“Jaunās Vienotības” kandidāte - kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda
PIETIEK04.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Negribu atbildēt” — tāda ir Daces Kornas (“Jaunā Vienotība”) reakcija uz jautājumu par to, kāpēc viņas aģentes kartīte ar segvārdu “Filologs” atrodas LPSR VDK aģentu kartotēkā, bet vēlēšanu kandidāta anketā viņa nav norādījusi savu sadarbību ar VDK.
Dace Korna atkārtoti kandidē uz Ventspils domi no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”, kuru šogad sastāda “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu Apvienība. Viņa Ventspils domē darbojusies jau trīs sasaukumus jeb 12 gadus un arī šoreiz, neraugoties uz aiziešanu pensijā, startē atkal un sarakstā ir ceturtajā vietā. Kandidāte par sevi norādījusi, ka viņai esot augstākā izglītība filoloģijā (1978) un maģistres grāds humanitārajās zinātnēs (1999).
Viņa savā oficiālajā kandidātu anketā norādījusi: “Kandidāts nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”
Turpretī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu oficiālajā datubāzē redzama kartīte uz Daces Janovnas Kornas vārda, kurā lasāms — viņa esot tikusi savervēta 1988. gada 25. janvārī zem segvārda “Filologs”. Kartītes otrā pusē redzams, ka viņu savervējuši vietējā Ventspils pārvaldē.
Uz mēģinājumiem uzdot jautājumus D. Korna pagājušajā nedēļā neatbildēja. Vispirms deputāte necēla telefonu, tad atzvanīja, bet, uzzinot, par ko runa, pārtrauca sarunu.
Nevienās no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šāda informācija neizskanēja, un D. Korna tika ievēlēta Ventspils domē kā “Vienotības” biedre 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Tikai 2018. gada decembrī VDK aģentu kartotēka pēc ilgām politiskajām cīņām tomēr beidzot nonāca dienasgaismā — publicēšanai vairākkārt centās pretoties vairāki Saeimas deputāti, kas bija ievēlēti no “Vienotības”.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir pārbaudījis visu 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu kandidātu iesniegtās ziņas un nekonstatēja, ka kāds no kandidātiem savulaik būtu darbojies kā okupācijas režīma drošības dienestu štata darbinieks — šādi gadījumi iepriekš ir bijuši, piemēram, Daugavpilī. Taču pārbaude acīmredzot nav tikusi veikta attiecībā uz šo virsnieku savulaik savervētajiem aģentiem, līdz ar to D. Korna pagaidām nav svītrota no “Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu Apvienības saraksta Ventspilī.
Šajā sarakstā vismaz 7 no 16 kandidātiem ir saistīti ar uzņēmumiem, kurus kontrolē Rūdolfs Meroni — viņi kā darbavietas ir uzrādījuši AS Ventbunkers, SIA Ventspils Port Services, SIA Noord Natie Ventspils Terminals u.c. Savukārt šos kandidātus regulāri izceļ R. Meroni finansētajai SIA Media Support piederošie portāli.
Savukārt attiecīgā vēlēšanu saraksta līderis, Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis vēl 2017. gada nogalē izlaida grāmatu “Pieskāriens”, kurā detalizēti aprakstījis savus regulāros labprātīgos gājienus pie Ventspils VDK virsniekiem, pat nebūdams aģenta statusā.
Piemēram: “Noskan telefona zvans. Tas tiešām ir no čekas! Esmu jau vairāk nekā stundu gaidījis! Un tomēr gluži priecīgs tveru klausuli, šajā dienā bija tik daudz saules! Pats majors Rubenis zvana. Kāds prieks! Es tomēr savaldu sevi,” — tā Ģ. V. Kristovskis par notikumiem astoņdesmito gadu vidū (“Pieskāriens”. R., Latvijas Mediji, 2017.)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
