Iesniegums VID ģenerāldirektorei Jaunzemei: kā strādā Nodokļu un muitas policijas priekšnieka Podiņa „pasūtījumu galds”
VID Nodokļu un muitas policijas darbinieki12.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršamies pie Jums ar iesniegumu, jo jau gada sakumā viss kolektīvs bija liecinieki tam, kā direktors Kaspars Podiņš pilda dažādus politiskos pasākumus, neļaujot izmeklēt uzsāktos kriminālprocesus un sodot darbiniekus, kuri viņam neklausa.
Mēs ik dienu saskaramies ar viņa dubultajiem standartiem un faktu sagrozīšanu, kā arī nu jau bez kautrēšanās VID Nodokļu un muitas policija tiek izmantota politiskajiem pasūtījumiem.
Pēdējā laikā presē arvien vairāk izskan bažas par tiesību aizsardzības iestāžu angažētību un to izmantošanu politisko rēķinu kārtošanā. Kamēr Jūs esat aizņemta cīņā par savu pastāvēšanu, tikmēr Nodokļu un muitas policijas gaiteņos vēl arvien klejo redzēti un neredzēti ļaudis, kas organizē kriminālprocesu ierosināšanu.
Nezinātājiem īsumā par to, kā strādā šī sistēma: pēc personas X lūguma tiek uzsākts kriminālprocess; lai to uzsāktu, ir nepieciešams daudz maz ticams iesniegums par aizdomīgiem darījumiem, darījumu partneriem vai vismaz kaut kāds aiz matiem pievelkams stāsts par to, ka tur kaut kas varētu būt.
Šāda tipa iesniegums parasti mēro garu ceļu uz iestādi, kurā tas tīri teorētiski varētu tikt apstrādāts, pēc tam no turienes ir divi ceļi. Pirmais, īsākais ir tad, ja attiecīgais priekšnieks jūtas pārliecināts par savu ietekmi un ir labās attiecībās ar padotajiem, - uzreiz tiek uzlikta rezolūcija izmeklēt, nekavējoties ierosinot kriminālprocesu par faktu.
Otrs, nedaudz garāks ceļš ir situācijā, kad iesniegtais dokuments nevieš pārliecību par to, ka ir pietiekams pamatojums, - tādā gadījumā iesniegums nonāk pie analītiķiem līdz ir skaidrība, kuram „savējam” izmeklētājam to nolikt uz galda, lai pasūtījums tiktu izpildīts.
Kriminālprocesa ierosināšana ar ēnā stāvošu procesa virzītāju, kurš apņēmies to novest līdz galam, uzreiz dod virkni jaunu instrumentu, kā apstrādāt pasūtītāja klientu. Pirmais un vienkāršākais veids ir veikt personas datu analīzi par darījumiem un īpašumiem, finanšu plūsmām utt.
Nākamais līmenis ir nodrošināt procesuālo un speciālo izmeklēšanas darbību sankcijas, piemēram, noklausīties personas, veikt kratīšanas, it kā pierādījumu izņemšanas utt. Nekas sarežģīts un neparasts, bet tikmēr kriminālprocesa „pasūtītāji” piestaigā pie klienta un iekasē naudu par nākotnes labvēlīgo risinājumu.
Ko dod kratīšana? Parasti tā dod pieeju jaunam informācijas apjomam, un, ticiet vai ne, bet pat bērna datorā ir atrodams kaut kas interesants, bet, ja nekas neatradās, tad taču var iekasēt zināmu atlīdzību par datoru un telefonu atdošanu.
Kā piemēru augstāk minētajam var minēt Viestura Tamuža 2019.gada 6.jūnija iesniegumu par iespējamiem sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti organizētā personu grupā.
Kopumā nekā aizdomīga, arī iesnieguma teksts aiz matiem pievilkts, noziedzīga nodarījuma pazīmes daiļi aprakstītas; nedaudz iedziļinoties aprakstītajos darījumos un darījumu partneros, acīmredzams, ka visi uzņēmumi ir normāli nodokļu maksātāji, darījumu partneri saprotami un iemesls tērēt valsts resursus un mūsu darba laiku ir grūti atrodams. Tomēr ir skaidrs, ka pasūtījums ir jāpilda un kriminālprocess ir jāierosina.
Tika uzsākta saņemtās informācijas padziļināta izpēte un uzsākts kriminālprocess, kurš tika nodots nevienam citam kā K.Podiņa uzticības personai I.Kuzminai pasūtījuma izpildei.
Pieļaujam, ka par K.Podiņa solījumu Atim Zakatistovam šie cilvēki vēl neko nezina, bet domājam, ka šo faktu vajadzētu darīt zināmu un šīs fiziskās personas ir: Jānis Aizbalts, Māris Simanovičs, Jolanta Jēkabsone, Anita Saulīte, Andris Trumars, Kaspars Fogelmanis, Aigars Apsītis, Ingus Skadmanis, juridiskas personas: SIA „Jano-AI”, SIA „Eco Baltia Vide”, SIA ”Eko Reverss”, SIA „Eko Kurzeme”, SIA „Jumis”.
Procesu lika uzsākt, bet daudz interesantāks ir pats iesnieguma iesniedzējs Viesturs Tamužs, kas, kā zināms, kopā ar mūs pārraugošās ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu ir apsūdzēti par līdzekļu izkrāpšanu no tās pašas grupas uzņēmumiem, par ko pilsonis Tamužs ir vērsies Nodokļu un muitas policijā.
Nedaudz papētot internetu, ātri vien ir skaidrs, ka vismaz viens cilvēks, pret kuru dots uzdevums organizēt procesu, ir liecinieks tieši tajā procesā, kurā apsūdzēts Tamužs un Zakatistovs, savukārt, kā rāda oficiālās datu bāzes, tad pārējie ir bijuši valdes locekļi Tamuža apkrāptajos uzņēmumos.
Līdz ar to mums ir loģisks jautājums VID vadībai, ko darīt šajā situācijā, redzot, kā politiķi risina jautājumus ar VID Nodokļu un muitas policijas darbinieku rokām, - nodurt galvu un ķerties klāt Tamuža - Zakatistova politiskajam pasūtījumam vai arī neiet priekšniecības pavadā, bet pēc būtības izpētīt, tieši kā Tamuža SIA “Artha”, kas pēkšņi veiksmīgi nonākusi viņa bērnu rokās, ir pamanījusies apgrozīt pāris simtus tūkstošu eiro, bet tajā pat laikā nesenā pagātnē nopelnījusi vairākus miljonus, par ko nekādi nodokļu maksājumi datu bāzēs nav atrodami.
Lūdzam uzdot veikt pārbaudi prokuratūrai, vai bija pamats kriminālprocesa uzsākšanai un vai tas ir piekritīgs VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
