Iesaki rakstu: 
Vai ar vardarbību var atrisināt ģimenes problēmas? Protams, ka ne! Tad kāpēc Stambulas konvencija, kuras virzītāji apgalvo, ka tās mērķis ir "pasargāt sievietes no vardarbības, tostarp dzimumu lomu stereotipos sakņotas", ir izraisījusi tik asas diskusijas un sašķēlusi sabiedrību vai vismaz to sabiedrības daļu, kas šo dokumentu ir lasījusi?
Ar šo jautājumu tālajā 2018. gadā es sāku izpētes rakstu "Stambulas konvencija: glābiņš vai Trojas zirgs?". Savu viedokli tajā pauda gan viena no konvencijas virzītājām, centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, gan tiesību zinātņu doktore Baiba Rudevska, filoloģijas doktore, gan LZA locekle Ausma Cimdiņa, gan medicīnas doktors, LZA loceklis Valdis Pīrāgs un mācītājs Ingmars Zemzaris.
Galvenais, kā to uzsvēra Dr. Rudevska, – "mūsu Krimināllikumā ir pilnīgi visas normas, par kādām tiek runāts konvencijā. Ir ieviestas arī normas par vajāšanu un pat norma, kas paredz sodu par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, ko praktizē dažās Āfrikas valstīs”. Taču Dr. Rudevska vērsa uzmanību arī uz to, ka, "lai izprastu konvencijas būtību, nevar aprobežoties tikai ar tās krimināltiesisko aspektu", jo "Konvencijas slēptais mērķis ir ieviest Eiropas valstu tiesību sistēmās „gender” jeb sociālās dzimtes jēdzienu", kas ar laiku liktu mainīt valodu un līdz ar to arī domāšanu un apziņu.
Šķita, ka viss jau ir pateikts un izdiskutēts. Šā gada 18. maijā Saeima noraidīja "Progresīvo" frakcijas priekšlikumu virzīt ratifikācijai konvenciju, kuras 14. pants (citējot dr. Rudevsku) "paver dženderisma idejām ceļu uz visu izglītības līmeņu mācību programmām, tātad pat uz bērnudārziem". Turklāt tagad ir skaidrs arī tas, ka Dānijā un Zviedrijā, kas Stambulas konvenciju ratificēja 2014. gadā, šī konvencija nav spējusi pasargāt sievietes no vardarbības, kas nu jau notiek gaišā dienas laikā uz ielas.
Taču Labklājības ministrija (Jaunā Vienotība) jau atkal ir iesniegusi saskaņošanai un virza tās apstiprināšanu.
Tādēļ – ja nu gadījumā kāds vēl nav paguvis iedziļināties vai vēlas atsaukt atmiņā argumentus turpmākām diskusijām – te saite uz izpēti, kas veikta pirms pieciem gadiem, taču aktualitāti, kā izrādās, joprojām nav zaudējusi:
https://www.la.lv/stambulas-konvencija-glabins-vai-trojas...
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
