Iesaki rakstu: 
Sveicināti, labi ļaudis! Ir un tiek taču apgalvots ka visa kultūra šajā zemē svešinieku ienesta! Pret to sākuši ir runāt akmeņi un pati zeme, un tā stāsta par mūsu gadu tūkstošiem veco kultūru, kuru izprast un uzņemt nebija spējīgi tie, kas šurpu atnesa viltu, laupīšanu un postu. To kultūru, ko ienācēji domā šeit ienesuši, mēs visu bez atliekām lūdzam saņemt atpakaļ.
Ar savu darba mīlestību, ar savu neredzēto vitalitāti un nacionālo sīkstumu mēs esam bagāti diezgan, lai radītu lielu savas gara kultūras celtni. Mēs celsim to bez pātagas, uguns un zobena, neviena nekalpinādami, svešus sviedrus neliedami, mēs to necelsim garāmgājējiem un cauri braucējiem, bet mūžīgiem palicējiem.
Mēs celsim to ar mums Dieva doto spēku un gribu. Mēs celsim to ar vienprātību… Mēs to necelsim, lai pakļautu sev citas tautas. Mums nav un nebūs kungu un nav un nebūs kalpu. Par godu un vislielāko godu mēs turam kalpošanu tautai, valstij un zemei.
Par Tēviju pukst un pukstēs sirds ikvienam, kas nes neizsakāmi augsto vārdu: Latvietis. Smalku un cēlu kā ziedu lapas un baltu kā debesīs traucošies bērzi, celsim mēs savu kultūras celtni. Mēs rotāsim to rakstiem, ko brīnišķīgā līniju un krāsu harmonijā pie skala uguns darinājušas mūsu mātes un liksim tiem mirdzēt Saules spožumā. Mēs ļausim tur skanēt dziesmām, kas tautas dvēseli kā balti spārni iznesuši cauri svešniecības laikam.
Lieki šie raksti un nevajadzīgas šīs dziesmas tai ticībai, kuras augstākais bauslis maize vien, bet nepieciešamas tās izrādījās, lai pēc gadusimteņiem posta, laupīšanas un dedzināšanas dzīva paliktu Daugavas krastos latviešu tauta. Tās izrādījās par mūžīgākām, nekā varenās pilis un bagātās pilsētas un viss, ko var darināt no matērijas, jo mūžīgas ir garīgās vērtības un mūžīga latviešu tauta, kas tās spēj radīt.
Kamdēļ man jābūt latvietim? Kamdēļ man klājas būt latvietim? Ar ko es attaisnoju savu latvietību? Tā vēl nekur nedzird jautājam. Šķietas, ka kādas slepenas bailes attur skaļi izrunāt šo jautājumus. Bailes no tam, ka atbilde varētu būt tāda, ka latvietim būt ir aplamība. Bailes, ka līdz ar šādu atbildi izrādīsies, ka visa mūsu dzīvošana būs bijusi aplama.
Bet var arī notikt, ka atbilde skanēs — tev ir jābūt latvietim lielu un neapgāžamu iemeslu dēļ. Arī tad būs nepatīkami, ka neesam pietiekoši latviski bijuši. Abos gadījumos atbilde ienesīs traucējumus ierastā dzīves gaitā. Labāk nejautāt, labāk nezināt! Bet sagumzītie jautājumi nekad nedod miera. Kaut kur dvēseles dziļumos tie valstās un grozās, līdz beidzot, kā salocīta atspere izlec laukā, izstiepjas ar troksni un prasa pēc atbildības.
Nepietiks, ja atbildēsim: es esmu latvietis tamdēļ, ka esmu tāds piedzimis. Tautība nepastāv tikai deguna platumā un matu krāsā. Kamdēļ es gribētu būt latvietis? Sevis paša dēļ es varu būt latvietis tāpēc, ka piederība latviešu tautai dara mani lepnu. Es lepojos par savas tautas pagātni, kas sniedzas atpakaļ līdz pašiem indoeiropiešu pirmtautas šūpuļiem. Es esmu lepns par to, ka dzīvoju zemē, ko mani senči aruši kopš desmit tūkstoš gadiem. Sevis paša dēļ es dzīvoju latviešu tautā arī tamdēļ, ka viņas valoda, ierašas un kultūra dod manai dvēselei pārdzīvojumu dziļumu. Bez tautas mans pārdzīvojums kļūs sekls un paviršs, bet dvēsele slāpst dziļuma.
Es gribu būt latvietis cilvēces dēļ. Latvietība ir viena mirdzoša šķautne cilvēces dārgakmenim. Iznīkstot manai tautai, cilvēce zaudēs vieno no cilvēcīgās izpausmes veidiem. To, ko darīs latviešu tauta, to neviena cita nekad vairs neiespēs. Es esmu latvietis Dieva dēļ. Es pieņemu, ka katrai tautai ir savs Dieva aicinājums, sava misija. Kāpēc lai Dievs nav arī manu tautu izredzējis dievišķiem uzdevumiem? Grieķi atnesa daiļumu. Romieši atnesa tiesības. Kaut ko dievišķu lemts atnest arī latviešu tautai. Es gribu būt latvietis tā Dieva dēļ, kas man licis piedzimt kā latviešu tautas loceklim.
Manas iedzimtās un iegūtās tradīcijas palīdz man atrast dzīves līdzsvaru. Es varu nopietni izturēties pret pasauli, sajuzdamies latvietis. Nekas mums, latviešiem, netrūkst tik ļoti, kā skaidrība domās un jūtās, atbildot uz jautājumu: kas tu esi? Vajadzētu, lai ikviens apzinātos, ka mūsu pagātnei ir pietiekoši daudz pamatu, lai katrs no mums joprojām paliktu latvietis, tikai daudz pilnestīgāks, nekā līdz šim.
Jūlija Auškāpa un Ernesta Brastiņa atziņām tūdaļ aprit 90 gadu, taču šķiet, ka tieši šodien mūsu ievērību tās pelnījušas vairāk nekā jelkad. “Austošās Saules” mērķis ir skaidrs — Latvija, kurā valda latviskums, taisnīgums un kārtība. Lūgtum, iztaisnosim muguras — Tautai, Dievam, Tēvzemei — latviskās Latvijas labad. Lai top!
¹2023/12/09 “Austošās Saules” kopsapulcē, Hamletā, Vecrīgā
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
