Izmeklēšanas tiesneses lēmums apliecina – lai pamatotu apcietinājumu, „moderno” naudas atmazgāšanu var „piekabināt” faktiski visur

„Vērtējot noziedzīgā nodarījumu raksturu un kaitīgumu, konstatēju, ka Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā minētais noziedzīgs nodarījums ir tiešā veidā vērsts pret ar likumu aizsargātajām sabiedrības interesēm tautsaimniecības jomā, sevišķi ņemot vērā, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir viena no šā brīža sabiedrības prioritātēm.

Līdz ar to atzīstu, ka apcietinājums var būt attaisnojams, ja tas notiek sabiedrības interesēs, kuras, neraugoties uz nevainīguma prezumpciju, ir pārākas par indivīda brīvību,” – ar šādu pamatojumu tiesnese Suipe noteikusi kādam Valērijam J. apcietinājumu uz laiku līdz pat diviem gadiem.

Tiesneses minētā Krimināllikuma panta daļa attiecas uz noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, par ko, ja šīs darbības izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Taču, kā izriet no tā paša tiesneses lēmuma par apcietinājuma piemērošanu, patiesībā Valērijs J. nodarbojies nevis ar banku, naudas „atskaidrošanas” vai līdzīgu biznesu, bet gan ar lietotu auto tirdzniecību un konkrēti kādas SIA – „autoplača” īpašnieces darbiniekiem "izsniedza skaidras naudas līdzekļus, kuri tika iegūti, sagrozot un viltojot SIA dokumentus lietotu automašīnu iegādei priekš SIA”.

Faktiski, kā izriet no tiesneses lēmumā atklātajām ziņām, runa, visticamākais, ir par diezgan primitīvu izvairīšanos no daļas nodokļu nomaksas, ar kuras atklāšanu un izmeklēšanu parasti nodarbojas VID. Taču konkrētais gadījums nonācis Valsts policijas redzeslokā, un apcietinājuma nodrošināšanai tam piekabināts „modernais” pants par naudas atmazgāšanu.

Kā atklāj tiesneses Suipes lēmums, tiesas sēdē Valērijs J. un viņa aizstāvis norādījuši uz to, ka aizdomās turamais sadarbojas ar izmeklēšanu, pats atnācis uz policiju saskaņā ar pavēsti, nekādas pretdarbības izmeklēšanai nav veicis, turklāt ar automašīnu pārdošanu viņam nav bijis nekāda tieša sakara, jo pildījis līzinga brokera pienākumus.

Papildus tam Valērija J. aizstāvis tiesas sēdē minējis, ka pretēji policijas apgalvojumiem nemaz nevar runāt par to, ka kriminālprocess būtu sākuma stadijā un ka līdz ar to izmeklēšanai vēl būtu daudz darba pierādījumu vākšanā, kam Valērijs J. varētu traucēt, - patiesībā kriminālprocess ticis sākts jau šā gada februārī. Ticis piedāvāts arī drošības naudas noteikšanas variants.

Taču arguments par „moderno” naudas atmazgāšanu ir ņēmis virsroku pār visām aizstāvības norādēm, - tiesnese secinājusi, ka runa ir „par noziedzīgiem nodarījumiem, kur tiek apdraudētas valsts tautsaimniecības intereses”, turklāt, „lai dotu vērtējumu, ka aizdomās turētais, būdams brīvībā, var traucēt izmeklēšanai, nav obligāti jābūt konstatētam, ka Valērijs J. jau ir izdarījis kādas pretdarbības pret izmeklēšanu”.

Ar šo argumentu pieticis, lai tiesnese pat lēmumā par apcietinājumu norādītu – viņa nemaz negatavojas izvērtēt, cik pamatoti Valērijs J, ir atzīts par aizdomās turēto: „Ņemot vērā minēto kopsakarā ar kriminālprocesa materiāliem, tiesnese uzskata, ka kriminālprocesā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai radītu "pamatotas aizdomas" pret Valēriju J. iepriekš minētās judikatūras izpratnē. Izmeklēšanas tiesneša kompetencē nav dot norādījumus par personas atzīšanu par aizdomās turēto lēmuma saturu.”

Tiesneses ieskatā, ņemot vērā to, ka „noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir viena no šā brīža sabiedrības prioritātēm”, šajā situācijā nevarot „izslēgt varbūtību, ka Valērijs J. netraucēs izmeklēšanai, procesuālo pasākumu veikšanai, tādā veidā traucējot pirmstiesas kriminālprocesa normālai gaitai un patiesības noskaidrošanai”.

Foto - LETA

Novērtē šo rakstu: