Iesniegums tiesībsargājošo institūciju augstākajām amatpersonām: policija neslēpjoties nostājas krāpnieka un mahinatora pusē
Jānis Timma*10.07.2023.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Esmu spiests vērsties pie tiesībsargājošo institūciju augstākajām amatpersonām, jo ir radušās zināmas šaubas par objektīvu un saprātīgos termiņos veiktu izmeklēšanu saistībā ar pret pūļa finansēšanas platformu “Crowdestor” veiktu liela apjoma krāpšanu. Diemžēl šajā lietā kopumā ir apkrāpti 2674 investori no 26 pasaules valstīm un viņos šobrīd ir liela neizpratne par lietas gaitu. “Crowdestor” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Eiropā un pārstāv vairāk nekā 25 tūkstošus investoru no 70 pasaules valstīm. Realizēto projektu skaits sasniedz vairākus simtus, un to kopējais apjoms tuvojas 70 miljoniem eiro.
Lietas būtība ir šāda. 2019.gada beigās “Crowdestor” birojā ieradās “DP Partners” finansists Kārlis Babulis kopā ar nu jau skandalozu slavu iemantojušo uzņēmēju Ģirtu Cēlāju (attēlā), kura uzņēmumi SIA “Blendex” un “NPK Expert International LTD” nodarbojās ar minerālmēslu tirdzniecību un ražošanu. Uz ilgtermiņa līgumu pamata viņi vēlējās piesaistīt līdzekļus konkrēta darījuma īstenošanai – mēslojuma kravu piegādei Kamerūnā. Projekts izskatījās šķietami drošs ar stabilu produkcijas pircēju un bankas garantiju.
2020.gada 15.janvārī tika noslēgts Aizdevuma un sadarbības līgums, līdz 10. februārim investori veica investīcijas, un 1 539 462 eiro vairākos maksājumos tika pārskaitīti Cēlājam un viņa sadarbības partneriem. Pēc līguma nosacījumiem nauda bija jāatdod līdz 2020. gada 30. aprīlim, taču tas netika izdarīts, un termiņš tika uz vienu mēnesi pagarināts. Diemžēl nekas nemainījās, un turpmākie notikumi apliecina, ka šo aizņēmumu nemaz nebija plānots atdot. Tika izdomāti dažādi iemesli – sākot no tā, ka nauda it kā aizturēta bankā (tie izrādījās meli), un beidzot ar investoru saraksta apšaubīšanu. Vēl vairāk – 2020. gada 14. augustā pēdējās telefona sarunas laikā Cēlājs paziņoja, ka nauda esot pie viņa, taču atdot viņš to negrasās.
2020.gada 8.oktobrī “Crowdestor” vērsās policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu un lūgumu uzlikt arestu Ģirta Cēlāja īpašumiem, jo parāda summa ar soda procentiem bija jau pārsniegusi 2,2 miljonus eiro. Policijā ir iesniegts arī vairāk nekā 1000 ārvalstu investoru individuāli parakstītu iesniegumu.
2021.gada 26.janvārī no Valsts policijas tika saņemta atbilde, ka ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas “par piesavināšanos lielos apmēros”. Diemžēl šo nu jau vairāk nekā divu gadu laikā šajā šķietami vienkāršajā lietā nav nekāda progresa, un nav uzlikts arī arests Ģirta Cēlāja un viņa līdzdalībnieku īpašumiem, bet tas savukārt rada šaubas par iespējamo ārvalstu investoru līdzekļu atgūšanu.
Sākotnēji lietas izmeklētājs bija kāds Dmitrijs Preobraženskis, kura iepriekšējais uzvārds ir Maslovs (viņš ir izcēlies ar lietas izbeigšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistībā ar kriminālo autoritāti Vjačeslavu Šestakovu jeb “Sļivu’).Viņš ir visai skandalozās Maslovu policijas dinastijas pārstāvis. Publiski ir pieejama informācija par šīs ģimenes iesaisti dažādos skandalozos izmeklēšanas procesos, kuros ir pieņemti savdabīgi un apšaubāmi lēmumi. Viņš aptuveni pēc gada tika nomainīts, un nākamā lietas izmeklētāja bija spiesta konstatēt, ka lietā nekas nav darīts.
