Iesaki rakstu: 
Aprakstīšu gadījumu, kas apliecina, ka pastāv aizdomas – tiesas un tiesneši, kuriem ir godīgi jāaizstāv visu iedzīvotāju tiesības, ir korumpēti. Veikli darboņi ar tiesnešu palīdzību papildina savas kabatas. Bet likums jau nav pārkāpts, un Latvijā ir atļauts viss.
SIA Sun Re.public 2006. gadā ar plašu vērienu uzsāka attīstīt dzīvojamo māju projektu Sun Republic Saulkrastos. Ar dzīvokļu pircējiem tika slēgti pirkuma priekšlīgumi, saņemot no pircējiem avansa maksājumus līdz pat 20% apmērā no pirkuma summas. 1 kv.m cena svārstījās no EUR 3500 līdz 4500. Pircēji Sun Re.public avansā iemaksāja lielas naudas summas.
Dzīvojamo māju kompleksu Sun Re.public ar priekšlīgumiem apņēmās nodot ekspluatācijā 2008.gada rudenī, taču solījumi netika pildīti. Mājas nodošana tika atlikta uz vēlāku laiku, solot pircējiem, ka uztraukumam nav pamata. Daudzi pircēji, notekot priekšlīgumā noteiktajam termiņam, no pirkuma atteicās un, kā to paredzēja līgums, prasīja atdot iemaksāto avansu. Samaksāto naudu Sun Re.public neatdeva – un tā līdz pat 2010.gada rudenim, kad pircējiem caur Maksātnespējas reģistru tapa zināms, ka Sun Re.public aizmuguriski un slepenībā no pircējiem, ir panācis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu.
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns paredzēja dzēst pircēju prasījumus pret Sun Re.public par 80%. Atlikušos 20% pircēji varēšot saņemt nākamo divu gadu laikā. Tad starp uzņēmīgā projekta attīstītāja kreditoriem parādījās kāda Seišelu salās reģistrēta sabiedrība Bonnet GRH Ltd. Savukārt SIA Resort Investment, kura ir reģistrēta tajā pašā juridiskajā adresē, kur Sun Re.public, iegūst no SEB bankas prasījuma tiesības pret Sun Re.public. Par administratoru tiek iecelts Jānis Jurkāns.
Lietu izskatīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Krēvica. Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiesneša amata pienākumus veic administratora dzīvesbiedre Inga Krigena-Jurkāne. Jānis Jurkāns strādā juridiskajā birojā J.Jurkāns un O.Cers...
Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedza Senātam protestu. Protests tika apmierināts, lieta nonāca Senātā. Senāts, izskatīdams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, nonāca pie secinājuma, ka tiesas lēmums nav pamatots un tādēļ atceļams, lieta nododama jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Senāts lēmumā norādīja, ka prasījuma samazināšana par 80% ir būtisks kreditora interešu aizskārums. Ja kreditoru intereses tiek būtiski aizskartas, tad jābūt objektīvam un saprātīgam pamatojumam, ka pastāv samērīgums starp pielietotiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi.
Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Moļņika, izskatot lietu no jauna, nospriež, ka 80% samazinājums ir pamatots, savā lēmumā pat necenšoties rast argumentus, ar kuriem pamatot, kāpēc 80% samazinājums būtu uzskatāms par pamatotu un saprātīgu dzīvokļu pircēju, pārsvarā privātpersonu, interešu ierobežojumu.
Pašreiz tiek veikta liela reklāmas akcija Latvijā, kurā tiek piedāvts iegādāties dzīvokļus Sun Republic projektā Saulkrastos, kurš būs pabeigts šā gada jūlijā. Šis projekts tiek aktīvi reklamēts arī Krievijā ar iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Cilvēkiem, kuri ir iemaksājuši pirmo iemaksu par dzīvokli Sun Republic projektā, tiks atdoti tikai 20% no visas iemaksātās summas, un dzīvokļi tiks pārdoti vēl vienu reizi. Un tā ir izlēmuši tiesneši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Cik godīgi ir šie tiesneši, un kā intereses viņi pārstāv?
Daudzi būtiski tiesvedību lēmumi steidzamā kārtā ir bijuši pieņemti tieši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Citiem ir jāgaida pat vienu gadu, kamēr tiek nozīmēta tiesas diena. Zvērinātu advokātu birojam J.Jurkāns un O.Cers par to nav jāuztraucas, jo ar viņiem saistītās lietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek izskatītas ārpus kārtas un vienmēr ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tas jau noteikti nav saistīts ar izteikto radniecību, bet ir tikai sagadīšanās. Ir pienācis laiks, kad jāizvēlas juridiskais birojs ar labiem radniecīgiem sakariem tiesās, jo ar profesionalitāti acīmredzami nepietiek...
Foto no city24.lv
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
