„Ir” izdevēju „tviterblēdība” ir nostrādājusi, vairs nav šķēršļa tikt pie nodokļu maksātāju naudas
PIETIEK25.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Ir izdevēju „tviterblēdība”, ko vairākkārt aprakstījis Pietiek, ir nostrādājusi: tūkstošu, varbūt pat desmitu tūkstošu neīstu, viltotu Twitter profilu uzdošanā par reālu lasītāju auditoriju prokuratūra nav saskatījusi noziedzīga nodarījuma pazīmes, līdz ar to uzņēmumam vairs nav šķēršļa tikt pie kārotās nodokļu maksātāju naudas - 45 tūkstošiem eiro.
Kā jau ziņots, šā gada aprīlī ar pretrunīgi vērtētiem rezultātiem noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotais konkurss mediju projektiem, sadalot 490 000 eiro lielus valsts līdzekļus valsts mērķprogrammas Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā ietvaros.
Žurnāla Ir izdevējs – AS Cits medijs šajā konkursā startēja ar diviem projektiem Pētnieciskā žurnālistika IR - tiesiskums, ēnu ekonomika būvniecībā, pamestie bērni un Nozīmīgi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!. Konkursa komisija atbalstīja tos abus, kopā no valsts līdzekļiem šim uzņēmumam nolemjot piešķirt ceturto lielāko summu – kopā 45 000 eiro.
Konkursā atbilstoši tā nolikumam pretendentiem uz valsts finansējuma saņemšanu bija jāiesniedz informācija par „medija sasniedzamo mērķauditoriju (apjoms un iespējami detalizēts raksturojums, pievienojot raksturojumu pamatojošus grāmatvedības un/vai trešo personu datus kā mediju auditoriju pētījumi u.c., ja attiecināms)”. Šie dati bija viens no izvērtējamiem kritērijiem, lai pretendenti varētu saņemt valsts finansējumu.
Abos AS Cits medijs projektos bija uzrādīts, ka izdevuma Ir (attēlā - tā galvenā redaktore un Cita medija valdes locekle Nellija Tjarve) sociālā tīkla Twitter konta @irLV auditorija esot „73 500 cilvēku”, minot arī šīs auditorijas sadalījumu pēc vecuma un dzimuma. Kā rāda konkursa komisijas locekļu veiktā izvērtējuma dokumentācija, ziņas par Cita medija minēto auditoriju viņiem bija nozīmīgs faktors lēmumam par valsts naudas piešķiršanu.
Taču īstenībā žurnāla Ir izdevēja sniegtās ziņas par Twitter konta sekotāju skaitu, kas esot „73 500 cilvēku”, bija klaji nepatiesas. Oficiāli pasūtīti un saņemti dati par AS Cits medijs uzrādīto Twitter kontu @irLV skaidri apliecināja, ka tā valsts atbalsta konkursā minētie dati par tā „73 500 cilvēku” lielo sekotāju skaitu ir nepatiesi un ka vismaz tūkstoši, ja ne desmiti tūkstošu no Cita medija uzrādītajiem „73 500 cilvēkiem”, kuri iepazīšoties ar par valsts naudu sagatavoto notikumu „kartotēku”, skaidrojošu komiksu, video animācijām utml., reāli nepastāv.
Pasaulē manipulācijas ar sociālo tīklu profilu auditoriju ir plaši izplatīta parādība, - dažādos parasti krāpnieciskos nolūkot tā ar viltus profiliem tiek palielināta gan pašu spēkiem, gan arī šādus profilus vienkārši nopērkot „vairumā”. Ir izdevēja gadījums drīzāk liek domāt par otro variantu.
Taču Valsts policija, kurai šie dati tika nosūtīti, šādas nepatiesas informācijas iesniegšanā, lai saņemtu valsts finansējumu, nekādas noziedzīga nodarījuma pazīmes nesaskatīja, un nu arī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nodokļu maksātāju naudas kārotāju rīcībā noziedzīgu nodarījumu nav saskatījusi, līdz ar ko Ir izdevējam vairs nav šķēršļu tikt pie kārotās nodokļu maksātāju naudas. Pietiek šodien publicē pilnu prokuratūras atzinuma tekstu:
„2017. gada 26. jūnijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā saņemta Jūsu 2017. gada 20.jūnija sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas inspektores R.Brokas 2017.gada 31.maijā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par iespējamo nepatiesu ziņu iesniegšanu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” projektu konkursa ietvaros.
Sūdzībā Jūs pārsūdzat lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu kā nepamatotu.
Lai pārbaudītu Jūsu sūdzībā norādīto informāciju, tika pieprasīti un pārbaudīti materiāli, kas bija par pamatu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas inspektores R.Brokas 2017.gada 31.maija lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņemšanai.
Izskatot Jūsu sūdzību un iepazīstoties ar materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Nr. 146/2017, secinu, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas inspektores R.Brokas 2017.gada 31.maija lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir likumīgs un pamatots un tādēļ nav atceļams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370. pantu, kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Pārbaudot materiālā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Nr. 146/2017 esošo informāciju un izvērtējot Jūsu iesniegumā un sūdzībā norādīto informāciju, konstatēju, ka ne minētajā materiālā, ne Jūsu iesniegumā un sūdzībā esošās ziņas šādu informāciju nesatur.
Saskaņā ar Krimināllikuma 1. pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Saskaņā ar Krimināllikuma 6. panta pirmo daļu, par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Tādējādi, noziedzīgs nodarījums ir darbība vai bezdarbība, kas atbilst Krimināllikumā noteiktam noziedzīga nodarījuma sastāvam.
Savukārt, noziedzīga nodarījuma sastāvu, ievērojot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un izdarījušo personu īpašības, raksturo objektīvās un subjektīvās pazīmes un, tikai pastāvot šo pazīmju kopumam, ir pamats konkrētu darbību vai bezdarbību atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
Krimināllikuma 177. pantā paredzēta atbildība par krāpšanu, tas ir, par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu.
Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā - noziedzīga nodarījuma subjekts apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz zaudējumu nodarīšanu cietušajam un vēlas iedzīvoties no prettiesiski iegūta mantiskā labuma.
Tātad šā noziedzīgā nodarījuma sastāvs konstatējams tikai tajos, gadījumos, kad persona apzinās savu darbību prettiesiskumu, šo darbību kaitīgas sekas un vienlaicīgi vēlās šo seku iestāšanos ar mērķi iedzīvoties no prettiesiski iegūta mantiska labuma.
Izvērtējot iesniegumu, sūdzību un materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, secināms, ka tie nesatur ziņas, kas norādītu, ka AS “Cits medijs” amatpersonas un darbinieki ļaunprātīgi un apzināti rīkotos ar mērķi prettiesiski iegūt tiesības uz svešu mantu, tādā veidā nodarot zaudējumu citai personai un iedzīvojoties no prettiesiski iegūta mantiskā labuma.
AS “Cits medijs” projektā sniegtā informācija atbilst AS “Cits medijs” Twitter kontā norādītajai statistikas informācijai, kā arī nav ziņu, kas norādītu, ka tieši AS “Cits medijs” amatpersonas vai darbinieki apzināti reģistrēja viltus kontus Twitter ar mērķi maldināt par sava Twitter konta sekotāju skaitu.
Jāņem vērā, ka konkursa nolikumā netika izvirzīta prasība konta uzturētājam skaidrot, kādā veidā sekotāji pievienojušies konkrētam Twitter kontam, līdz ar to ziņas par iespējamiem viltus sekotājiem nevarēja būt zināmi konta uzturētājam. Tāpat AS “Cits medijs” bez Twitter konta ir norādījis virkni citu platformu, kuras veido sasniedzamo mērķauditoriju.
Līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka arī pastāvot šaubām par Twitter konta patieso skaitu, nebūtu izpildīts konkursa nolikuma kritērijs “Piemērotība paredzētās mērķauditorijas sasniegšanai, plānotais sasniegtās mērķauditorijas lielums”. Turklāt jānorāda, ka minētais kritērijs ir viens no 11 kvalitatīvajiem kritērijiem un par to maksimāli var iegūt tikai 5 punktus no 100 iespējamajiem, līdz ar to šo kritēriju nevar uzskatīt par izšķirošo faktoru, kas noteica AS “Cits medijs” projektu virzību konkursā.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka nav noticis Krimināllikuma 177. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums.
Ar šo paziņoju, ka Jūsu sūdzība, ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir noraidīta, bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas inspektores R.Brokas 2017.gada 31.maija lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir pieņemts likumīgi un pamatoti, tādēļ nav atceļams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373. panta septīto daļu prokurora nolēmums, ar kuru noraidīta sūdzība par lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu, nav pārsūdzams.
Prokurore Ļ. Kovaļa.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
