Izeja - izprast šo spēli reizi par visām reizēm un beigt kaut ko mūžīgi gaidīt no malas
Ainārs Ērglis12.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiek dibinātas aizvien jaunas partijas, kuras visas vieno vēlme savest kārtībā valsti. Tas, protams, ir lieliski. Valsti savest kārtībā derētu. Pat vajadzētu. Un to aizvien jaunas partijas sola jau vairākus gadu desmitus - tūlīt, tūlīt gan beidzot uzvarēsim korupciju un visi dzīvos turīgi un laimīgi. Kāpēc līdz šim nesanāca - nebija īstās partijas nodibinātas vēl laikam.
Līdz šim viss Latvijā notiekošais vismaz man atgādina savulaik veiktu eksperimentu, kur pētījuma dalībniekus sadalīja iedomātos cietumsargos un ieslodzītos ar visām izrietošajām pilnvarām un tiesībām - pēc dažām dienām visi jau bija tā iejutušies lomās, ka pat nesenie cietumnieki, kad tika iecelti par sargiem, sāka tāpat pazemot pārējos ieslodzītos kā kolēģi.
Kur analoģija? Izveidot partiju un tikt ievēlētam ir uzdevums, ar kuru daudzi politiķi šajos gadījumos ir veiksmīgi tikuši galā, jo tautas vēlme pēc jaunā Baltā Bruņinieka vai Laimes Lāča ir saprotama.
Diemžēl, tiekot ievēlētiem un nokļūstot pie varas, pēc kāda laika vēlētāji – ieslodzītie - pamana, ka nesenie cīnītāji par visu vēlētāju tiesībām ir pārvērtušies par tādiem pašiem cietumsargiem kā iepriekšējie. Vai, Orvela vārdiem runājot, cūkas sāk tik ļoti atgādināt cilvēkus, ka vairs grūti saprast, kas cūkas, kas cilvēki..
Izeja? Vai tāda ir? Manuprāt, jā. Proti, izprast šo spēli reizi par visām reizēm un beigt kaut ko mūžīgi gaidīt. Gaidīt no malas. Ka kāds kaut ko sakārtos manā vietā, pašam līdz tam risinot nebeidzamās inteliģences iecienītas "virtuves sarunas" – ak, Dievs, cik valstī viss slikti un cik cilvēki sašķelti un agresīvi.
Sākam darīt paši. Beidzam kurnēt soctīklos un kauties ar iedomātiem pretininiekiem, - vai tie būtu pro vai anti vakseri, geji vai stabiņu mazgātāji. Tā vietā mēģinām saprast, ko tad es (katrs no mums) konkrēti sagaidu no šīs valsts. Vai ir politiskie spēki, kuri ir skaidri noformulējuši pozīciju man interesējošos jautājumos? Ja nav, vai varu atrast līdzīgi domājošos sev un izstrādāt savas idejas tādā līmenī, lai ar tām var dalīties publiski? Un varbūt atrastos domubiedri, ar kuriem kopā idejas varētu noslīpēt un pat īstenot?
Ja pie šī strādātu katrs, kas Facebook ver vaļā muti (kustina pirkstus), lai kārtējo reizi pateiktu, ka visi muļki, ka plauktiņi tukši un ka neviens nesteidzas tos pildīt viņa paša vietā, jau drīzumā situācija mainītos.
Mūsu tautas vai pareizāk tautību, kas apdzīvo mūsu valsts teritoriju, attīstības līmenis ir pietiekami augsts, esam pietiekami dzīves gudri par spīti valdošo politiķu nicīgajām piezīmēm par tautas saprātu. Tiem, kas iedomājas sevi pārgudru politiski zinātnisko guru lomās, var atgādināt - tā paaudze, kam pašlaik ir ap 50 un kas reāli pārvalda šo valsti (teiksim tā, "tur kasi"), ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Atmodu, Tautas Frontes dibināšanu un grandiozās manifestācijās, Baltijas ceļu, pučus, barikādes.
Tam sekojošo mežonīgo kapitāla uzkrāšanas laiku ar bandītiem, no kuriem baidījās visi, pirmajiem bankrotiem, slepkavībām un pašnāvībām.. Taloni ziepēm, deficīts veikala plauktos un Godmaņa krāsniņas mums ir labā atmiņā, tāpat kā mūsu vecvecākiem mūžīgā atmiņā bija karš (veco ļaužu teiciens "ka tik karš nebūtu" daudziem jauniešiem var šķist neizprotams, ja kara šausmas nav piedzīvotas).
Pašlaik, runājot ar daudziem šajā vecuma grupā (kas ir arī mana), pārņem sajūta, ka valdošais noskaņojums ir labvēlīgs fundamentālām pārmaiņām. Pat tādām kā pilnīga esošas sistēmas maiņa. Bezpartejiski, labi apmaksāti ministri, kas ir savas jomas profesionāļi, nevis politiski ierēdņi, kas runā stiklainās frāzēs. Ministru algas piesaistītas IKP pieaugumam vai, piemēram, laimes indeksa pieaugumam.
Zaļa, bezpesticīdu vide ar tīru gaisu, zemi un ūdeņiem; moderna izglītības un medicīnas sistēma, pilnībā reformējot esošo, kuras remontam nauda uzturēšanai nekad nepietiks.
Skaidrība, kā Latvija nopelnīs naudu, lai atdotu 10 miljardus ārējā parāda, kas visdrīzāk turpinās augt. Skaidrība, kā saimniekot jaunajā nenoteiktībā, kas valdīs pasaulē tuvākajos gados. Sapratne, ka esošajā ģeopolitiskajā sistēmā jāsāk skatīties no savas valsts izdevīguma prizmas, nevis ASV, Ķīnas vai Krievijas prizmas, piemēram.
Jo, kā redzams, Putins ar Baidenu, Merkeli un Makronu vienmēr mācēs vienoties, jo esošajā Rietumu demokrātijas modelī Nauda vienmēr ir virs Cilvēktiesībām. Un, ja kopā ar Putinu var nopelnīt vairāk naudas, cilvēktiesības tiek paliktas malā - tā ir bijis vienmēr, un tā ir arī tagad.
Pārmaiņu laiki ir iespēju laiki. Tos var izmantot prātīgi vai notrallināt. Ko izvēlēsimies mēs kā tauta, kā vēlētāji, - tas arī noteiks mūsu valsts nākotni. Un nevis tas, ko mums solīs vieni vai otri politiķi, pasaules glābēji.
Lai top!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
