - slaveno uzrunu, ar ko mūs iepriecināja Melngalvju nama saimnieks,...

Foto

Ministr Belēvič, pārņemiet sporta pārraudzību uz Veselības ministriju

Pērn manu pacientu vidū bija trīs vīri pēc akūta koronāra sindroma, visi aptuveni trīsdesmit gadu jauni, visi ar...

Foto

Vilks aitas ādā

Tā vien šķiet, ka mūsu tautas kalpi un valsts iestādes vienkāršo cilvēku uzskata par cērpamu aitu, turklāt ne īpaši gudru. Par to liecina...