Iesaki rakstu: 
Nevienam ministram neviens sabiedrisks spēks nav taisījis tādu publisku kampaņu kā asociācija Ģimene radījusi Ilzei Viņķelei. Katrā ziņā man nekad nebūtu ienācis prātā izlasīt grāmatiņu Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards, kur nu vēl metodisko materiālu pedagogiem.
Vēl trakāk – man nekad nebūtu ienācis prātā šīs grāmatas iegādāties. Un iegādāties tikai par milzīgu sociālo pazīšanos („blatu”), jo šīs grāmatas bija līdz pēdējai izķēruši interesenti pēc asociācijas Ģimene reklāmas kampaņas.
Vēl trakāk– draudzīgā Ģimene, kuras bērni, kā izrādās, ir vēl 54 asociācijas, tagad piespiedušas grāmatiņu Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards izlasīt arī premjerministram, finanšu ministram un Saeimas priekšsēdētājai, un ļaunas mēles melš, ka Valsts prezidenta darbinieki skraida pa grāmatveikaliem cerībā atrast kaut vienu eksemplāru kādai valsts nozīmīgai amatpersonai, kas nesen savu atvasi palaidusi skolā.
Ar milzīgām pūlēm premjerministrs ir atrunāts no viena vāka līdz otram izlasīt metodisko materiālu pedagogiem, jo nevar tak visa valsts nodarboties tikai un vienīgi ar bērnudārza vecuma bērnu pedagoģiju.
Pēc neoficiālām ziņām, izglītības ministrs Roberts Ķīlis un deputāts Imants Parādnieks, lasot grāmatu par Kārli un Rūtu, esot raudājuši un nolēmuši paši ar savu piemēru virzīt valsts demogrāfijas problēmas risinājumu.
Uzzinājis visu šo informāciju juku jukām ar pieprasījumiem pēc Ilzes Viņķeles demisijas, es sēdos un izlasīju šo grāmatiņu.
Sākumā no viena vāka līdz vidum, tad no otra vāka līdz vidum. Tad divreiz izklājamās lapiņas, tad iedvesmojošo metodisko līdzekli darbam ar dzimumlomām un līdztiesību Pirmskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm, tad vēlreiz bērnu grāmatiņu, un tā arī neatradu nevienu rindiņu, kas kaut nedaudz būtu pretrunā ģimenes vērtībām, pretrunā pedagoģijai, aicinātu uz homoseksuālismu vai kaut ko tam līdzīgu.
Un vēl es sapratu, ka grāmatiņa vairāk domāta vecākiem un vecvecākiem, bērnudārza audzinātājiem, vispār – mums, pieaugušajiem. Protams, ar noteikumu, ka šie pieaugušie māk lasīt un spēj domāt vispārcilvēciskās vērtībās.
Un tad es sapratu, ka asociācija Ģimene ir viena izcila PR kompānija, kas ceļ atpazīstamību.
Es vēršos pie asociācijas Ģimene, vai viņi arī mums, mediķiem, nevarētu kaut kā palīdzēt ar savu enerģiju un izdomu. Varbūt viņi varētu palīdzēt iekustināt Izglītības un zinātnes ministriju un tās ministru, lai pirmskolas iestādēs un skolās tiek atjaunota veselības mācība, kur bērniem apgūt higiēnu, anatomiju, fizioloģiju, dzīvesveida labās un sliktās lietas, kustības pamatus, pamatinformāciju par dzimumdzīvi un bērnu audzināšanu.
Jo patiesībā jau grāmatiņu Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards vajadzēja atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijai, nevis Labklājības ministrijai. Bet Ilzei Viņķelei par pilsonisku attieksmi – PALDIES un nevalstisko organizāciju atbalsts.
* „Ja etogo svoloča ņe čital, no znaju, čto ploho” – es šo nelabo cilvēku neesmu lasījis, bet zinu, ka slikti (kriev.; tā darbaļaužu sapulcēs runāja par Aleksandra Solžeņicina darbiem septiņdesmitajos gados)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
