Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Nepieciešams finansiāls atbalsts augstākās komunistu un čekistu nomenklatūras sarakstu publiskošanai

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.

Ne Saeimā, ne valdībā mums nav neviena kārtīga, Patriotiska latvieša, visi 100 deputāti, sākot no „Saskaņas” un beidzot ar VL/TB-LNNK, ir nelieši un nodevēji, atšķiroties viens no otra tik vien kā ar savu nekrietnības pakāpi. Pašreizējā situācijā ir loģiski, ka mums savukārt nav nekādas vajadzības sargāt un atbalstīt šo t.s. „Latvijas valsti”. Līdz ar to jāsecina, ka t.s. „4.maija republikas” sabrukšana un iznīcība no Īstu Nacionālpatriotu viedokļa mums nekā slikta nenestu, taisni otrādi, tā būtu pat atbalstāma un vēlama.

Protams, mums jācīnās pret šo režīmu ar likumīgām, demokrātiskām metodēm, vardarbība nebūtu jālieto, jo nav jāsagādā mūsu tautas ienaidniekiem tā priecīgā iespēja dabūt mūs aiz restēm. Jālieto Satversmē atļautās, nevardarbīgās cīņas metodes, galvenā no tām ir – nesadarbošanās ar valdošo režīmu, cenšanās iztikt bez tā palīdzības un neko tam pretī arī nedodot.

PSRS laika krievu disidents A.Solžeņicins savulaik grāmatā „Gulaga arhipelāgs” rakstīja, ka staļiniskais tirānijas režīms ilgus gadus varēja netraucēti plosīties tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tautas vairums nesaprata, ka valstī pie varas ir nelieši un noziedznieki, daudzi no tiesas ticēja varturu sludinātajam, ka viņi ir „darba tautas aizstāvji” un ka viņu kvēlākais sapnis ir panākt tautas labklājības līmeņa celšanos līdz paradīzei zemes virsū – komunismam, kura „priekškambaris” tad nu būtu attīstītais sociālisms, kurš 20.gdsm. 30.gados PSRS arī it kā esot ticis uzcelts.

Protams, celtniecības procesā vienmēr mēdz būt arī traucēkļi, kurus tad modrās drošības iestādes nesaudzīgi likvidē. Un vairums ļaužu, redzot (lai gan vispār šo procesu centās no ļaužu vairuma acīm noslēpt), ka NKVD aizved viņu kaimiņus, pie sevis domāja: „Nu, redz, tur jau kaut kas nelabs bija… par velti pie mums nearestē… un, ja nu tiešām viņi nav vainīgi, gan jau viņus drīz vien atbrīvos”. Un ļoti līdzīgi viņi uzvedās, kad ieradās pievākt arī viņus pašus – nekliedza, neprotestēja, neprasīja aizstāvību no palicējiem, jo uzskatīja: tā ir kļūda, kas drīzumā tiks izlabota.

Šīs kļūdas izlabošanai gan bija nepieciešami gadi, pat gadu desmiti, un daudzi no arestētajiem mira, nespējot izturēt ieslodzījuma necilvēciskos apstākļus, vai arī tika nogalināti, taisnības triumfu nesagaidot. Paradoksālākais bija, ka arestēto radinieki pat kautrējās un nevēlējās stāstīt sabiedrībai taisnību par to, kas noticis ar viņu tuviniekiem, jo gan paši baidījās tikt arestēti „par pretpadomju propagandu”, gan daudzi sirds dziļumos arī šaubījās – vai tiešām mūsu mīļā strādnieku-zemnieku vara ne par ko bāž ļaudis cietumā, varbūt mūsu dēls (tēvs, brālis, māte, māsa) ir tomēr ko pretlikumīgu izdarījis, tikai mēs par to nezinām.

Lūk, līdzīgi ir arī mūsdienās. Vai ir daudz tādu cilvēku, kuri publiski uzdrošinās aizstāvēt vajātu disidentu, pret kuru jau ir uzsākts vai draud tikt uzsākts kriminālprocess un par šo faktu tiek publiski paziņots Sorosa kontrolētajos (99% no visiem Latvijā esošajiem) saziņas līdzekļos? Uz vienas rokas pirkstiem tādus var saskaitīt! Labākā gadījumā varbūt kāds uzdrošināsies šādam cilvēkam piezvanīt un pajautāt: „Nu, vecīt, tiešām tā ir, kā tur „Panorāma” par tevi teica?”, bet tas arī būs viss, pat morālu, kur nu vēl materiālu atbalstu šim cilvēkam neviens (tikpat kā neviens) nesolīs.

