Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Pēc Krišjāņa Kariņa valdības izveidošanas likās, ka iekšējais opozicionārs būs Kaimiņa partija. Tomēr tā izturas pārsteidzoši konstruktīvi un izvairās no atklātas kašķēšanās, pat Artuss Kaimiņš vairs nekaro pret žurnālistiem, kā tas bija iepriekšējā Saeimā.

Arvien skaidrāk redzams, ka Kariņa valdībā iekšējās opozīcijas lomu pilda Jaunā konservatīvā partija, kas regulāri izsaka dažādus paziņojumus un brīdinājumus citām partijām.

Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Juta Strīķe ir vicinājusi “dzelteno kartīti” Kariņam pēc Normunda Mežvieta atkārtotas apstiprināšanas Valsts drošības dienesta priekšnieka amatā. Regulāri Kariņam un citām partijām draud Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, izsakot dažādus paziņojumus, tajā skaitā draudus par iziešanu no valdības. To apliecināja arī cīņa par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu par Latvijas Universitātes rektoru.

Nav gan skaidrs, vai visi šīs partijas politiķi grib sēdēt opozīcijā atlikušo Saeimas darbības laiku un skaļi bļaustīties par slikto Kariņu un “Jauno Vienotību”, kas nav izpildījusi visas viņu prasības.

Ņemot vērā Latvijā pastāvošo jūsmošanu par Igauniju, ir interesanti salīdzināt Latvijas valdības ikdienu ar Igaunijas valdības aktivitātēm. Pēc parlamenta vēlēšanām Igaunijā (tās notika 3.martā) 34 vietas ieguva Reformu partija, 26 vietas – Centra partija, 19 vietas – Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE), 12 vietas – nacionālkonservatīvā “Isamaa” (“Tēvzeme”) un 10 vietas – Sociāldemokrātiskā partija. Pavisam Igaunijas parlamentā ir 101 vieta.

Pēc vēlēšanām Reformu partija paziņoja, ka izvirzīs savu premjeru. Tam nepiekrita Centra partijas līderis un arī iepriekšējās valdības vadītājs Jiri Ratass – viņš izveidoja koalīciju, kurā darbojas Centra partija, EKRE un “Isamaa” (tā darbojās arī iepriekšējā Ratasa valdībā). Tādējādi Ratass atkal kļuva par Igaunijas premjerministru. Opozīcijā tika atstāta Reformu partija, kura parlamenta vēlēšanās ieguva vislielāko atbalstu (36%), un Sociāldemokrātiskā partija.

Daudziem šī Ratasa veidotā koalīcija likās apšaubāma. Centra partiju atbalsta daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji, līdzīgi kā Latvijā par partiju “Saskaņa” balso daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji. Atšķirībā no “Saskaņas” Centra partijai jau otrreiz izdevās izveidot valdību, kuru vada tās līderis Ratass. Papildus tam arī Igaunijas galvaspilsētas vadībā ir Centra pārstāvji. Iepriekšējais Tallinas mērs Tāvi Āss tika ievēlēts parlamentā, un viņa vietā par Tallinas mēru ir iecelts Mihails Kolvarts, kurš ir zināms kā aktīvs krievu skolu aizstāvis un vairākkārt minēts arī Igaunijas Iekšējās drošības dienesta ziņojumos. Kolvarts ir arī Centra partijas priekšsēdētāja vietnieks.

Vislielāko interesi izraisa par galēji nacionālistisko un populistisko uzskatītā EKRE. Tās vadītājs Marts Helme šobrīd ir iekšlietu ministrs, un viņa dēls Martins Helme – finanšu ministrs. Jau pirms vēlēšanām EKRE solījumi bija visai skaļi, piemēram, tikšot panākts, ka Igaunijas aizsardzības budžetu apmaksā ASV, ka tiks palielinātas visas pensijas, mazināta ārvalstu un ES uzraudzība pār Igaunijas darbībām utt. Viens no EKRE solījumiem bija arī samazināt akcīzes nodokli alkoholam, lai pārtrauktu igauņu došanos uz Latviju pēc alkohola. Šis solījums tiešām tika izpildīts, un akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā tika samazināts.

Pēdējais skandāls ir saistīts ar Marta Helmes mēģinājumu atbrīvot no amata Policijas un robežapsardzes departamenta priekšnieku Elmaru Vaheru. Brīdī, kad Martins Helme aizvietoja tēvu iekšlietu ministra amatā, viņš parakstīja rīkojumu par Vahera atbrīvošanu no amata, jo viņš izplatot melus par iespējamu darbinieku atlaišanu pieprasīto taupības pasākumu dēļ.

Pēc šāda Martina Helmes lēmuma prezidente Kersti Kaljulaida paziņoja, ka EKRE pārstāvju darbība nav pieņemama, un pieprasīja, lai Martins Helme atkāpjas no amata. Pēc Ratasa pārrunām ar Martu Helmi tika panākta vienošanās, ka Vahers turpinās pildīt amatu. Ratass arī paziņoja, ka valdība ir stabila un turpinās darbu. Savukārt Martins Helme paziņoja, ka Kaljulaida pārkāpj savas pilnvaras un izdara spiedienu uz valdību, kā arī darbojas kā opozīcijas advokāte.

Pēc Reformu partijas un Sociāldemokrātiskās partijas prasības parlamentā tikasasaukta ārkārtas sēde par neuzticības izteikšanu Ratasa valdībai. Reformu partija uzskata, ka Ratasa valdība veic uzbrukumus dažādām sabiedrības grupām un šķeļ sabiedrību, kā arī nespēj veidot valsts nākotni. Opozīcijas deputātu paziņojumā teikts, ka ministri ir nekompetenti un pārkāpj savas pilnvaras, kā arī neievēro likumus. Ratasa valdība ir mazinājusi Igaunijas starptautisko reputāciju.

Pēc Igaunijas socioloģisko aptauju datiem, arī tagad opozīcijā palikušo Reformu partiju atbalsta ievērojams daudzums Igaunijas iedzīvotāju (35,7%). Tomēr savu reitingu saglabā arī Centra partija – tās retings pēdējo mēnešu laikā ir sasniedzis 18%-21%. Trešajā vietā ir EKRE ar aptuveni 15%, un pēc tam seko Sociāldemokrātiskā partija un “Isamaa”. Kopumā atbalsts pozīcijai un opozīcijai ir gandrīz vienāds – aptuveni 45%.

Ratasa vadītā valdība gan spēja izturēt neuzticības balsojumu parlamenta un turpinās savu darbību - bet cik ilgi?

Pims Saeimas vēlēšanām plaši tika apspriests variants par partijas “Saskaņa” un Kaimiņa partijas koalīcijas veidošanu gadījumā, ja tām abām izdosies iegūt vismaz 51 vietu parlamentā. Tomēr šis plāns izgāzās, jo pat ZZS nebija gatava pievienoties “Saskaņas” un no Kaimiņa partijas saraksta ievēlētā Alda Gobzema veidotai koalīcijai. Kā liecina Igaunijas piemērs, kurā Centra partijas premjerministrs Ratass jau vairākus gadus vada valdību, arī Igaunijā šādai koalīcijai neklājas viegli.

Kariņa valdībai gaidāms grūts rudens, ņemot vērā ne tikai plānoto budžeta pieņemšanu, bet arī iespējas apmierināt visu valdības partiju, tajā skaitā Jaunās konservatīvās partijas prasības. Nav šaubu, ka Bordāna vadītā partija vismaz tuvāko mēnešu laikā izvirzīs arvien agresīvākas prasības, šādā veidā cerot palielināt savu reitingu, kas ir ievērojami samazinājies pēdējo mēnešu laikā.

Novērtē šo rakstu: