Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju
Latvijas Radošo savienību padome12.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras periodikas finansējums Latvijā”.
Šis pētījums bija RSP iniciatīva un nav Kultūrkapitāla fonda (KKF) pasūtījums.
RSP ir lielākā kultūrpolitikas NVO Latvijā, kas darbojas jau vairāk kā 25 gadus. RSP mērķi ir kultūras pieejamības veicināšana Latvijas sabiedrībai un radošo personu profesionālo, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizstāvība.
2015. gadā veicot fokusgrupas intervijas, konstatējām, ka atalgojuma līmenis dažādās kultūras apakšnozarēs ir ļoti dažāds, un izteikti zemāks tur, kur nav valsts dotētu kultūras institūciju un cilvēki pārsvarā strādā kā pašnodarbinātie – uz īslaicīgu līgumu, projektu laiku.
Kā trīs visakūtākās nozares atalgojuma ziņā tika identificētas: vizuālā māksla, literatūra un kultūras periodika. Tāpēc 2016. gadā RSP veica pētījumu par kultūras periodiku, izlietojot tam 2500 euro no KKF projektā piešķirtā finansējuma, nevis 20 000, kā kļūdaini norādīts KasJauns virsrakstā.
Apgalvojums, ka pētījuma lappuse izmaksā 85 euro, ir ne vien neprecīzs, bet stulbs. Pētījuma galvenais mērķis nebija uzrakstīt un izdrukāt pētījuma ziņojumu, bet izpētīt situāciju, uzzināt visu 3 iesaistīto pušu (rakstošie autori, kultūras mediju redakcijas, lēmumu pieņēmēji) skatījumu, un izstrādāt praktiski īstenojamas rekomendācijas, par ko visi iesaistītie spējīgi vienoties.
Pētījuma laikā un pēc pētījuma beigām RSP turpina proaktīvi sekot kultūras periodikas stāvokļa uzlabojumiem – tiekoties ar autoriem, redaktoriem un lēmumu pieņēmējiem.
Pētījums ir rūpīgs, pamatīgs un tas apkopo nozīmīgāko informāciju par kultūras periodiku Latvijā, tajā skaitā plašāk skaidro situāciju, kāpēc Latvijā cilvēki kultūras nozarē un citur ir gatavi strādāt par neadekvāti zemu atlīdzību, un kā to iespējams mainīt.
Ar pētījuma saturu ikviens var iepazīties RSP mājaslapā un izdarīt secinājumus pats, veltot tam 20 minūtes laika: /aktualit%C4%81tes/P%C4%93t%C4%ABjums-%60Kult%C5%ABras-periodikas-finans%C4%93jums%60/
Pētījuma vadītājs bija Haralds Matulis, Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs, ar astoņu gadu praktisku pieredzi kultūrpolitikā.
Kārlis Vērpe nestrādā RSP, kā kļūdaini norādīts KasJauns rakstā, bet tika piesaistīts pētījumam kā attiecīgās jomas – kultūras periodikas – profesionālis, ar ilgstošu pieredzi kultūras nozarē. Izvērtējot Kārļa Vērpes dalību pētījumā, ņēmām vērā ne tikai profesionālo kvalifikāciju, bet arī šādus, iespējams, personīgi un politiski motivētus uzbrukumus. Taču uzskatām, ka Latvija ir demokrātiska valsts un bailes no uzbrukumiem nedrīkstētu būt par pamatu diskriminācijai, lai nepieņemtu cilvēku darbā.
Radošo savienību padome uzskata, ka kultūra ir nozīmīga Latvijai, un radošās personas visās kultūras nozarēs, tajā skaitā periodikā, ir pelnījušas adekvātu atlīdzību par darbu un turpināsim strādāt pie šiem jautājumiem
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
