Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti15.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam Ministru prezidentam adresētu pieprasījumu Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Eiropas Savienības tiesību normas skaidri nosaka, ka atbalsts, kurš ir ticis ieviests, pārkāpjot Eiropas Savienības dibināšanas līguma (turpmāk - LESD) 108(3) pantu, ir nelikumīgs (“unlawful aid). Arī ekonomikas ministrs to ir atzinis, sniedzot savas atbildes Saeimai. Ekonomikas ministram adresētajā pieprasījumā tika uzdoti deviņi konkrēti jautājumi saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās valsts atbalsta shēmas tiesiskumu:
1. Uz kādu tiesību normu pamata Ekonomikas ministrija ir tiesīga pārkāpt LESD 108(3) pantu un sniegt atbalstu TEC-2, pirms tas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju?
2. Vai šādu atbalstu Jūs uzskatāt par likumīgu? Pieprasām pamatot savu atbildi ar konkrētām tiesību normām, ja uzskatāt šādu atbalstu par likumīgu.
3. Kādēļ Ekonomikas ministrija īsteno atbalstu komersantiem, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. pantu, kurš nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, tātad ir nelikumīgs?
4. Vai, Jūsuprāt, šāda Ekonomikas ministrijas rīcība – nodrošināt nelikumīga atbalsta sniegšanu komersantiem, ir uzskatāma par tiesisku?
5. Kāpēc Ekonomikas ministrija, zinot, ka tā īsteno nelikumīga atbalsta piešķiršanu, neveic darbības, lai to pārtrauktu?
6. Kāpēc Ekonomikas ministrija, izveidojot “augsta līmeņa darba grupu”, neparedzēja veikt kompetentu un visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja šāds izvērtējums ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, pieprasām to iesniegt.
7. Kāds ir tiesiskais pamatojums Ekonomikas ministrijas vairākkārt publiski paustajiem apgalvojumiem, ka, pārtraucot pārmērīgi dāsnā, nelikumīgā atbalsta sniegšanu, Latvija var zaudēt tiesvedībās simtus miljonus euro? Pieprasām iesniegt šo pamatojumu.
8. Vai, Jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas neizpilda atbalsta nosacījumus vai veic krāpnieciskas darbības, lai to saņemtu? Pieprasām pamatot Jūsu atbildi.
9. Vai, Jūsuprāt, pastāv tiesiskā paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu? Pieprasām pamatot Jūsu atbildi.
Neskatoties uz to, ka šis pieprasījums tika skatīts Pieprasījumu komisijas sēdē šā gada 12. decembrī, tas ir - gandrīz trīs nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas, Ekonomikas ministrija nespēja iesniegt nekādu atbildi ne uz vienu no minētajiem jautājumiem. Tas pastiprina mūsu pamatotās bažas par to, vai Ekonomikas ministrijai ir atbilstoša kompetence šīs atbalsta shēmas īstenošanai, un vai tā vispār tiek īstenota tiesiski, un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm.
Izskatot minēto pieprasījumu komisijas sēdē, uz jautājumu: “Kāpēc Ekonomikas ministrija, izveidojot “augsta līmeņa darba grupu”, neparedzēja veikt kompetentu un visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja šāds izvērtējums ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, pieprasām to iesniegt”, ekonomikas ministrs sniedza šādu atbildi:
“Mums nebija Ministru kabineta uzdevuma sniegt visaptverošu juridisko izvērtējumu par (OIK) sistēmu... Es nosaucu Jums to uzdevumu, ko man uzdeva Ministru kabinets, mēs viņu precīzi izpildījām, jautājumu par tiesisko izvērtējumu (kāpēc tas netika ietverts), lūdzu tad aiciniet Ministru kabineta vadītāju premjeru Kučinski un lūdzu prasiet viņam šo jautājumu!”
Nekādu esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu Ekonomikas ministrija nav iesniegusi.
Tādēļ pieprasām Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāpēc Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” sagatavotajā darba uzdevumā netika paredzēts veikt visaptverošu esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu?
2. Vai uzskatāt, ka šīs atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējums nav nepieciešams, lai kompetenti un atbildīgi lemtu un īstenotu tālākos veicamos pasākumus šīs atbalsta sistēmas sakārtošanai? Ja tā neuzskatāt – pieprasām iesniegt esošās situācijas tiesiskuma izvērtējumu, balstoties uz kuru, tālāk tiek piedāvāts īstenot šos pasākumus.
3. Vai uzskatāt, ka Jūsu vadītā Ministru kabineta ministrs, izvairoties sniegt rakstiskas atbildes pretēji gan Saeimas deputātu pieprasījumā norādītajam, gan Pieprasījuma komisijas pieprasītajam (tātad pārkāpjot Saeimas Kārtības ruļļa 172. pantā noteikto) ir rīkojies tiesiski un atbilstoši demokrātiskas republikas valsts pārvaldes principiem?
4. Ja šādu Jūsu vadītā Ministra kabineta ministra rīcību neuzskatāt par atbilstošu – kāda būs Jūsu, kā Ministru kabineta vadītāja, turpmākā rīcība attiecībā uz šādu ministra rīcību?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