“Crowdestor” bažas par lietas objektīvu izmeklēšanu pastiprina arī fakts, ka Ģirta Cēlāja advokāts ir Didzis Vilemsons, kurš savulaik bijis Ventspils policijas priekšnieks, bet pēc tam vairākus gadus strādājis par prokuroru, tādēļ pastāv varbūtība, ka viņam ir bijušas iespējas izmantot savus sakarus tiesībsargājošajās institūcijās lietas izmeklēšanas ietekmēšanā. “Crowdestor” rīcībā arī ir materiāli un liecinieki par Didža Vilemsona dažādām aktivitātēm. Mērķis - sagraut “Crowdestor” darbību un sabojātu publiski uzņēmuma reputāciju.
Iepriekšminēto pastiprina fakts, ka, iepazīstoties ar civillietas Nr.C30563322 materiāliem, konstatēju, ka 2022.gada 13.septembrī Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1 nodaļas vecēkā inspektore, izmeklētāja O.Apsīte ir pieņēmsi lēmumu izbeigt kriminālprocesu Nr. 11518000221.
CROWDESTOR OÜ šāds lēmums nav nosūtīts, un CROWDESTOR OÜ nav saņēmis 2022.gada 13.septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu!
2023.gada 28.aprīlī es vērsos Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieka M.Žilinska un informēju par minēto faktu.
2023.gada 28.aprīļa vēstulē es lūdzu nekavējoties nosūtīt CROWDESTOR OÜ 2022.gada 13.septembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, lai būtu iespējams ar minēto lēmumu iepazīsties un realizēt Kriminālprocesa likumā garantētās tiesības, proti, pārsūdzēt to.
2023.gada 02.maija tika saņemta atbilde no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes kurā tiek informēts, ka par labu CROWDESTOR OÜ lēmuma kopija par kriminālprocesa (kriminālprocess Nr.11518000221) izbeigšanu netiks izsniegta. Faktiski sanāk, ka uzņēmumam ir reāli nozagti 2 miljoni eiro, policija tur neko kriminālu nesaskata, bet uzņēmums pat nevar uzzināt, kādi iemesli policijas darbiniekiem ir likuši uzskatīt, ka šajā faktā nav nekā nosodāma.
Ņemot vērā minēto, CROWDESTOR OÜ tiek liegts realizēt tiesības, kas ir garantētas Kriminālprocesa likumā, jo nelikumīgi tiek liegts saņemt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11518000221 izbeigšanu, tādejādi nav iespējams pārsūdzēt nelikumīgi un slepenībā pieņemto lēmumu.
Ģirta Cēlāja personību raksturo arī fakts, ka ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu Ģ.Cēlājs atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas un 183. panta pirmās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. No viņa par labu cietušajam – Šveices kompānijai ”Mekatrade Asia Pte. Ltd.” piedzīta kaitējuma kompensācija 140 742,59 eiro apmērā.
Savukārt tādas pašas problēmas ar aizņēmuma atdošanu ir starp “Crowdestor” un ar Ģirtu Cēlāju un Arti Daugiņu saistītā uzņēmuma SIA “Blue Shock Race” grupas uzņēmumiem, kur neatdotā aizņēmuma summa ir teju sasniegusi jau 200 000 eiro. Diemžēl tiesībsargājošo institūciju bezdarbības dēļ pret Ģirtu Cēlāju tā arī nav veiktas nekādas sankcijas, kaut arī viņam inkriminētais Krimināllikuma pants paredz līdz pat 10 gadiem ieslodzījumā. Rezultātā, tā arī nesagaidot nekādu progresu no tiesvedības Latvijā, esam bijuši spiesti vērsties pēc palīdzības Igaunijas tiesībsargājošajās institūcijās.
CROWDESTOR OÜ kā cietusī puse ļoti cer sagaidīt no Jums argumentētu atbildi par apstākļiem, kas kavēja šīs lietas izmeklēšanu un virzīšanu saprātīgos termiņos un kāpēc netiek izsniegts 2022.gada 13.septembra lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.
Kā arī - kāpēc nekas netiek darīts, lai aizstāvētu 2674 ārvalstu investoru mantiskās intereses? Šādas lietas ātra neizskatīšana bojā Latvijas valsts tēlu, mazina investoru ticību Latvijai, kā drošai investīciju videi un drošai tiesu sistēmai.
“Crowdestor” ļoti negribētos, lai lieta par izmeklēšanas nesaprātīgi gariem termiņiem nonāktu Eiropas Cilvēktiesību tiesā un rezultātā atbildība par mūsu investoriem nodarītajiem zaudējumiem būtu solidāri jāuzņemas Latvijas valstij.
* CROWDESTOR OÜ valdes loceklis
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
