Ja Rasnačs neatsauks paziņojumu par maksāšanu „līgavaiņa skapja” šoferim, arī var tikt pie kriminālprocesa
PIETIEK06.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, sniedzot liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), neatsauks savu publisko paziņojumu, ka par sava „līgavaiņa skapja” vešanu ar Tieslietu ministrijas auto tā šoferim esot samaksājis 20 eiro „degvielai”, un ja neizdosies panākt arī autovadītāja „pareizas” liecības, arī ministrs var tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma panta par prettiesisku labumu došanu.
Pietiek jau ir informējis par KNAB pašreizējo oficiālo skaidrojumu: vērtējot tieslietu ministra Rasnača rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums” - netiek pieļauta.
„Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu “Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana” - par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā,” skaidro KNAB.
Savukārt mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu pēc šo faktu atklāšanās esot iedevis 20 eiro „degvielai”, saskaņā ar KNAB sākotnējo skaidrojumu varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326.2. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana”, - par šādu rīcību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Taču no KNAB skaidrojuma arī netieši izriet – ja tieslietu ministrs nemainīs savu apgalvojumu, ka par valsts auto un valsts šofera izmantošanu sava personiskā „līgavaiņa skapja” „ārkārtas izņēmuma” pārvadāšanai autovadītājam samaksājis 20 eiro skaidrā naudā, arī Rasnačs varētu tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 326.3. panta „Prettiesiska labumu došana”.
Saskaņā ar to „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.
Kā jau informēts, Rasnačs šonedēļ atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņš izjūt atbildību saistībā ar iespējamām sankcijām, kas var tikt vērstas pret autovadītāju, kurš bijis spiests pildīt savas tiešās priekšniecības rīkojumus un pārvest Rasnača „līgavaiņa skapi”.
Tikmēr Pietiek šodien publicē nelielu sarunu ar Ervīnu Kunci – Tieslietu ministrijas mikroautobusa vadītāju, kurš bija Rasnača „līgavaiņa skapja” vedējs un krāvējs:
- Ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka ministrs samaksāja 20 eiro šoferim, lai šoferis tālāk norēķinās ar ministriju. Kā īsti tā norēķināšanās notika?
- Skaidrā naudā. Es ielēju degvielu, jā, pa to naudu. Un paņēmu čeku, bet beigās to čeku nevajadzēja nevienam. Viņš tika izmests ārā.
- Ak, tad tā norēķināšanās notika. Vai viņš bieži tā dara, ka iedod naudu degvielai un tad palūdz aizvest?
- Tas ir viens tāds vienreizējs gadījums. Viņš bija paprasījis manai augstāk stāvošai vadībai atļauju. Un es esmu tikai izpildītājs.
- Un jums jūsu tiešais priekšnieks deva uzdevumu vest ministram mēbeles?
- Nu, es nezinu, man pazvanīja mans tiešais priekšnieks.
- Jūs arī nesāt tās mēbeles? Krāvāt no mašīnas ārā un iekšā?
- Nu, fakts, ka palīdzēju.
- Jums par to vešanu arī samaksāja un par to kraušanu?
- Nē, kāpēc man jāmaksā!?
- Tas jau neietilpst jūsu darba pienākumos.
- Nu vienkārši, vai viss ir jāpārvērš naudas novērtējumā? Ja vienkārši pasaka palīdzēt, man nav grūti. Viņš bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.
- Vai ministrs deva kādus rīkojumus, kā ar ministriju jānorēķinās ar tiem 20 eiro?
- Viņš teica, lai es vienkārši ielejot degvielu. Viņam nebija laika pildīties. Es vienkārši iepildīju mašīnu un biju paņēmis čeku. Prasīju augstāk stāvošai vadībai, vai vajag to čeku pievienot, teica, nē, ieliets ir, parādīts ir, viss kārtībā. Es ar busiņu vadāju. Tieslietu ministrijā daudz iestādes, ieslodzījumu pārvalde, pārvaldei tur kaut kas jāpārved. Viņš ir Tieslietu ministrijas, cilvēki izmanto. Darba vajadzībām.
- Bet tādām privātām tikai ministrs?
- Nu, tā sanāk, tā kā drusku privātai.
Attēls - no paša Rasnača ievietotās foto galerijas viņa Facebook profilā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
