Iesaki rakstu: 
Iespējams, viena no Vaidavas upi un tās zivju nārstošanas vietas postošo Nordea bankas finansēto Karvas hidroelektrostacijas (HES) celtniecības darbu būvatļaujām ir viltota, - tas izriet no valsts institūciju skaidrojumiem par šo dokumentu. Pietiek saistībā ar iespējamo viltojumu jau vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.
Pētot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā esošo dokumentu paketi saistībā ar upes postīšanas darbiem, Pietiek uzmanību pievērsa tas, ka pagājušā gada 9. jūlijā uzņēmumam Patina izdotajā pagarinātajā būvatļaujā, ko izdevusi Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule, par tās saņemšanu parakstījies cilvēks, kas tobrīd nebija ne SIA Patina amatpersona, ne līdzīpašnieks.
„Ar hidromelioratīvās būvniecības speciālajiem būvnoteikumiem iepazinos un būvatļauju saņēmu,” – to VARAM rīcībā esošajā būvatļaujas Nr. 5 pagarinājumā kā "valdes loc." bija apliecinājis kāds A. Stūriška, kura vārds saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju SIA Patina īpašnieku vai amatpersonu vidū nebija atrodams. Tikai augusta sākumā uzņēmējs Aldis Stūriška kļuva par šīs SIA valdes locekli, bet septembra beigās – par vienīgo īpašnieku.
Kad Pietiek VARAM vērsās ar jautājumu, vai šāda būvatļaujas izsniegšana personai, kas nav konkrētā uzņēmuma amatpersona vai īpašniece, vispār ir likumīga, ministrija tūlītēju atbildi sniegt nevarēja, taču ieteica vērsties Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kas bijusi pati atļaujas izsniedzēja. Savukārt no tās skaidrojuma izrādījās, ka būvatļauja, ļoti iespējams, ir viltota.
„Jūsu sūtītās vēstules pievienotajā būvatļaujas pagarinājumā Karvas HES būvniecības darbiem ir viltojuma pazīmes, t.i. - oriģinālajā eksemplārā par būvatļaujas saņemšanu ir parakstījusies cita persona, nevis Aldis Stūriška,” – šādu atbildi Pietiek saņēma no Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Arkādija Slucka.
Ņemot vērā, ka valsts institūciju rīcībā saistībā ar vidi postošo būvi, kuras vides ietekmes novērtējumā netrūkst arī kritisku aizrādījumu, ir divi dažādi šīs būves būvatļaujas varianti, Pietiek ar šīs situācijas izklāstu jau ir vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis pēc informācijas saņemšanas par HES būvniecības sākšanu un situāciju Alsviķos jau ir uzdevis veikt pārbaudi juristiem, vai Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde būvatļaujas pagarinājusi pamatoti. Savukārt Madonas reģionālā vides pārvalde īpaši noteikusi, ka nekādus darbus pašā upes gultnē nevar veikt, kamēr eksperti nav veikuši izvērtējumu par biotopiem paredzētajā HES vietā.
Kā Pietiek jau ziņojis, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta dokumentā „Zivsaimnieciskās ekspertīzes atkārtots priekšprojekta slēdziens par Karvas HES”, kas bijis pievienots projekta dokumentācijai, skaidri norādīts, ka „HES ūdenskrātuvē tiks appludinātas strauta foreļu nārsta vietas un mazuļu dzīvotne, par ko nepieciešams veikt zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Ministru kabineta 200l.g. 8. maija noteikumiem Nr. 188”.
Tāpat šajā dokumentā skaidri atzīts, ka foreļu resursiem upē tiks nodarīti zaudējumi, kuru kompensēšana būtu jāveic, „katru gadu rekultivējot attiecīgas nārsta vietu platības Vaidavas upē pēc zinātniskas institūcijas un reģionālās vides pārvaldes norādījuma”.
Savukārt citā dokumentā – Vides ministrijas Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā, kas tāpat sastādīts pirms bankas finansējuma sniegšanas upes postīšanas projektam, tikpat skaidri norādīts, ka zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķins būvniecības laikā vispār nav veikts. Šajā dokumentā arī norādīts uz izmaiņām HES būvniecības projektā, kas nav saskaņotas ar vides pārvaldi.
„Pie esošās situācijas ir novedusi arī Ekonomikas ministrijas netālredzīgā politika, likvidējot Valsts būvinspekciju, kā rezultātā reāli valstī nav institūcijas, kas varētu aktīvi rīkoties šādos gadījumos. Atbildība jāuzņemas arī tā laika ekonomikas ministram [Aigaram Kalvīitm], kas īsi pirms minēto MK noteikumu spēkā stāšanās izdeva atļauju ierosinātā mazā HES projekta uzsākšanai. Nepiekrītu apgalvojumam, ka vides institūcijas nav rīkojušās godprātīgi, jo tika veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes un pārbaudes. Taču esmu uzdevis vēlreiz pārbaudīt lēmumu pieņemšanas vēsturi un noskaidrot pašreizējo situāciju, lai varētu lemt par tālāko rīcību,” – šāds bija Vējoņa Pietiek sniegtais komentārs.
Turklāt Vaidavas upi postošais projekts saņēmis arī Eiropas fondu naudu. 2010.gadā Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros izsludinātā konkursa „Par tehnoloģiju pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem” ietvaros atbalstīti 47 „videi draudzīgi projekti”, un viens no atbalstītajiem bijis arī SIA Patina pieteikums „Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu”.
„Komisijai neradās šaubas par iesniedzēju plāniem īstenot videi draudzīgu projektu un visu nepieciešamo atļauju saņemšanu. Tādēļ projekta īstenošanai tika piešķirti 350 tūkstoši latu no KPFI līdzekļiem,” skaidro VARAM, gan piebilstot, ka SIA Patina līdz šim nav saņēmusi nevienu latu no piešķirtā finansējuma.
Pēc iepazīšanās ar sākotnējo informāciju par projekta realizāciju Vējonis uzdevis veikt papildu pārbaudi, vai līdzfinansējums piešķirts pamatoti un vai pieteikums atbilst visām konkursa nolikuma un normatīvo aktu prasībām. Ministrs lūdzis vērtēt, vai, īstenojot projektu, līdzfinansējuma saņēmējs ievēro šī projekta apstiprināšanas nosacījumus, vides aizsardzības prasības un būvniecības normatīvus.
„Man ir pārliecība, ka ir iespējams saskaņot dabas aizsardzības prasības un ekonomiskās intereses un to pierāda arī virkne īstenoto projektu. Patlaban galvenais uzdevums ir rast risinājumu, lai neciestu lašveidīgo zivju nārsta vietas un nākotnē šādi apdraudējumi tiktu pamanīti savlaicīgi,” – šāds ir Vējoņa oficiālais viedoklis. Ministrs uzskatot, ka notikušais ir rūpīgi jāizvērtē, jo, lai arī formāli Vaidavas upe un konkrētais posms nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija, var tikt nodarīti neatgriezeniski zaudējumi dabai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
