Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdien notikušajā Tautas partijas (TP) kongresā oranžie sevi vainoja augstprātībā, nekompetencē, liekulībā, paviršībā un nespējā mainīties, savukārt TP tēvs Andris Šķēle iezīmēja ticību tam, ka šo viņa izloloto partiju vēl ir iespējams atdzīvināt un ka „reiz atkal būs oranžs”. Vai tie ir tikai izmisīgi Šķēles mēģinājumi atdzīvināt TP, kas nereti dēvēta par politisko līķi, vai arī TP tiešām ir potenciāls atkal kļūt par vērā ņemamu politisko spēku? Pietiek vērtē politologs Jānis Ikstens:

„Ja runājam par atdzīvināšanu, ar partijām tas nav tik skaidri, kā ar tiem, par kuriem šis stāvoklis ir nedaudz labāk saprotams. Ar partijām, it īpaši Latvijā, ir tā, ka partiju dzīve un nāve ir relatīvs jēdziens - kādas konkrētas partijas dzīve un nāve ir saprotama tikai kontekstā ar citām partijām, ar politikas procesu kopumā.

Tas, ka TP bija saņēmusi ļoti, ļoti smagu triecienu 10.Saeimas vēlēšanās, tur nav ko strīdēties, tas ir pilnīgi skaidrs kā divreiz divi. Un ir arī saprotams, ka tagad šī partija kaut kā mēģina atkopties, pārgrupēties un savākt spēkus. Tas savā ziņā ir dabiski, tādēļ ka šai partijai tomēr ir kaut kāda pārstāvniecība Saeimā un tai joprojām netrūkst atpazīstamu un arī ambiciozu politiķu. Līdz ar to ambīcijas plus parlamentāra pārstāvniecība ir tas, kas TP uztur spēkā šo cerību.

Ja TP būtu ārpus parlamenta, tad, domāju, būti citādāk. Tad varbūt TP būtu sācies tas pats nedaudz uzjautrinošais process, ko mēs vērojam par LPP/LC, kad „tauta” no šīs organizācijas tagad stājas ārā, bet Šlesers to visu mēģina notušēt un pasniegt kā kaut kādu ārkārtīgi pārdomātu reģionalizācijas stratēģiju. Acīmredzot LPP/LC šī lojalitāte organizācijai nav tik izteikta kā TP, kura kā organizācija tomēr pastāv ilgāk nekā LPP/LC. Līdz ar to arī izskaidrojams tas, ka TP līderu vidū cerība par partijas ietekmes atjaunošanu nav mirusi.

Patlaban politikā redzam, ka dažas citas partijas, kuras oktobrī šķita ārkārtīgi spēcīgas un varenas, tagad diezgan vāji tiek galā ar savām partiju funkcijām un nav pārāk spēcīgas. Līdz ar to šeit arī parādās jaunas iespējas jebkurām citām partijām, kuras nav pie varas, ne tikai TP.

Tas, ka pašreizējā koalīcija ne visai sekmīgi tiek galā ar budžeta jautājumiem un ne visai sekmīgi komunicē sevi sabiedrībā, TP dod iespējas radīt kaut kādas alternatīvas idejiskās platformas, kaut kādus alternatīvos piedāvājumus neatkarīgi no tā, cik tie ir vai nav reālistiski.

Šobrīd valsts attīstās vai līdz šim ir attīstījusies vairāk uz Starptautiskā Valūtas fonda recepšu pamata, līdz ar to koalīcijas oponentiem ir ļoti vienkārši teikt, ka tas ir nepareizi, neatbilstoši utt.. Tas ir tas, ko Par labu Latvija pirms vēlēšanām jau mēģināja darīt, bet ne pārāk pārliecinoši. Tagad TP šo pašu ideju var attīstīt un mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka patiesībā jau ar viņiem nav tik traki.

Ja valdības koalīcija būtu sekmīga vai vismaz labāk komunicējusi tos darbus, kas ir paveikti, un varbūt arī šo darbu pirmos rezultātus, tad varbūt tā situācija būtu citādāka.

Kaut kādai lieluzņēmēju partijai, ja mēs vērtējam pēc tāda banāla šķiriskā principa, kas ir konservatīva – Latvijas politikā vieta ir. Es nesaku, ka tieši TP varētu būt tāda partija, bet ir vieta kaut kādai tādai konservatīvai lielo uzņēmēju intereses aizstāvošai partijai.

Tas, vai šādas partijas līderis var būt Šķēle, ir nākamais jautājumus. Gandrīz 13 TP pastāvēšanas gadu laikā esam redzējuši, ka šī partija nevar iztikt bez Šķēles, nu nevar. Savukārt ar Šķēli arī gandrīz vai nevar. Es negribu apgalvot, ka nevar vispār, bet arī ir ļoti grūti.

Katrā gadījumā pēc visa tā, ko sabiedrība šajos gados uzzinājusi par Šķēli, ir ļoti grūti iedomāties, ka viņš varētu turpināt tādu skaistu izjādi baltā zirgā. Domāju, viņš arī pats to brīnišķīgi saprot un ne velti jau ilgāku laiku arī no viņa izskan, ka TP ir atvērta jaunajiem.

Faktiski TP ļoti skaidri ir redzami šo jauno seju meklējumi. Taču problēma ir tā, ka tās jaunās sejas šobrīd nav acīm redzamas, un līdz ar to Šķēlem aizvien jāstāv uz komandtiltiņa.”

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...