Jaunā vilcienu iepirkuma priekšvakarā plāno izsolīt "Rīgas Vagonbūves rūpnīcu"
PIETIEK10.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neilgi pirms jauno vilcienu iepirkuma izsludināšanas tiek gatavota izsolei AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) un līdz ar to tai piederošie 49% kapitāldaļu vilcienu apkopes un remonta uzņēmuma AS VRC Zasulauks. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka izsoles izsludināšana gaidāma tuvākajā laikā, iespējams, jau šonedēļ.
Visa RVR manta kopš 2011. gada 31. maija ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Kā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa Lursoft datubāzē atrodamajos dokumentos minēti 7,02 miljoni latu. 2011. gada nogalē bankrotējušās Krājbankas maksātnespējas administrators SIA KPMG Baltics nule veicis RVR ķīlas pārvērtēšanu un neoficiāli izskan, ka tā varētu būt pat divreiz mazāka par 7 miljoniem latu.
RVR padomes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Igaunis pirmdien, tiekoties ar Pietiek, apstiprināja, ka KPMG ir brīdinājis par plāniem izsolīt RVR, bet neesot informējis uzņēmuma vadību, kāda ir ķīlas vērtība pēc pārvērtēšanas. RVR vadība KPMG informējusi, ka uzņēmuma izsolīšana postoši ietekmēs tā uzsāktos un iecerētos projektus un Krājbankas kreditoriem neienesīs tik daudz, cik varētu ienest RVR tālākā darbība.
Vienlaikus novērtēšana veikta arī 49% kapitāldaļu, kas RVR pieder AS VRC Zasulauks, Pietiek apstiprināja avoti Satiksmes ministrijā. Tās tiek uzskatītas par RVR vērtīgāko aktīvu. Pārējais 51% kapitāldaļu pieder valsts AS Pasažieru vilciens, un tā ritošā sastāva apkope un remonts ir uzņēmuma galvenais ienākumu avots.
Kā RVR reālākais pircējs, kas jau sarunās ar amatpersonām paudis interesi par uzņēmuma iegādi, ir AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, kurai parakstīts sadarbības līgums par kopīgu projektu attīstīšanu Latvijā ar vienu no jauno pasažieru vilcienu iespējamiem piegādātājiem Šveices kompāniju Stadler. Kontroles iegūšana pār VRC Zasulauks, kuru amatpersonas minējušas kā jauno vilcienu iespējamo uzturētāju, varētu dot priekšrocības vilcienu iepirkumā.
RVR padomes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Igaunis pirmdien, tiekoties ar Pietiek, apgalvoja, ka viss Krājbankā savulaik ņemtais kredīts ticis izmantots rūpnīcas modernizācijai. Tikmēr neoficiāli jau sen cirkulē versija, ka KPMG Baltics aktualizētais ķīlas vērtības novērtējums, ja tas būs vairākkārt mazāks par RVR izsniegto kredītu, apstiprinās aizdomas, ka Krājbankas aizdevums pilnībā vai daļēji izsaimniekots.
Kopš Krājbankas kraha 2011. gada nogalē tās maksātnespējas administrators paguvis izsolēs pārdot daudzus mazvērtīgākus īpašumus, kas ieķīlāti par labu bankai, tādēļ RVR saudzēšana jau labu laiku izraisīja dažādas spekulācijas par plāniem uzņēmumu izmantot iepirkuma shēmās.
Pēc likuma pirmpirkuma tiesības uz RVR piederošajām AS VRC Zasulauks daļām ir AS Pasažieru vilciens, tomēr tā valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis Pietiek otrdien neapliecināja gatavību tās iegādāties. "Mēs sekosim līdzi izsolei," teica Birkmanis. Viņaprāt, VRC Zasulauks iespējamā izsole tieši neietekmēšot jauno vilcienu iepirkumu.
VRC Zasulauks padome un valde ir politizēta, tajā iecelti ar Vienotību un "olšteiniešiem" saistīti cilvēki. VRC Zasulauks padomes priekšsēdētājs ir par Vienotības "kasieri" savulaik dēvētā, tagad jaunas konkurējošas partijas izveidē iesaistītā Edgara Jaunupa tēvs Modris Jaunups. Savukārt valdē iecelti divi ar politisko spēku interesēm saistīti cilvēki – Vienotību pārstāv bijušais Pasažieru vilciena valdes loceklis Mārtiņš Greste, kurš ir Zasulauka valdes priekšsēdētājs, un kā valdes loceklis darbojas "olšteiniešu" virzītais Valters Grīnvalds, kurš pirms tam bija iekārtots airBaltic padomē.
Tieši vēlme izslēgt no jauno vilcienu iepirkuma ar tā dēvēto "Repšes biedrību" saistītos bijušos Vienotības "lietu kārtotājus", kuriem ir ietekme arī uz "olšteiniešiem", tiek saukta kā viens no blakus iemesliem lēmumam par RVR izsoli.
Zasulauks jau tagad veic Pasažieru vilciena ritošā sastāva uzturēšanu, un to nevar saukt par lētu – vidēji tie ir 6 miljoni latu gadā, kā dēļ politikas kuluāros šis uzņēmums tiek dēvēts par "partiju barotni", pievilcīgu politisko partiju naudas lietu kārtotājiem, kuri tradicionāli tiek iekārtoti Zasulauka padomē un valdē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
