Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā
Pietiek lasītājs04.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu, ka “Jurševicam (Bruno Jurševics, Jaunās konservatīvās partijas Ventspils nodaļas vadītājs) ir pietiekami liela politiskā pieredze, jo viņš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kandidējot pirmajās neatkarīgajās vēlēšanās no Latvijas Tautas frontes, tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu un arī par Ventspils pilsētas padomes priekšsēdētāju”. Tātad vajadzētu secināt, ka Jurševica kungam būtu bijis jāpiedalās arī balsojumā par Latvijas neatkarību.
Taču, lai arī kā mēs necenstos, mēs neatradīsim Bruno Jurševica vārdu ne Latvijas Augstākās padomes deputātu, ne par Latvijas neatkarību balsojušo sarakstos. Paliek jautājums, par kādas valsts Augstākās padomes deputātu no Latvijas Tautas frontes Bruno Jurševics ticis ievēlēts.
Ģimenes bizness kā jēdziens izveidojies jau vēsturiski, un arī mūsdienās tas vairs nav nekas neparasts. Vairāk gan par to dzirdam, runājot par uzņēmējdarbību, taču, kā izrādās, arī politikā, iespējams iesaistīt visu ģimeni.
Tuvāk papētot Bruno Jurševica ciltskoku, secinām, ka vēlēšanu cīņā tik tiešām iesaistīti faktiski visi politiķa radi. Vispirms jau audžumeita Laura Sprukte iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās kopā ar draudzeni Latvijas Televīzijas rubrikā “Tautas Panorāma” stāstīja, cik grūti Ventspilī atrast darbu, lai gan pati ir tikai vidusskolas skolniece.
B. Jurševica audžumeita parādās arī vēl vienā video materiālā, kas ievietots Ventspilniekiem.lv facebook profilā. Tajā viņa klāsta, ka Ventspils nepiedāvā apgūt jurista profesiju. Patiesībā, ja runājam par jurista profesijas apgūšanu, to nevar apgūt ļoti daudzās pilsētās, bet Ventspilī to iespējams apgūt Juridiskās koledžas Ventspils filiālē.
Dažādās aktivitātēs pamanāma arī Bruno Jurševica dzīvesbiedre Anželika Jurševica, kas arī kandidē uz Ventspils Domi un Jaunās konservatīvās partijas Facebook lapā atzīmē arī savas hipnopsihoterapeites un mediatores prasmes, kas varētu liecināt par iespējamu zināmu praksi līdzcilvēku apvārdošanā. Turklāt vietnē https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/anzelika-jursevica norāda, ka ir Latvijas Hipnopsihoterapijas biedrības resertifikācijas komisijas priekšsēdetāja. Tiesa gan, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā neizdodas atrast tādu biedrību. Pastāv tāda Latvijas Psihoterapeitu biedrība, taču tās reģistrā nav atrodama neviena jebkurā virzienā sertificēta - kādai būtu jābūt Latvijas Hipnopsihoterapijas biedrības resertifikācijas komisijas priekšsēdei – Anželika Jurševica. Ja nu vienīgi tā ir līdzīga makšķernieku, mednieku vai puķkpju biedrībai.
Starp citu, nopietnas šaubas par Anželikas Jurševicas godīgumu raisa arī jautājums par viņas dzimto valodu. Interneta vietnē http://lv.netlog.com/anzelikasprukte par Anželiku Sprukti, kas ir tā pati Anželika Jurševica, ko arī apliecina vietnē ievietotā fotogrāfija, kā dzimtā valoda norādīta "Русский", savukārt CVK vietnē http://pv2017.cvk.lv/Candidates/Candidate… un joprojām vietnē https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/anzelika-jursevica atrodam "Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: Dzimtā". Gribot negribot rodas jautājums, tad kura valoda Anželikai Jurševicai ir valsts un kura - dzimtā valoda.
Jurševici pēc iepriekšējām pašvaldības vēlēšanām pārgājuši no Nacionālās apvienības uz Jauno konservatīvo partiju, bet, tā kā šai partijai Ventspilī tobrīd resursu nebija, tad vienīgais, ar ko izdevies izcelties, – ar sazvērestības teoriju par to, ka it kā esot ticis šauts uz laivu būdu, kurā tobrīd esot atradies Bruno Jurševics.
Jaunās konservatīvās partijas biedri no Ventspils Bruno un Anželika Jurševici nāca klajā ar paziņojumu, ka Ventspilī esot veikts slepkavības mēģinājums pret vienu no JKP biedriem. Uz JKP biedru esot raidītas piecas „lodes”, taču visas lidojušas garām un viņš palicis dzīvs. Policija par notikušo esot ierosinājusi krimināllietu. Jurševicu pāris neizslēdz, ka viens no slepkavības motīviem varētu būt politisks. Diemžēl nekas vairāk par šo gadījumu nav dzirdēts. No no policijas, ne kādas citas tiesībsargājošās institūcijas puses.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Bruno Jurševics ir ne tikai Jaunās konservatīvās partijas Ventspils nodaļas vadītājs, bet arī Jaunās konservatīvās partijas deputāta Latvijas Saeimas deputāta Jura Juraša palīgs, ir vērts padomāt, kādai partijai un kādiem cilvēkiem uzticam Ventspili.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
