Ja vēlies mieru, tad gatavojies mieram, nevis karam

Pēc Lietuvas paziņojuma Latvijas mediju telpā saradās lērums viedokļu un komentāru, kuros tiek pausts, ka visur visapkārt ir obligātais militārais dienests, tikai mums, Latvijā kā tādiem muļķīšiem nav. Atklāti sakot, man tas liekas tikpat lēts arguments kā bāzt acīs to, ka visur citur, redziet, visi sen jau staigā ar plikām pakaļām, tikai mēs kā tādi atpalikušie joprojām turamies pie drēbēm.

Protams, zināmā mērā var piekrist viedoklim, ka obligātais militārais dienests agrāk Latvijas jauniešus veidoja par atbildīgākiem, disciplinētākiem cilvēkiem, pie reizes padarot tos fiziski spēcīgākus un norūdītākus, iemācot tiem ne tikai šo to no pašaizsardzības paņēmieniem un dažāda profila tehnikas pielietojuma, bet arī darīt lietas, kuras līdz tam darīja viņu mammas – mazgāt veļu, mizot kartupeļus, utt. Vārdu sakot, piekrītu viedoklim, ka obligātais militārais dienests ņuņņainu vai bezatbildīgu jaunieti, kam raksturīga visatļautība, padara pieaugušāku, disciplinētāku un atbildīgāku.

Taču neredzu iemeslu, kāpēc lai Latvija šajā sakarā uz pasaules fona neizceltos ar laikmetam nepieciešamo saprātu, pozicionējot mūs kā tautu un valsti, kurai patiešām rūp miers un kārtība ne tikai pašu valstī, bet visā pasaulē. Skriet pakaļ skaļi bazūnētai modei, par drosmes un varenības izpausmi kā pērtiķiem dauzot sev pa krūtīm un vicinot rungu, prot kurš katrs radījums, taču cilvēks no dzīvnieka ar to arī atšķiras, ka ir cilvēks, nevis dzīvnieks.

Valdošā elite ar mediju palīdzību mums par katru cenu cenšas iepotēt uzskatus „krievi un islāma teroristi nāk” un tādējādi pataisīt mūs par paranoiķiem un histēriķiem, lai tikai mēs paši pieprasītu militārisma palielināšanos uz mūsu nodokļu rēķina kā mūsu drošības garantu. Patiesībā mums nekas nav jābļauj, jo bļauj tikai psihiski nelīdzsvaroti cilvēki. Bļaušanas vietā mums ir nopietnā tonī jāsaka: „Uzmanieties, militārisms nāk!”

Militārisms ir viens no galvenajiem cilvēces ienaidniekiem. Varat maskēt to aiz cēliem mērķiem, cik negribat, bet faktu par tā kaitīgumu tas tāpēc nemaina. Tikai informatīvi apdalītais vai pilnīgākais nelga vēl nezina, ka islāma teroristus pēc savu kungu rīkojuma mērķtiecīgi radīja ASV specdienesti, jo tie nodrošina daudzus nospraustos mērķus vienlaicīgi. Viens no šiem mērķiem ir militārisma nemitīga uzturēšana kaujas gatavībā, lai var notikt nāvi nesošo draņķu ražošana mūsu pašu aizsardzības labā. Ja nebūs ienaidnieka, nebūs vairs nepieciešama militārā industrija, kas nes milzu peļņu. Jebkura neētiskā un amorālā lieta, militārisma kultivēšanu ieskaitot, notiek peļņas un varas dēļ.

Baltijas informatīvajā telpā šobrīd skaļi un bieži,kā baigākā pasaules gudrība, kur varētu padomāt, ka tā nākusi teju vai no paša dieva mutes, tiek skandēts lozungs: „Ja vēlies mieru, gatavojies karam.” No mana skatījuma šis lozungs ir aplams, jo automātiskā režīmā programmē cilvēku zemapziņu karadarbībai un militārismam. Militārisms liecina par garīgi neattīstītu, atpalikušu, primitīvu sabiedrību, jo tā nespēj un, kā redzams, pat nemaz nevēlas sakārtot vienu no galvenajām sugas prioritātēm – savstarpējo mieru. Vēl jo vairāk, kad vēsture ir pilna ar liecībām par pašu pastrādāto idiotismu un neprātu.

Tie nav nekādi viņi – sveši cilvēki, kas to veica. Nemaldiniet sevi ar liekulīgiem attaisnojumiem. Tie esam mēs paši, kas to pieļāva un veica. Galvenais un paradoksālākais, ka neko tā arī neesam no tā visa ielāgojuši. Šis lozungs bija piemērots vakardienai – kad cilvēce vēl sevi nebija pasludinājusi par augstu attīstītu. Tas bija piemērots laika posmam, kad vēl nebija piedzīvoti pagājušā gadsimta kari, kurus zinātnieki un žurnālisti sen jau atmaskojuši kā atsevišķu politekonomisko grupējumu mērķtiecīgi radītus.

Reti kurš mūsdienās vēl nezina, ka militāros konfliktus un karus patiesībā izraisa šīs negausīgās politekonomiskās iekārtas galvenie pie dzīvības uzturētāji – lielākie ASV un Lielbritānijas baņķieri, militārie rūpnieki un viņu sponsorētie politiķi. Visa problēma ir politekonomiskajā iekārtā, kur viss ir tendēts uz egoismu – uz konkurenci – uz maksimālu jebkā izsūkšanu un izmantošanu līdz beidzamajam un tad izmešanu mēslainē. Visas problēmas ir netaisnīguma dēļ. Prasiet, kam negribat – jebkurš, kurš nav pēdīgākais liekulis, pateiks, ka šajā pasaulē teju vai nekas nav taisnīgs. Nav taisnīgs, kaut mierīgi varētu būt, ja vien mēs paši to tiešām vēlētos.

Man liekas dīvaini, ka cilvēki nevēlas, lai viss šeit būtu taisnīgs. Iespējams, ka, no vienas puses, tie vēlas, lai viss šeit būtu taisnīgs, taču neko nedara, lai tas realizētos, jo nemaz netic taisnīgumam. Vēlēšanās, bez darbības tās realizēšanā, ir un paliek tikai plika vēlēšanās – skaista, utopiska fantāzija. Turpretī realizēta vēlēšanās par vispārēju taisnīgumu būtu patiesa vērtība.

Primitīvās sabiedrības lozunga „gribi mieru, gatavojies karam” vietā es piedāvāju turpmāk goda vietā labāk likt nākotnes lozungu: „Ja vēlies mieru, tad gatavojies mieram!” Tas ir daudz piemērotāks cilvēcei, kura vismaz vārdos mēdz sevi saukt par saprātīgu un augstu attīstītu. Pieprasiet no politiķiem ieviest jaunu politekonomisko iekārtu, kas būtu taisnīga un godīga pret visiem vienādā mērā, kur egoisms tiktu pasludināts par nevēlamu un likvidējamu īpašību, bet konkurences principu nomainītu sadarbības princips, - un militārisms nebūs jums vairs nepieciešams.

Pieprasiet ar likumu aizliegt ražot, pārdot un pirkt jebkuru militāro atribūtiku un tehniku, izņemot to, kas nepieciešams kārtības sargiem (policijai), un drīz vien kari un konflikti paši no sevis pazudīs, paliekot pagātnē kā aprobežotības laikmeta sastāvdaļa. Pieprasiet un panāciet ASV armijas atgriešanos mājās no visām savām ārzemju bāzēm, un tas vien jau būs milzu solis, kas sperts globāla miera labā.

Miera un kārtības nodrošināšanai nemiera zonās pieprasiet nodibināt starptautisko miera spēku armiju, kas būtu pilnīgi savādāka nekā pašreizējie ANO paspārnes miera spēki. Pieprasiet spēles noteikumus, kur ar likumu ir noteikts, ka šī ir vienīgā legālā armija uz mūsu planētas un nevienai pasaules valstij sava armija vairs nav atļaujama. Mūsu vienīgie ienaidnieki esam mēs paši – cilvēki. Cilvēkiem ir jādzīvo saticīgi, draudzīgi un savstarpēji izpalīdzīgi, nevis kā ienaidniekiem, kas tur viens otru aizdomās un uz grauda.

