Investīciju jeb finanšu resursu pieejamības sekmēšana, cilvēkkapitāla stiprināšana, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, ieguldījumu infrastruktūrā veicināšana un citas tukšas frāzes

Latvijas Universitātes (LU) "Latvijas produktivitātes ziņojumā 2022", kas tapis aizvadītajā gadā, kad Latvijas tautsaimniecība no pandēmijas krīzes bez pārtraukuma nonāca Krievijas kara un energoresursu krīzē, atzīts, ka vienīgais ceļš, kā Latvijā veicināt ekonomikas izaugsmi, ir fokusēšanās uz inovācijām un ieguldījumiem konkurētspējīgos inovatīvos projektos, ceļot gan valsts, gan uzņēmumu finansējumu.

Mūsu uzņēmēji ir Latvijas valsts labklājības veicinātāji – gadu no gada redzam, ka mums ir daudz veiksmīgu piemēru eksportējošo uzņēmumu vidū. Svarīgi, ka īpašu izrāvienu eksportā un inovācijās spējuši īstenot arī reģionālie uzņēmumi. Konkursa "Eksporta un inovācijas balva" uzvarētāju piemēri apliecina, ka esam nozīmīgi spēlētāji pasaulē un arī pēdējo gadu sarežģītajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos spējam atrast nestandarta risinājumus. Latvijas uzņēmumi ir gana veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām, gan aizstājot sadarbības partnerus un izejmateriālus, gan diversificējot preces un pakalpojumus, gan atrodot jaunus tirgus.

Kopumā raugoties, Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšana joprojām ir viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem. Politikas plānošanas līmenī Ekonomikas ministrijai (EM) eksportspējas paaugstināšana ir galvenais Nacionālās industriālās politikas mērķis, tostarp uzņēmumu inovāciju spēju un ieguldījumu paaugstināšana pētniecībā un attīstībā (P&A). Šī ir viena no galvenajām prioritātēm tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā līdztekus investīciju jeb finanšu resursu pieejamības sekmēšanai, cilvēkkapitāla stiprināšanai, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un ieguldījumu infrastruktūrā veicināšanai.

Valsts atbalsts produktivitātes kāpināšanai

Produktivitāte ir atslēgas vārds, lai Latvijas ekonomika spētu panākt sen piesaukto izrāvienu un sasniegtu mūsu tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas rezultātus. LU 2022. gada produktivitātes ziņojums liecina, ka pērn mūsu uzņēmumu produktivitāte kopumā aizvien vēl sasniedza tikai 59% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. Tādēļ šajā virzienā mums ir daudz darāmā.

Uzņēmējdarbības produktivitātes un konkurētspējas stiprināšanai EM ar ES fondu atbalstu novirzīs vairāk kā 1,6 miljardus eiro. Tiks turpinātas tādas aktivitātes kā ārējo tirgus apgūšana, kur ikvienam uzņēmējam būs iespēja pielāgot savu produktu ārvalstu tirgus prasībām, tāpat tiks nodrošināti inkubācijas pakalpojumi jauno uzņēmumu izaugsmei. Šajā programmā augsta atdeve ir arī eksporta rādītājos – darbaspēka nodokļos ir iemaksāts atbalstam līdzvērtīgs apjoms vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Tāpat arī turpmāk tiks stiprināta valsts, zinātniskā un privātā sektora sadarbība, kas ir kritiski svarīgs faktors inovāciju radīšanā un ieviešanā. Mums ir jārada aizvien jauni produkti un tehnoloģijas, kas ļautu Latvijai pielāgoties strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem un veicināt uzņēmumu eksportspēju.

EM šobrīd strādā pie Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma, kurā tiks paredzētas t.s. regulatīvās smilškastes jeb speciāls inovācijām labvēlīgs režīms finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kas sniegtu iespēju ātrākai finanšu inovāciju testēšanai Latvijā. Likumā tiks arī ietvertas normas prioritāro projektu "zaļajam koridoram", kas nozīmē, ka projekti, kuri atbildīs definētajām prioritārajām nozarēm, varēs saņemt atsevišķus valsts pakalpojumus paātrinātā kārtībā (administratīvo procesu samazināšana). Tas attiecas, piemēram, uz teritorijas plānošanu, būvniecību, elektrības pieslēgumiem, uzturēšanās atļaujām, ārvalstu darbinieku piesaisti u.c.

Tūrisms kā reģionu konkurētspējas stiprināšanas elements

Viena no būtiskām eksporta nozarēm ir tūrisma joma. Latvijas uzņēmējiem ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti (sadarbības tīklu programma, atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai, digitalizācijai, u.c.), lai izstrādātu jaunus, inovatīvus un eksportspējīgus tūrisma produktus. Rezultātā tiem jākļūst konkurētspējīgiem starptautiskajā tirgū un jāpiesaista Latvijai maksātspējīgu tūristu pieplūdums.

Atskatoties uz 2023. gadu Latvijas tūrisma nozarē, secināms, ka šis gads ir bijis restarta gads. Tā laikā nozare ir pārorientējusies uz jaunām tūristu plūsmām. Galvenā tūristu mērķa auditorija tagad ir kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – tūristi, Skandināvijas valstu tūristi un Eiropas valstu tūristi. Šogad tūrisma plūsmu uz Latviju ir veicinājuši arī vairāki lieli pasākumi, piemēram, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, Pasaules čempionāts hokejā, mūzikas festivāls "Positivus", "Rimi Rīgas maratons" un Latvijas restorānu iekļaušana "Michelin" ceļvedī.

Laika posmā no šī gada līdz 2027. gadam būtiski ir panākt tādus tūrisma nozares izaugsmes tempus, kas būtu līdzvērtīgi vidējam nozares izaugsmes tempam, kāds tas bija laika periodā no 2014. gada līdz 2019. gadam – proti, 4,2% gadā. Tas bija laiks, kad pasaule vēl nenojauta par pandēmiju vai ģeopolitiskiem satricinājumiem. Tādējādi tūrisma jomas mērķis ir Latvijas tūrisma eksporta pieaugums līdz 1,52 miljardiem eiro 2027. gada faktiskajās cenās.

Man ir gandarījums par vairākiem jauniem un veiksmīgiem tūrisma produktiem Latvijas reģionos, kur privātie uzņēmēji, biedrības, nodibinājumi, plānošanas reģioni un pašvaldības strādā pie tūrisma plūsmas piesaistīšanas savos novados. Tā, piemēram, tiek piedāvātas atpūtas iespējas muižās un pilīs, zemnieku saimniecības ver savas durvis interesentiem, tiek atvērtas arvien jaunas kultūras, mākslas, izglītības un vēstures telpas, tiek izmantotas arī piejūras sniegtās priekšrocības. Skaidrs ir viens – mūsu uzņēmēji reģionos spēj ģenerēt arvien jaunas idejas, lai lolotais tūrisma produkts kļūtu par galamērķi kā vietējiem, tā arī ārzemju tūristiem.

Vai 2024. gads nesīs labas pārmaiņas eksportā, inovācijās un tūrismā?

Prognozes rāda, ka nākamgad Latvijā sāks atjaunoties ekonomiskā izaugsme. Ekonomikas ministrijas vērtējumā IKP pieaugums 2024. gadā varētu būt ap 3%. Pastāv arī cerība, ka Latvijas tūrisma nozare varētu sasniegt pirmspandēmijas tūrisma nozares rādītājus. Šo prognozi labvēlīgi varētu ietekmēt ES programmu atbalsts tūrisma jomā, kā arī jaunu, lielu un starptautiski nozīmīgu pasākumu norise Latvijā. Piemēram, jau nākamā gada vasarā Latvija pirmo reizi uzņems FIA pasaules rallija čempionāta posmu.

Kas attiecas uz uzņēmumu interesi un spēju ieguldīt P&A un inovācijās, kopumā saredzams, ka uzņēmumiem būs pieejami dažādi instrumenti, kas sekmētu to interesi. Jāpiemin kaut vai 2024. gada valsts budžetā iekļautais papildu 70 miljonu eiro finansējums lielo uzņēmumu investīciju projektiem. Līdz ar to sagaidāms šo ieguldījumu atspoguļojums arī statistikā.

Visbeidzot – sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru asociācijām EM nākamgad turpinās darbu pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas. Uzņēmējdarbības videi Latvijā ir jākļūst uzņēmējiem pieejamākai un saprotamākai, maksimāli mazinot birokrātisko un administratīvo slogu. Un te pats būtiskākais ir attieksmes jeb mentalitātes maiņa no valsts institūciju puses.

Novērtē šo rakstu: