Iesniegums par valsts institūciju bezdarbību

Par notikušo traģēdiju no valsts puses vispirms ir atbildīga Labklājības ministrija (LM), kas deva piekrišanu Valsts darba inspekcijai uzlikt pildīt funkcijas, kas nav paredzētas Valsts darba inspekcijas (VDI) likumā.

VDI nav tiesības nodarboties ar nelegālo nodarbinātību uzņēmumos. Tās funkcijas ir paredzētas ekonomiskajai un finanšu policijai, kā arī ieņēmumu dienestam. Sakarā ar minēto VDI prioritāte kļuva tikai nelegālā nodarbinātība; uzraudzība un kontrole darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošana tika pilnīgi degradēta (praktiski likvidēta).

VDI personāls pilnīgi nav profesionāli sagatavots tādam darbam. Ļoti apšaubāma ir VDI direktora Renāra Lūša kompetence darba likumdošanas un darba aizsardzības uzraudzībā. Visa uzraudzība VDI dibināta tikai uz administratīviem sodiem, neveicot preventīvās pārbaudes.

Piemērotie administratīvie sodi, ar kuriem R. Lūsis tik ļoti publiski lepojas, nes katastrofālus zaudējumus sabiedrībai, cietēji vienmēr paliek nodarbinātie. Sodus taču samaksā paši nodarbinātie ar savām neizmaksātām vai samazinātām algām.

Ministrijai vajadzēja veikt analīzi, cik uzņēmumi pārstājuši veikt savu darbību VDI darbības rezultātā un sakarā ar to cik nodarbināto pazaudējuši darbu un devušies uz ārzemēm (apmēram 80%). Kad tāda VDI politika valstī beigsies?

Sakarā ar VDI personāla paviršām, nekompetentām, agresīvām pārbaudēm un prettiesiskiem direktora lēmumiem tiek pārslogotas administratīvās tiesas. Rezultātā bezjēdzīgi tiek tērēts valsts budžets, VDI nes tikai zaudējumus valstij. Uzskatu, par to ir atbildīga arī LM (I. Viņķele). To jau apzinās arī darba devēji un nodarbinātie.

Tiešais atbildīgais par notikušo traģēdiju ar cilvēku upuriem par nolaidību valsts uzņēmuma vadīšanā un pienākumu nepildīšanu ir VDI direktors R. Lūsis, kurš nav nodrošinājis 2003. gada 25. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” izpildi.

Iepriekš minēto MK noteikumu 4. punktā norādīts, ka „šo noteikumu ievērošanu projekta izpildes posmā kontrolē Valsts darba inspekcija”. Šajos noteikumos noteikts, kam jābūt ierakstītam darba aizsardzības plānā projekta izpildes posmā sabiedrībā nozīmīgu būvju projektos.

Noteikumu 16.1. punktā arī norādīts, ka bija jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu nepiederošu personu uzturēšanos būvlaukumā. Veikals Maxima bija būvlaukuma centrā, kur uz jumta un pagrabstāvā notika apkārtējai videi bīstami būvdarbi.

Uzsākot darbu kā VDI direktora pienākumu izpildītājs, R. Lūsis Rīgas reģionālajā valsts darba inspekcijā (RRVDI) izvērsa masveida kampaņu pret mani un visiem pieredzējušajiem inspektoriem, kuri varēja apdraudēt R. Lūša apstiprināšanu direktora amatā. Man prettiesiski tika samazināta alga pie visaugstākā darba novērtējuma „A”, bet manu iesniegumu LM izskatīja tikai pēc sešiem mēnešiem, pateicoties mana advokāta palīdzībai, kad no darba jau biju spiests aiziet.

Terora rezultātā no darba RRVDI tika spiesti aiziet tehniski izglītoti, ar lielu darba pieredzi, vairāki no tiem ar profesionālo maģistra grādu darba aizsardzībā, inspektori. Vienlaicīgi VDI direktors publiski raud krokodila asaras par lielu kadru mainību un speciālistu trūkumu.

Iestādē tika izvērsts psiholoģiskais terors (bosings) visklasiskākajā veidā. Darba aizsardzības likuma normās ir konstatējums, ka bosings ir prettiesiska darbība.

