Iesaki rakstu: 
Laikam jau lielai daļai sabiedrības nav nekāds pārsteigums, ka kāds asociētais profesors ir paziņojis par startēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no čoma partijas, taču pietiekami lielai daļai tas rada pārsteigumu. Jā, šoreiz stāsts būs par LU SZF asociēto profesoru Ivaru Ījabu, kurš ir eksperts ne tikai filosofijā un politoloģijā, bet arī mežraga pūšanā. Varu likt savu laucinieka bārdu ķīlā, ka katram no mums ir pazīstams cilvēks, kurš atkal zina kādu citu, kurš, politoloģiju mācoties, ir cītīgi klausījies Ījaba kunga spriedelējumos.
Runa gan šoreiz nav par lekcijām universitātē, bet par pašu Ivaru, kurš prasmīgi politiskos procesus Latvijā ir novērojis un komentējis jau vairāk nekā 10 gadu garumā. Vairāk ar viņa skatījumu uz procesiem vietējā dīķī un arī komentāriem par starptautiskajiem procesiem var iepazīties internetā un arī viņa izdotajos publicistikas rakstu krājumos. Iespējams, tieši tādēļ, man atmiņā labi palikušas viņa izteiktas domas par Eiropas Parlamentu. Diemžēl jau laikus atvainojos par gariem citātiem, bet nu Ivaram ir talants vienu domu izteikt desmit teikumos.
„Vispirms – visi mēs būsim ievērojuši, ka Latvijā jau ir sākusies gatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Līdzās tur jau strādājošiem cilvēkiem sevi ir pieteikusi virkne pirmā līmeņa politiķu, kuri turpmākos piecus gadus gribētu pavadīt Briselē. Un kāds gan tur brīnums. Tieši Eiropas Parlaments ir īstā vieta, kur patriotisms tiešām atmaksājas – tādēļ ir vērts pacensties. Saeimas deputāta alga, redz, ir ar noteiktu koeficientu (3.2) piesaistīta vidējai algai valstī, un tagad tā ir aptuveni 1400 Ls pirms nodokļu nomaksas. Turklāt visādi papildu labumi šodien ir stipri vien apgriezti. Patiesi, nav grūti saprast, ka, strādājot šādos apstākļos, ļoti gribas pārsēsties uz Briseles gravy train.
"Centrā" deputāta pamatalga ir vairāk nekā 1500 % Latvijas vidējās algas; kopā ar visām pārējām izmaksām (birojs, ceļojumi, slavenais bezmaksas frizieris utt.) tas sasniedz aptuveni 20 – 25 000 EUR mēnesī. Īsi sakot, lieliska exit stratēģija Latvijas ļoti patriotiskajai politiskajai elitei. Vienu ļoti patriotisku partiju Latvijā jau gandrīz aizlaida pa burbuli tās redzamāko biedru pārcelšanās uz Briseles maļinu (TB/LNNK 2004. gadā).
Tagad to pašu triku grasās izpildīt arī citi – ieskaitot arī vienu ļoti patriotisku un populāru valdības ministru, kuram pēc ilgām mocībām provincē arī gribas beidzot iegremdēt snuķi centra silē. Turklāt katram gadījumam atgādināšu: tā ir tā pati valdība, kuru tā uztrauc latviešu izceļošana un kura visiem spēkiem stāsta, ka Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot.” (Ivars Ījabs)
Vai tas nozīmē, ka Ījabs tieši šī iemesla dēļ startē uzreiz uz ES parlamentu, lai varētu „iegremdēt snuķi centra silē”? Tas man kā parastam lauku vīram liek domāt, ka viņš LR Saeimu uzskata par tādu provinces kūti, kur labāk kāju nespert. Iespējams, jau tā ir taisnība, ka mūsu pašu Saeimā vietējās politologu saimes „spīdeklis” ātri vien tiktu apliets ar samazgām tik daudz, ka noraust to visu vairs nevarēs nemūžam.
Tādēļ Ījabs labprātāk liek „uz pilnu banku”, jo piecus gadus varēs bez maksas izmantot friziera pakalpojumus, un ja nepaveiksies atkārtoti tikt ievēlētam būs sadabūjis tik daudz pazīšanās, ka varēs atvērt kādu mazu domnīciņu un uz Vācijas un citu vecās Eiropas valstu grantu rēķina bezrūpīgi sagaidīt vecumdienas. Te gan nevajadzētu savilkt ar latvieša skaudību, jo man pietiek ar dažiem lopiem kūtī un lielu bērneļu baru. Taču skaidrībai Ījaba kungam tomēr vajadzētu pateikt godīgi: „Sorry, studenti un citi – naudas par maz, taisos uz Eiropu!”
Naudas aspekts nav vienīgais faktors, kas uzpeld kādā no profesora iepriekš publicētām pārdomām. Viņš arī vienu no nopietnākajām struktūrām pasaulē ir pielīdzinājis vienai no korumpētākajām sporta organizācijām pasaulē.
„Kā zināms, Eiropas Parlaments patiesībā ir ES birokrātijas aģentūra attiecībām ar sabiedrību, nevis reāls ES likumdevējs. Par EP lemšanas iespējām nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas - ja reiz tas pa visiem šiem gadiem nav spējis pat nolemt pulcēties vienā vietā, lai izbeigtu līdzšinējo tradīciju par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām. Kā institūcija Eiropas Parlaments drīzāk līdzinās nevis politiskam parlamentam, bet gan Starptautiskajai olimpiskajai komitejai vai FIFA.” (Ivars Ījabs)
Laikam jau tieši tādēļ Ivars Ījabs grib tikt EP, lai varētu „par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām” un piedalīties pilnīgi tukšās parlamenta sapulcēs un pilnīgi tukši spriest par pilnīgu neko. Ar to arī varētu apsveikt Ivaru Ījabu, kurš ir gatavs startēt uz Eiropas Parlamentu, lai tukši pūstu mežragā pilnīgā tukšumā.
Nav arī tā, ka man Ījabs nesimpatizē, taču lielākā pretruna visā ir tas, ka viņš to dara ar čoma Jura Pūces partiju, kurš viņam ilgstoši un regulāri ir piespēlējis informāciju par vietējā varžu dīķa aktualitātēm, kas lieti noderējis politologa spriedelējumos. Tāpat arī tas, ka, iespējams, tikai sakritības dēļ, bet par Ivara Ījaba sociālo tīklu administratoru ir kļuvis kāds ļoti tuvs Edgara Jaunupa cilvēks (tā baumo partiju apvienībā)!
Neskatoties uz visām pretrunām un pragmatisko pieeju, novēlu Ivaram veiksmi, jo, iespējams, viņa ieguldījums Eiropas Parlamenta darbā, aizstāvot ne tikai „Attīstībai/Par”, bet arī Latvijas tautas intereses būs daudz nozīmīgāks, nekā tas bija Ivetai Grigulei, Tatjanai Ždanokai, Andrejam Mamikinam, Alfrēdam Rubikam, Miroslavam Mitrofanovam, Inesei Vaiderei, Ivaram Godmanim un citiem.
https://www.satori.lv/article/zem-skirkla-postkolonialisms
https://www.delfi.lv/news/versijas/ivars-ijabs-rigas-laiks-nekas-kas-mus-vieno.d?id=44727544
Seko mums 
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
