Izputējušais grāmatizdevējs pirms personiskā bankrota vēl pamatīgi patukšojis savu apgādu „Atēna”
PIETIEK02.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais grāmatizdevējs Pēteris Jankavs, kura fiziskas personas maksātnespējas procesu nesen sākusi tiesa, ir pamatīgi patukšojis ne tikai ātro kredītu firmu un banku patēriņa kredītu fondus, bet arī paša apsaimniekotā, savulaik plaši pazīstamā, bet tagad maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus, - par to liecina Jankava kreditoru saraksts, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Pietiek jau informējis par to, ka Rīgas Kurzemes rajona tiesa ir sākusi kādreiz pazīstamā grāmatizdevēja Jankava fiziskās personas maksātnespējas procesu, anonimizētā formā publicējot arī tiesas spriedumu, kas uzskatāmi demonstrē, kādā akacī ikviens cilvēks var nonākt, izmantojot patēriņa kredītu piedāvājumu.
Taču tagad maksātnespējas administratora sastādītais Jankava kreditoru saraksts rāda nedaudz citu ainu – izrādās, ka bijušais izdevējs ir arī ļoti pamatīgi patukšojis nu jau tāpat maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus. Kādiem nolūkiem šī nauda – vairāk nekā 100 tūkstoši eiro – izmantota, nav zināms.
Kopā pieteiktais kreditoru prasījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs – 329 484 eiro. No tiem lielāko summu vēlas piedzīt nodrošinātais kreditors – ABLV Bank, kas saskaņā ar hipotekāro kredītu līgumiem no Jankava vēlas atgūt vairāk nekā 129 tūkstošus eiro.
Taču uzreiz nākamais lielākais kreditors ir paša Jankava īpašumā bijušais un viņa vadītais apgāds Atēna, - nu jau maksātnespējīgais uzņēmums tā administratora personā no Jankava vēlas atgūt 101 903 eiro. Kā var noprast no kreditora prasījuma, šajā summā ietilpst sadzīviskām vajadzībām izmantota nauda, tostarp arī par automašīnas iegādi.
Iespaidīgu summu – vairāk nekā 30 tūkstošus eiro – Jankavs personiski palicis parādā arī Jelgavas tipogrāfijai. Interesanti, ka bijušais grāmatizdevējs paspējis aizņemties ne tikai no Latvijas juridiskajām un fiziskajām personām, - OU AgroCredit Estonia no viņa vēlētos atgūt vairāk nekā 28 tūkstošus eiro.
Pietiek jau informējis, ka tiesas spriedumā par Jankava maksātnespēju bija uzskaitīts arī milzīgs patēriņa kredītu birums, kuri kreditoru sarakstā atspoguļoti tikai daļēji: AS Citadele banka - patēriņa kredīts par 2 894,51 eiro; AS Citadele banka - patēriņa kredīts par summu 4 377,36 eiro; SIA Aizdevums LV - patēriņa kredīts par 264,05 eiro; Bigbank AS Latvijas filiāle - patēriņa kredīts par 304,66 eiro; AS Swedbank - patēriņa kredīts par 3 098,62 eiro; AS Swedbank - pārējie kredīti par 2 799,54 eiro.
Turklāt, kā izrādās, Jankavs ņēmis veselu virkni – vismaz astoņus - patēriņa kredītus, kuri nav reģistrēti Latvijas Bankas Kredītu reģistrā: AS Mogo - patēriņa kredīts par 6 423,70 eiro; SIAVivus - patēriņa kredīts par 741,71 eiro; SIA Ondo - patēriņa kredīts par 467,50 eiro; ASLateko Līzings - patēriņa kredīts par 442,58 eiro; Ferratum Bank Ltd - patēriņa kredīts par 355,08 eiro; VIA SMS - patēriņa kredīts par 1 114,63 eiro; Credit 24 (SIA IPF Digital Latvia) - patēriņa kredīts par summu 1 398,10 eiro; UNO Līzings - patēriņa kredīts par 274,84 eiro.
Arī tie, kā minēts tiesas spriedumā, nav visi neveiksmīgā grāmatizdevēja sataisītie parādi: ar SIA Fudans noslēgts līgums par mēbeļu iegādi par 16 645 eiro. Divām privātpersonām, no kurām viena parādu piedzinusi caur tiesu, Jankavs ir parādā vēl 13 250 eiro un 3 185,81 eiro.
Tiesas spriedumā konstatēts, ka Jankavam nav nekādas citas mantas, izņemot nekustamos īpašumus Neretas un Salacgrīvas novadā, par kuriem viņš šopavasar vēl ir veicis nekustamo īpašumu nodokļa samaksu pilnā apmērā. Tāpat bijušais grāmatizdevējs spējis veikt depozīta iemaksu maksātnespējas procesa administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā, un par administratoru ir iecelts Gints Laiviņš-Laivenieks.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