 Esmu personīgi izmeklējis simtiem avāriju un citu smagu nelaimes gadījumu darbā (kopējais inspektora darba stāžs ir 42 gadi, no tiem – vairāk par 17 gadiem VDI). Nav šaubu, ka tā bija dažu amatpersonu (ministrijas un valsts daba inspekcijas) vēlme tikt vaļā no ļoti spēcīga konkurenta, kurš ar savu autoritāti atmasko viņu nekompetenci, zināšanu un pieredzes trūkumu.

Labklājības ministrija (LM) 2011.gada 7. janvārī izsludināto konkurss uz VDI direktora amatu 14.02.2011. nolēma izbeigt. Tomēr man kā pretendentam uz šo amatu netika paziņots par konkursa rezultātiem. Bez konkursa, neievērojot Valsts civildienesta likumu, LM ieteica MK iecelt R. Lūsi par VDI direktoru, kas arī notika 2012. gada 17. janvāra sēdē.

Vai valsts institūcija, kas arī ir atbildīga par notikušo traģēdiju ir juridiski un morāli tiesīga izmeklēt nelaimes gadījumu darbā, kurā uzņēmuma Maxima darbiniekiem iestājās nāve?

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu Valsts pārvaldi darba aizsardzībā īsteno Ministru kabinets un tā uzdevumā – Labklājības ministrija. Labklājības ministrijas darba departamentā darba aizsardzības jautājumus savu laiku vadīja ierēdnis Renārs Lūsis.

No minētā likuma pieņemšanas dienas (20.06.2001.) līdz 2008. gada 17. aprīlim Labklājības ministrija nebija spējīga izstrādāt valsts politiku darba aizsardzības jomā, ministrija septiņus gadus nepildīja Darba aizsardzības likuma 24. panta otrās daļas 1. punkta prasības. Nav noteikta arī valsts politika darba tiesību jomā.

Beidzot 2008. gada aprīlī R. Lūša vadībā tika izstrādātas „Darba aizsardzības jomā attīstības pamatnostādnes 2008. – 2013. gadam” (turpmāk - pamatnostādnes). Minētās pamatnostādnes tika apstiprinātas 2008. gada 17. aprīlī ar MK rīkojumu Nr. 213. Minētās pamatnostādnes nekādā gadījumā nevar nosaukt par valsts politiku darba aizsardzībā. Tas ir murgs, ko uz Valsts darba inspekcijas atskaišu pamata nemākulīgi kompilējis (kompilēt - aizgūt, bez patstāvīga vērtējuma izmantot citu datus) R. Lūsis.

Šajā dokumentā nepārprotami saskatāma R. Lūša ieinteresētība nepamatoti piešķirt finansējumu un neierobežotas tiesības Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības vides veselības institūtam.

Pamatnostādņu ceturtās sadaļas pirmā punktā ir pieminēts kāds virtuālais Nacionālais darba vides institūts, kuram politikas mērķa sasniegšanai tiek uzdota politikas plānošanas pilnveidošana. Lai kompensētu savas nezināšanas darba aizsardzības jomā, R. Lūsis arī mēģināja veikt grozījumus visā Darba aizsardzības likumā, novirzot visu darba aizsardzības vadību uz Rīgas Stradiņa universitātes Darba vides un veselības institūtu. Šeit Lūsis ir domājis tikai par savu labumu, lai viņam valsts uzticēto darbu veiktu minētais institūts.

Pamatnostādņu 6.1. sadaļā pilnīgi nepamatoti norādīts, ka tā ir vienīgā institūcija, kur ir kompetenti eksperti. Faktiski darba drošības jautājumos tur nav neviena eksperta, personālam nav arī atbilstošas tehniskās izglītības. Neko nevaru spriest par viņu kompetenci darba higiēnas jautājumos. Tomēr viņu kompetence nekāda ziņā nevar ietekmēt nelaimes gadījumu samazināšanu uzņēmumos.

2003. gadā Ministru kabinets piešķīra 100 000 LVL institūtam laboratorijas iegādei ar nosacījumu, ka institūta eksperti veiks darba vides risku novērtējumu rūpnīcā Furniers un to izplatīs kā paraugu visā valstī. Uzticēto darbu institūts nebija spējīgs veikt, un līdz pat šai dienai tāds paraugs nav izstrādāts.

Pamatnostādņu īstenošanai paredzēts pasakains finansējums Darba vides institūta uzturēšanai un tā darbinieku fantastiskām algām. Pateicoties deputātu modrībai, Saeimā iesniegtie, R.Lūša pašlabuma interesēs veidotie Darba aizsardzības likuma grozījumi tika noraidīti, domājams, kā pilnīgi absurdi, un tajos atklāti saredzama kādas personas ieinteresētība – korupcija.

Labklājības ministrijas sastādītie un MK apstiprinātie dokumenti: „Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008. – 2010. gadam” un „Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.­– 2013. gadam” ir tikai dokumenti acu aizmālēšanai, un ir „0” vērts darba aizsardzības uzlabošanai Latvijā.

Šajos plānos uzrādītie darbības rezultāti ir pilnīga fikcija un neatbilst patiesībai. Pamatā visa darbība tiek vērsta uz lekciju lasīšanu un brošūru izdošanu un atkal tikai ar Darba drošības un vides veselības institūta spēkiem. Minētajos plānos nav paredzēti pasākumi, kādas darbības jāveic VDI sakarā ar investoru ienākšanu Latvijā – kādi noteikumi un kādas prasības darba drošībā tiek viņiem izvirzītas.

Investors jau nav vainīgs, ka Latvijas uzraugošās valsts institūcijas ļauj katram darīt ko grib un kā grib. Ja jau VDI ļauj Maximā nodarbinātos turēt kā darba vergus, neievērojot Darba likumu un nenodrošinot darba apstākļus, tad kādam par to ir jāatbild?

Darba aizsardzības jomas attīstības plānā 2011.­– 2013. gadam ir paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par darba aizsardzības prasībām pret elektrības radīto risku: izpildes termiņš – 2012. gada 4. ceturksnis, atbildīgā institūcija – Labklājības ministrija. Kā izskatās, nekas nav izdarīts un plānošana tikai turpinās. Labklājības ministrija 2000. gadā atcēla spēkā esošos Drošības tehnikas noteikumus elektroiekārtu ekspluatācijā.

Un tā jau trīspadsmit gadus šajā jomā nekas nav darīts. Visi cietušie un bojā gājušie no elektriskās strāvas iedarbības ir uz Labklājības ministrijas un MK sirdsapziņas un ir tiesīgi saņemt kaitējuma atlīdzību no valsts!

Kā vienu R. Lūša nelikumīgu rīcību un morāles principu pārkāpumu, strādājot ministrijā, varu minēt viņa prettiesisko rīcību sakarā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem.

No 2009. gada valstī tika apturēta sociālās apdrošināšanas atlīdzības indeksācija cietušajiem nelaimes gadījumos darbā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālā budžeta finanšu bilance 2009. gadā bija ar mīnus zīmi ( – 1.718715 miljonu latu apmērā).

Neskatoties uz speciālā budžeta iespaidīgo deficītu, LM iesniedza MK un 16.06.2009. Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, paredzot 13. panta sestajā daļā speciālā budžeta līdzekļus 0,5 procentu (ap 70 tūkstošu latu gadā) apmērā no gadskārtējā speciālā budžeta transformēt (pēc LM ieteikuma) Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai „Darba drošības un vides veselības institūts” (R. Lūša ieinteresētai institūcijai).

Tāda netaisnīga, nelietderīga, VSAA līdzekļu izlietošana notiek līdz šai dienai. Tanī pat laikā VDI inspektoriem darba alga tika samazināta gandrīz par 50%.

Strādājot Rīgas reģionālās VDI par sektora vadītāju, esmu savā sektorā izaudzinājis piecus kvalificētus, profesionālus inspekcijas sektoru vadītājus. Šajā periodā esmu veicis apmācības darba aizsardzības un darba likumdošanas jomā vairākus tūkstošus darba devēju un nodarbināto. Ikdienā esmu sniedzis konsultācijas darba devējiem, darba ņēmējiem, advokātu birojiem un pat ģenerālprokuratūras prokurorei.

Ņemot vērā lielo darba pieredzi darba aizsardzības un darba likumdošanas jomā, esmu ar mieru dot priekšlikumus darba aizsardzības uzlabošanā un darba likuma piemērošanai reālajā dzīvē, darba likuma grozījumos, kā arī cīņai ar nelegālo nodarbinātību. Ja tikai valsts institūcija mācētu un gribētu izskaust nelegālo nodarbinātību, to varētu izdarīt, mainot dažus punktus likumdošanā un bezjēdzīgi netērēt budžeta līdzekļus tādas VDI struktūrvienības uzturēšanai. Esot pensijā, joprojām sekoju darba likumdošanai un darba aizsardzībai, bez atlīdzības sniedzu palīdzību darba devējiem un darbiniekiem. Novēlējums – pieredzējušu cilvēku viedoklis ir jāciena!

