Izglītības ministrija apgalvo: tā neko nezinot par "skolas.lv" projektā iesaistīto personu attiecībām ar valsti
PIETIEK25.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrija nezinot pilnīgi neko par to, kādās attiecībās ar valsti vai valsts kapitālsabiedrībām esot personas un uzņēmumi, kas saistīti ar valstij apmēram 3,5 miljonus eiro izmaksājušo skandalozo projektu "skolas.lv", - tas izriet no izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles Saeimas deputātiem sniegtajām oficiālajām atbildēm. Publicējam šo dokumentu pilnībā:
"Par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.42/J12
Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 121.panta noteikto Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) sniedz papildu atbildes saistībā ar projekta „Portāla www.skolas.lv attīstība" (turpmāk - projekts) īstenošanu:
1. Kādi dienesta pārbaudes materiāli par projektu un attiecībā pret kādām personām ir iesniegti tālākai izmeklēšanai prokuratūrā? Lūdzam pievienot rakstiskajai atbildei uz šo jautājumu Ģenerālprokuratūrai adresētā Izglītības un zinātnes ministrijas iesnieguma un tā pielikumu kopijas.
Prokuratūrai izvērtēšanai iesniegtie materiāli par projekta īstenošanu pievienoti vēstules pielikumā.
2. Vai Izglītības un zinātnes ministrijas valsts amatpersonas un darbinieki, kuri pieļāvuši valsts līdzekļu izšķērdēšanu vismaz 3,5 miljonu euro apmērā, turpina strādāt citos amatos valsts pārvaldē?
Informējam, ka dienesta pārbaudes komisija, kas analizēja projekta īstenošanas laikā iesaistīto personu atbildību un darbību ir konstatējusi dažādu personu faktisko rīcību un tās sekas. Komisija secināja, ka uz J.Bēniķa apstiprināto dokumentu pamata sagatavoto pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.48 ir vizējuši arī Projekta turētājs I.Kalniņš, vecākais referents A.Zupa un vecākais informācijas tehnoloģiju administrators A.Mastiņš, tādējādi savas kompetences ietvaros (informācijas tehnoloģiju speciālisti) faktiski saskaņoja A/S "Datorzinību centrs" nodevumu atbilstību tehniskajai specifikācijai.
IZM resora ietvaros darba tiesiskās attiecības ir Arvim Mastiņam, kurš ir IZM vecākais informācijas tehnoloģiju administrators. IZM rīcībā nav informācijas par to, vai J.Bēniķis, A.Zupa un I.Kalniņš ir darba tiesiskajās attiecībās vai civildienesta attiecībās kādā valsts vai pašvaldības institūcijā.
3. Vai uzņēmumi, kas saņēma ievērojumus naudas maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem un Eiropas Savienības fondiem par nekvalitatīvi izstrādāto projekta specifikāciju un nekvalitatīvi izpildītajiem projekta un tā specifikācijas uzdevumiem; pašlaik ir iesaistīti citu projektu īstenošanā, kuri tiek finansēti valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Norādām, ka dienesta pārbaudes ziņojumā tika vērtēta IZM darbinieku, amatpersonu un pakalpojumu sniedzēju (koordinatoru, projekta vadītāju u.c. ) rīcība. Šobrīd IZM rīcībā nav informācijas par projekta īstenošana iesaistīto uzņēmumu līgumsaistībām ar valsts un pašvaldību institūcijām.
4. Kāpēc dienesta pārbaudes ietvaros tika vērtēts tikai laika periods no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada aprīlim?
Dienesta pārbaudes ietvaros tika vērtēta ministrijas darbība gan projekta īstenošanas laikā no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada 1.aprīlim, gan pēc projekta pabeigšanas 2013.-2014.gadā (ziņojuma 92.-105.punkts). Informējam, ka analizējot dienesta pārbaudes komisijas rīcībā esošo informāciju par ministrijas amatpersonu veiktajām darbībām pēc projekta pabeigšanas, dienesta pārbaudes komisija secināja, ka vairākas projekta īstenošanas laikā pieļautās nepilnības būtiski ietekmēja ministrijas iespējas veikt korektīvas darbības pēc projekta beigām.
5. Vai laika posmā no 2013.gada 1. aprīļa līdz 2015,gada janvārim projekta vadītāji no Izglītības un zinātnes ministrijas puses (6 cilvēki) turpināja saņemt atalgojumu par projekta vadību?
Saskaņā ar dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu (IV nodaļa) projekta vadītāja pienākumus secīgi ir veikušas četras personas - I.Gludīte, I.Jurkāns, J.Bēniķis, A.Zupa. No 2013.gada 1 .aprīļa neviena persona nav saņēmusi atalgojumu par projekta vadību.
6. Cik Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki un personas, kas strādā uz uzņēmuma līguma pamata turpina saņemt atalgojumu par portāla www.skolas.lv uzturēšanu un tā satura papildināšanu un kāds ir šo personu atalgojuma apmērs mēnesī? Cik kopumā pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai mēnesī "izmaksā portāla www.skolas.lv uzturēšana un satura papildināšana ?
Informējam, ka no 2013. gada 1.aprīļa IZM neviens pakalpojuma sniedzējs nav ticis piesaistīts projekta rezultātu uzturēšanai. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2014.gadam tika veikta finansējuma pārdale uz budžeta apakšprogrammu 42.02.00 „Izglītības satura un vērtēšanas nodrošināšana", lai uzlabotu portāla skolas.lv funkcionalitāti, saturisku aktualizāciju un uzraudzību, ievērojot autortiesības un citus mācību satura publicēšanas noteikumus (100 000 euro precēm un pakalpojumiem). Minēto funkciju 2014.gada laikā nodrošināja Valsts izglītības satura centrs. No 2015.gada 1 .janvāra projekta rezultāti netiek uzturēti.
7. Vai laika posmā no 2013. gada 1.aprīļa līdz 2015. gada janvārim Izglītības un zinātnes ministrija apzināti slēpa informāciju par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un nepieļāva vainīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības?
Norādām, ka Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar 2014.gada 7.oktobra MK sēdē doto uzdevumu informēja FM, VARAM, CFLA un Valsts kanceleju par turpmāko rīcību attiecībā uz projektu „Portāla www.skolas.lv attīstība (2.kārta)". CFLA lēmumu par piemēroto finanšu korekciju projektā ministrija saņēma šā gada 13.janvārī. Savukārt dienesta pārbaudes komisija izvērtēja pieejamos materiālus un no dienesta pārbaudes ziņojuma secinājumiem neizriet kādas mērķtiecīgas ministrijas darbības nolūkā slēpt informāciju par lietas apstākļiem.
8. Kā CFLA prasība 2015.gadā pārskaitīt uz Valsts kasi 1 536 969,12 euro ietekmēs Izglītības un zinātnes ministrijas 2015. gada budžetu vai tā atsevišķas pozīcijas, un vai no tā necietīs izglītības sistēma valstī, kā arī pedagogu algas.
Informējam, ka šā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumu Nr,740 „Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus" 24.punktu šā gada 10.martā MK pieņēma lēmumu uzskatīt par atgūtiem projekta ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus 3 328 795,16 euro apmērā. Informējam, ka šis lēmums neietekmē IZM 2015.gada valsts budžeta plānotos izdevumus.
M.Seile, zglītības un zinātnes ministre."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