Tomēr visdziļāko nosodījumu pelna kāds cilvēks, kurš, uzzinājis, ka viņu grib tiesāt par „naidīgiem izteikumiem” pret nēģeriem, nekavējoties devās uz Tvaika ielu, nosimulēja trako un dabūja 2.grupas psihiskā invalīda statusu, izmantodams to vēlāk kā argumentu lūgumam viņu kā slimu cilvēku atbrīvot no kriminālatbildības vai vismaz bargi nesodīt. Nevienai dzīvai būtnei šāda rīcība nedara godu, tomēr fakts, ka šādas rīcības autors nav kāda puņķaina padsmitniece, bet vīrietis spēka gados, kas turklāt vēl regulāri apmeklē sporta klubus, padara to manās uztverē par ārkārtīgi nožēlojamu un pretīgu. PSRS laikos čeka centās piespiest psihiatrus atzīt tai netīkamus cilvēkus par garīgi slimiem, bet mūsdienās gļēvuļi un deģenerāti to dara paši, drošības iestādes lieki neapgrūtinot.

Vispār ar skumjām jāsecina, ka par Nelokāmiem Cīnītājiem, kas par spīti aktīvai varturu pretdarbībai nav atzinuši savu neesošo vainu un drosmīgi turpinājuši savu sabiedriski-politisko darbību, ir atzīstami vienīgi Aivars Garda, Līga Muzikante un Leonards Inkins. Pēdējais gan izpelnījās nosodījumu par čekai nevēlama raksta izdzēšanu no „draugiem.lv” profila, kas šo cilvēku no tiesas procesa tik un tā nepaglāba. Jācer, ka nu Leonards darīs visu iespējamo un pat neiespējamo, lai pelnīto sodu saņemtu tie, kas mēģināja viņu nelikumīgi notiesāt. Ar kompensācijas pieprasīšanu tādās reizēs ir par maz, jāprasa izmeklētāju un prokuroru pašu arestēšana un tiesāšana vai sliktākajā gadījumā vismaz viņu atlaišanu no darba.

Taču atgriezīsimies pie raksta sākumā minētās tēmas, ko tad darīt ar mūsu Latvijā valdošo „4.maija režīmu”? Atbildi atkal esmu noskatījusi no Solžeņicina kredo attiecībā uz PSRS, kas būtu piemērojams arī mūsu situācijā: „NETICI!!! NEBAIDIES!!! NELŪDZ!!!” Tas nozīmē – centies izdzīvot bez šīs varas palīdzības, lai nebūtu jāspēlē pēc tās izstrādātajiem noteikumiem. Pirms dažiem gadiem mūsu „gādīgie” varturi izdomāja, ka katram zemnieku saimniecības īpašniekam, katram individuālajam komersantam, katrai pašnodarbinātai personai arī tad, ja tā gada laikā ar savu darbību nekā nav nopelnījusi, jāmaksā valsts budžetā 50 jevriki gadā par to vien, ka viņš kā persona ir reģistrēts un tiek pārbaudīts, kas varturiem sagādājot lielas pūles un milzu izdevumus. Nu, tādā gadījumā aicinu šos ļaudis atteikties no sava statusa un darboties nelegāli, oficiāli, protams, sakot, ka nekādu saimniecisku darbību tās neveic. Lai pie varas esošie rīkļurāvēji nekad neko no viņiem nedabū, arī tad, ja pēc gadiem viņiem sāks veikties labāk un būtu iespēja dalīties peļņā ar valsti.

Zemniekus aicinu pie iespējas pilnībā pāriet uz naturālo saimniecību, nereģistrēt lopus un nevienam neteikt, cik un kādi tie ir. Protams, jebkādas vietējās un jevrosojuza subsīdijas viņi tādejādi zaudēs, toties iegūs brīvību paši dzīvot un saimniekot kā viņiem ērtāk, nedrebot, vai pie kūts izveidotā vircas bedre atbilst eirostandartiem vai ne. Produktus censties iepirkt un pārdot viens otram „pa tiešo”, apejot starpniekus-veikalniekus, tāpat arī tiešās maiņas ceļā – preci pret preci – neņemot rokā pretīgos jevrikus. Nekādus PVD un tamlīdzīgus pārbaudītājus savā teritorijā nelaist, piedraudot ar fizisku vardarbību pret tiem, kas bez atļaujas iekļūs viņiem piederošajā privātīpašumā. Tā maz pa mazām, soli pa solim jācenšas attālināties no oficiālajām varas struktūrām, padarot savu dzīvi no tām pilnībā neatkarīgu un nekādā veidā ar tām nesaistītu.