Starptautiskā armija, kura sastāv no pilnīgi visu pasaules tautu dalībniekiem. No katras tautas pa diviem vai trim dalībniekiem, kuri ir gatavi savu dzīvību veltīt cilvēces miera un kārtības labā. Tiem ir jābūt labākajiem no labākajiem. Tiem ir jābūt psihiski līdzsvarotiem, intelektuāli attīstītiem cilvēkiem, nevis parastiem biorobotiem ar sapumpētiem muskuļiem, kuri fanātiskā aklumā izpilda jebkuras priekšniecības dotās pavēles.

Armija, kura nelieto smago bruņojumu, pat neskatoties uz to, ka pretinieks to lieto. Tāpēc tai ir jābūt snaiperu armijai, kas nelieto ne granātas, ne lielgabalus, ne mīnas – pilnīgi neko sprāgstošu, dedzinošu, indējošu. Armija, kura nespīdzina pretinieku, lai izdabūtu no tā informāciju. Armija, kura savu pretinieku nekropļo aiz perversas baudas. Armija, kura neizvaro. Armija, kuras pārstāvji tribunālam nodod pat labākos draugus, ja tie ir pieķerti izvarošanā vai pretinieka spīdzināšanā. Šīs armijas ģenerālštābam nekādā gadījumā nav jāatrodas ASV teritorijā. Likvidējot politekonomisko pamatu, kas kultivē egoismu un netaisnīgumu, jebkuri teroristiskie grupējumi ātri vien saplaktu, un šai armijai pēc Dienvidamerikas narkomafijas klanu likvidēšanas jau visai drīz nebūtu vairs, ko darīt.

Bet, atgriežoties pie obligātā militārā dienesta kā visnotaļ nepieciešama jauniešu disciplinēšanai un veidošanā par īstiem vīriem, teikšu, ka to varētu mierīgi transformēt par kaut ko daudz lietderīgāku un civilizētāku. Obligātais dienests varētu tiešām būt, bet tikai ne militārais. Es ieteiktu obligāto darba dienestu, pie kam tikai tādu, kas saistīts ar bioloģisko lauksaimniecību, pie kam bez modernajām tehnoloģijām. Lai stāda mežus. Lai ravē un vāc ražu. Lai mācās art, ecēt, sēt kā vecos laikos – ar zirgiem. Iemācīsies kopt zirgus. Lai mācās radīt, nevis iznīcināt. Lai mācās mīlēt dzīvu radību, nevis nāves mašīnu. Būs lietderības sajūta. Saražoto produkciju – skolām, bērnunamiem un audžuvecākiem, kam daudz audzināmo.

Darbs sabiedrības labā uz laukiem, plus aktīvs sports, plus armijas disciplīna – izaudzinās lielisku nākotnes lietaskoku tautas spēka stiprināšanai. Faktiski pie reizes var iemācīties arī šaut ar loku un bultām, mest cirvi un nazi... Nu labi, arī ar ložu šaujamo. Bet nekādā gadījumā ar lielgabalu, tanku, kaujas lidmašīnu un tml. Mums nav vajadzīga bruņota armija, bet gan tikai zemessardze.

Tagad tik daudz daiļā dzimuma pārstāvju, kuras rautin raujas uz militāro dienestu. Nu, ja reiz tāds pieprasījums pēc pavēļu pildīšanas un formas nēsāšanas tieksmes, tad lai tak viņām tiek tas prieks. Lai iet un pēc priekšniecības pavēles mācās govis slaukt un bietes ravēt. Lai mācās sniegt izcilu pirmo medicīnisko palīdzību. Lai iemācās sievišķību un darba tikumu obligātajā dienestā ar formas tērpu mugurā – tautiskiem svārkiem un lindrakiem. Uzreiz sajutīs piederību savam īstajam dzimumam un aptvers savu sievietes sūtību. 

Novērtē šo rakstu: