“Investors” rīko vienlaikus divas sabiedriskās apspriešanas cerībā, ka vismaz viena izies cauri
Imants Liepiņš26.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien 10:00 no rīta izsludinātas vienlaikus divas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar čaulas kompānijas pazīmēm atbilstošās SIA “Gallusman” vēlmi būvēt it kā olu rūpnīcu un vistu kūtis: viena apspriešana izziņota Tukuma novada Jaunsātos, otra - Madlienā pie Ogres.
Tukuma novada domes opozīcijai izdevies panākt, ka tika atcelta izsole Jaunsātu pagastā, kur acīmredzami vienam konkrētam pretendentam tika uzrakstīti izsoles noteikumi - 90 hektārus pašvaldības zemes, kam tirgus cena ir no 3000 līdz 4000 eiro hektārā, gatavojās privatizēt par sākumcenu - 780 eiro hektārā. Lai nepielaistu nevienu citu pretendentu bez SIA “Gallusman”, tika ierakstīti tīšuprāt diskriminējoši izsoles nosacījumi - pretendentam jāapņemas radīt tieši 150 darbavietas, jāuzsāk milzu objekta būvniecība divu gadu laikā utt.
Zemesgabals atrodas Jaunsātu pagasta vidū pie izbijušām padomju laika grantsbedrēm, kuras pēc 1986. gada tika pamazām izsmeltas un šodien ir pieplūdušas ar ūdeni, kļūstot par populāru peldvietu. No Tukuma II stacijas uz karjeru agrāk vedošais sliežu atzars pamazām tika demontēts, jo vairs netika izmantots - nebija iespējams iegūt vairs tik daudz granti un smilti, lai atmaksātos dzelzceļa atzara uzturēšana.
Tomēr tagad, dažas dienas pirms izsoles, kļuva zināms, ka tomēr zemē joprojām atrodas pietiekami lielas grants iegulas, lai tās varētu izvest ar kravas mašīnām - iepriekš tika runāts par 80 tūkstošiem tonnu izrakteņu, bet tagad parādījās skaitlis 383 tūkstoši. Tātad vienīgais pretendents tiktu ne vien pie pašvaldības zemes par smiekla naudu, bet arī pie zemē esošajiem derīgajiem izrakteņiem vispār par brīvu.
Par situāciju zināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā jautājums tika pacelts visaugstākajā - paša ministra līmenī. “Jā, mēs par šiem brīnumiem zinām un esam informēti, sekojam līdzi, ir bijušas vairākas sēdes, un palīdzam novērst aizdomīgo - maigi izsakoties - situāciju,” paskaidroja ministra padomnieks, Vecumnieku novada domes deputāts Dainis Rijkuris.
Uz jautājumu, vai VARAM vienkārši nevar atcelt lēmumu par izsoles nozīmēšanu, ja šeit taisni vai zog acis no pieres laukā, D. Rijkuris izskaidroja: “Ministrija nevar atcelt nevienu individuālu lēmumu, bet var atcelt pretlikumīgus pašvaldību noteikumus. Piemēram, ja kaut kur būs greizi suņu turēšanas noteikumi, tos mēs varam atcelt. Tāpat nepareizus pašvaldības darba nolikumus utt. Tomēr šādi individuāli lēmumi, lai cik koruptīvi tie izskatītos, jāatceļ pašiem domes deputātiem.”
D. Rijkuris pastāstīja, ka ministrijā saņemti vairāki novada opozīcijas deputātu iesniegumi, un ministrija tos pārsūtījusi tālāk uz vairākām institūcijām, tajā skaitā Konkurences padomi, jo izsoles gatavošana par labu vienam pretendentam ir acīmredzams godīgas konkurences pārkāpums. Savukārt Tukuma novada domes opozīcijas deputāti Guna Roze, Agris Zvaigzneskalns, Daiga Reča un citi sarakstījuši iesniegumus visiem pēc kārtas - ministram, prokuratūrai, Konkurences padomei u.c. Vietējais laikraksts Neatkarīgās Tukuma Ziņas publicēja lielu analītisku materiālu, kurā norādīja: arī vietējie Jaunsātu iedzīvotāji kopumā ir pret zemes privatizācijas shēmu.
