Jaunā progresīvā vienotība starp melnajiem ikriem un aploksnēm
Egils Helmanis17.03.2024.
Komentāri (76)
Iesaki rakstu: 
Skolā mācījāmies par dažādiem ķīmiskajiem elementiem un to reakcijām. Politiskajā ķīmijā elementu skaits ir lielāks nekā periodiskajā tabulā, iespējamo reakciju skaits un iznākums arī vērā ņemams. Politiskajā ķīmijā elementi var būt gan aplokšņu algas, gan krievijas graudi, gan melnie ikri, gan privātie lidojumi, gan mangāna rūda. Latvijas politiskajā ķīmijā nosaukto elementu reakcijas rezultātā iegūstam Jauno Vienotību.
Eksperimentālā kārtā padsmit gadu laikā esam noskaidrojuši, ka ķīmiskais savienojums JV nereaģē ar tādiem elementiem kā “atbildība”, “atklātība”, “godīgums”. Tāpat zināms, ka JV savu politekonomisko īpašību dēļ atgrūžas no tāda elementa kā “nacionālās intereses”.
Līdzīgi kā derīgajiem izrakteņiem ir pavadoši elementi, kurus vienmēr atrod to tuvumā, arī nederīgajam izraktenim JV ir pavadoši elementi. Piemēram, “Delna”, “Providus”, “LSM”, “LGBT”. Pavadošo elementu īpatnība ir, ka tiem ir cieša un noturīga saikne ar JV, kopā ar to veidojot noturīgu monolītu slāni, bet vienlaikus šie elementi ļoti asi reaģē uz tiem savienojumiem, kas var kalpot kā JV aizstājēji.
Pret aizstājējiem vienmēr, pie mazākās iespējas „LSM” vai „Delna” reaģēs līdzīgi skābei, kas tiecas līdz sastāvdaļām sagrauzt to, kas gadījies ceļā. Vienlaikus pret JV šie elementi būs pilnīgi inerti un nekaitīgi.
Bet, ja runājam konkrētāk, tad JV un tās progresīvo piedēklis ir parazīts mūsu valsts organismā, politbiznesmeņu apvienība, kuri valsti uzlūko kā resursu ieguves vietu, lai nodrošinātu pārticīgu dzīvi sev, saviem sponsoriem un citiem savējiem. Viņiem nav problēmu apkalpot kremļa intereses. Tranzīts – lūdzu! Mediji krievu valodā – lūdzu! Palielināts autobusu reisu skaits uz krieviju – lūdzu! No JV mums jātiek vaļā, ja gribam saglābt savu valsti!
Otrs aspekts. Ja LSM būtu sabiedrības, nevis valdošo aprindu medijs, tad JV izšķērdība un pretlikumības būtu to galvenā ziņa ik dienu. Ja tādi “likumības un ētikas” aizstāvji kā „Delna” nebūtu līdz elkonim JV vai otrādi, tad šeit būtu skaļi trauksmes zvani un demisijas aicinājumi.
Lūdzu šo neaizmirstam! Arī, kad eiroparlamenta vēlēšanās JV&Pro smaidīgām sejām “lies ausīs medu” par Latvijas interešu aizstāvību!
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