Viena lieta gan būtu jāievēro – uz uzbrukumu no varturu puses jāatbild ar vismaz tādu pašu, ja ne vēl niknāku uzbrukumu. Katrs administratīvi (par kriminālajiem vispār nerunāsim) uzliktais sods ir obligāti jāapstrīd un jāiziet cauri visām tiesu instancēm, beigās nesmādējot arī ECT (jācīnās ar tiem ieročiem, ko mūsu tautas ienaidnieki paši ir mūsu rokās ielikuši). Mēs zinām, ka par to pašu braukšanas ātruma pārsniegšanu katru nedēļu policija soda vairākus simtus cilvēku. Diemžēl tikai retais izmanto iespēju, nemaksājot nekādu tiesas nodevu, šos sodus apstrīdēt tiesā, atrunājoties: „Tāpat jau neko nepanākšu!” Mana atbilde tādiem cilvēkiem ir – arī tad, ja neko nepanāksi, tik un tā ir jātiesājas! TIESĀTIES VAJAG PAŠA TIESĀŠANĀS PROCESA DĒĻ!!! Ja tikai viena nieka 10.daļa administratīvi sodīto ļaužu vērstos ar prasību pārskatīt uzliktos sodus tiesās, viņi burtiski paralizētu šo iestāžu darbu, nekādas citas lietas vairs nevarētu izskatīt.

Lūk, tas ir tikai viens no viediem, kā varam nevardarbīgi un likumīgi graut valstī pastāvošo, mums naidīgo režīmu! Bet, ja mums tas ir par grūtu, ja mēs neko reāli negribam darīt, tikai sūkstīties, cik dzīve ir netaisna, tad ziniet, ka tāda tā ir un paliks VIENMĒR, jo nekādi marsieši no Kosmosa neatlidos un mūsu vietā mūsu problēmas neatrisinās. Ja mēs, piemēram, pēc mūsu darba devēja ierosinājuma, viņam netīkama ieraksta dēļ kādā sociālajā tīklā paši labprātīgi aizejam no darba un uz atvadām vēl šo netīkamo ierakstu izdzēšam, lai par mums „nepaliktu sliktas atmiņas”, tad neesam cilvēki, bet nožēlojami rāpuļi, kuri nav pelnījuši ne mazākās līdzjūtības un atbalsta, un man personīgi šādu ļautiņu vēlākās sūdzības saziņas līdzekļos izsauc vienīgi nievas un pretīgumu. Krieviem ir labs sakāmvārds: „Ja tev bija bail kauties un tu muki, kad tev grasījās uzbrukt, tad tagad vairs dūres nevicini un nelielies, cik drošs un stiprs tu esi!”.

Dzīve pati par sevi ir nemitīga cīņa par eksistenci ne tikai džungļu pasaulē, bet arī starp cilvēkveidīgajām būtnēm, un, ja kādam tā šķiet par grūtu, tad tiešām šādam radījumam ir vērts padomāt, vai viņam vispār atmaksājas pa šo zemīti staigāt…

Tautu likteņus lielā mērā nosaka tas, cik daudz tajās ir bijis drosmīgu cilvēku un cik – gļēvu deģenerātu. Ja pēdējie sāk prevalēt, tauta nenovēršami aiziet bojā!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosaukšu uzvārdus rīt

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto...

Foto

Latvijas dilemma

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicēja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespējas”. Tā ir laba publikācija. Šī „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši...

Foto

Vēstule Romas pāvestam: lūdzam iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar Latvijā katastrofiskos apmēros radīto nabadzību

Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt...

Foto

Putins jau rokas stiepiena attālumā no NATO Ahileja papēža

Tas ir tikai burtiski dažu mēnešu jautājums, kad Putina Krievija var satricināt NATO un visus 21. gadsimta...

Foto

Par Dziesmu svētkiem (raksts tapis pirms pieciem gadiem)

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa...

Foto

Ko aizstāv Aldis Gobzems?

Pēdējo nedēļu laikā bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems ir nācis klajā ar virkni skaļiem paziņojumiem. Tiek izmantoti visi līdzekļi, lai, iespējams,...

Foto

Kāpēc es nekad nebalsošu par „Saskaņu”: privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta...

Foto

Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību

Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzētu....

Foto

Stulbuma modernizācija

Principā nekas negaidīts nav noticis. Stulbeņi nekad brīvprātīgi nepadodas. Stulbums atrodas ambiciozuma virsotnē. Stulbums nepazīst paškritiku un piekāpību. Stulbeņu godkārību var apturēt, kā tautā...