Pēdējā vakarā pirms izsoles dienas kļuva skaidrs, ka izsole tiks atcelta: tika izsludināta ārkārtas sēde. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs motivēja izsoles atcelšanu ar “negatīvo ažiotāžu medijos”. Tiesa gan, pāris minūtes vēlāk atklājās īstais iemesls: uzņēmums “Gallusman” vispār nebija iesniedzis savu pieteikumu izsolei, toties pieteikušies bija divi citi uzņēmumi - cik var spriest, viens vietējais ceļubūves karjeru izstrādātājs un viens vietējais lauksaimniecības uzņēmums.
Pēc domu apmaiņas starp dažādu partiju deputātiem A. Volfs atzina: izsole jāatceļ tomēr ne publicitātes, bet gan tāpēc, ka esot pieteikušies neīstie pretendenti. “Pilnīgas šausmas: dēļ atklāti atzīstat, ka nav pieteicies jums vajadzīgais pretendents, un tāpēc izsole jāatceļ!” pēc balsojuma sacīja sašutušie opozīcijas deputāti, norādot, ka viņu izteiktās aizdomas tādā veidā pilnībā apstiprinājušās.
Taču privatizācijas shēma Tukuma novada domes augstākajos kabinetos nav atmesta. Tagad 90 hektāru privatizācija tiks virzīta lēnām un aplinkus, taču virzība turpināsies: vispirms Tukuma domes vadība plāno pasūtīt ģeoloģisko izpēti, tad - jaunu zemesgabala novērtējumu, bet to visu darīt tikai tāpēc, lai varētu izsludināt jaunu zemesgabala izsoli.
Tikmēr pirmdien desmitos no rīta Jaunsātos izsludināta sabiedriskā apspriešana, kurā SIA “Gallusman” kopā ar vides ekspertiem no SIA “VentEko” stādīs priekšā ietekmes uz vidi novērtējuma plānu paredzētajai milzu vistu fermai un olu pārstrādes rūpnīcai, kuras vērtība sasniegšot 45 miljonus eiro.
Situācija sāk izskatīties teju vai absurda: IVN procedūra acīmredzot pieteikta vismaz pirms mēneša, kad “Gallusman” bija pamats uzturēt ciešu pārliecību, ka oktobra beigās pēc izsoles šie 90 hektāri jau būs viņu īpašumā. Taču tagad, kad izsole tikusi pēkšņi atcelta, “Gallusman” nav ne zemes īpašnieki, ne nomnieki - viņi nav nekas attiecībā uz to zemesgabalu, kurā viņi grib celt rūpnīcu un vistu fermu un kuram pasūtījuši IVN procedūru.
Bet kaut kas pavisam jauns un Latvijā līdz šim neredzēts ir otra sabiedriskā apspriešana, kuru tajā pašā dienā un stundā tas pats “Gallusman” rīkos Ogres novada Madlienā - arī tur “Gallusman” grib noturēt IVN procedūras apspriešanu par to pašu rūpnīcu, kuru tā grib celt vienlaikus Jaunsātos un Madlienā. Šāda shēma Latvijā tiek fiksēta pirmoreiz - sarīkot divas sabiedriskās apspriešanas vienlaikus, cerot, ka vismaz viena no tām “izies cauri”. Turklāt ir aizdomas, ka tie zemesgabali, kuros “Gallusman” grib būvēt savu fermu Madlienā, tāpat pieder pavisam citām personām, un “Gallusman” arī tur, iespējams, nav pat nomnieks.
Pietiek jau rakstīja, ka “Gallusman”, plātīdamies ar milzu investīciju plāniem, patiesībā ir čaulas kompānija ar 3000 eiro apmaksāto statūtkapitālu, bez darbiniekiem un bez jebkādas pieredzes kaut vai suņu patversmes, kur nu vēl milzu putnu fermas būvniecībā.
Tukuma domes lēmums:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