Stājoties amatā, Ministru prezidents publiski solīja veikt valsts iestādēs funkcionālo auditu un novērtēt valsts institūciju lietderību. Par nožēlu, tāds audits tika veikts ļoti minimāli, kā rezultātā tika likvidēta Būvinspekcija, kura traucēja lielajām būvnieku apvienībām veikt nekontrolētu objektu celtniecību.

Valsts iestādē, kur, pirmkārt, bija nepieciešams funkcionālais audits, tā ir Valsts darba inspekcija. No inspekcija darbības ir ļoti atkarīga Latvijas nākotne. Par nepieciešamo funkcionālo auditu VDI esmu rakstveidā informējis MK.

Inspekcijas inspektori ir pārslogoti ar funkciju izpildi, kas ir pilnīgi bezjēdzīga un nesniedz rezultātus. VDI darbība skar katru Latvijā strādājošo, kā nodarbināto, tā arī darba devēju. Nodarbināto intereses VDI nav spējīga juridiski aizstāvēt, darbinieku oficiālās un anonīmās sūdzības nedod nekādus rezultātus, vienmēr pēc taisnības ir jāgriežas tikai tiesā. To var attiecināt arī uz VDI darbiniekiem, pret kuriem prettiesiski izrīkojas VDI direktors R. Lūsis.

Par Darba likuma pārkāpumiem darba devējam uzliktais administratīvais naudas sods tiek maksāts no uzņēmuma līdzekļiem, kas tieši skar nodarbināto darba samaksu. Mazajos uzņēmumos, par niecīgiem pārkāpumiem tiek uzlikti nesamērīgi lieli naudas sodi, sevišķi pirmajos finanšu krīzes gados. Liela daļa uzņēmumu pārtrauca ražošanu, nodarbinātiem neizmaksāja darba samaksu, par bezdarbniekiem kļuva kā nodarbinātie, tā ari paši uzņēmumu vadītāji.

Liela daļa uzņēmēju necieta nekādus zaudējumus maksātnespējas gadījumos, steigā izpārdeva uzņēmuma īpašumus, saņēma miljonus un nogāja pagrīdē. Par uzņēmumā pieļautajiem pārkāpumiem atbildīgs ir tikai kolektīvs (SIA, AS, …), nevis konkrēta fiziska persona, kas izdarīja pārkāpumu. Tas ir juridiskais nonsenss! Šajā jomā ir jāveic kardinālas izmaiņas likumdošanā.

Labklājības ministrija ar savām pakļautībā esošām iestādēm daudzās jomās neiekļaujas valsts pārvaldē, lai radītu valstī drošu darba vidi. Kāda liekulība šobrīd publiski izpaužas no valsts pārvaldes amatpersonu puses (MK, EM, ZM …), - paši jau ir radījuši tādu valsti, kur tās pilsoņiem nav droši dzīvot.

Investors nodrošināja valstī 7500 darba vietas un tirdzniecību, par būvniecību un uzraudzību ir jāuzņemas atbildība valstij ar visām esošajām no budžeta finansētām iestādēm. Izskatās, ka viņiem pašiem no tādas valsts ir bail.

Latvijā pilnīgi nav saprotama valsts iestādēs nosaukuma „eksperts” piešķiršana. Katrs, kuram ir kaut vidējā izglītība, var tikt dēvēts par „ekspertu”. Arī VDI ir darbinieki, kuriem ir piešķirts eksperta nosaukums, kaut zināšanas viņu darbības jomā ir ļoti apšaubāmas.

Tas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, arī privātajiem. Sakarā ar Zolitūdes traģēdiju vairākas firmas apņēmušās veikt traģiskā notikuma ekspertīzi, turklāt katra tikai savās interesēs, izmantojot ļoti apšaubāmus „būvekspertus”.

Ja Latvija grib būt tiesiska valsts, šā notikuma ekspertīzei ir obligāti jāpieaicina speciālisti no Eiropas Savienības valstīm, lai veiktu ekspertīzi kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.

Latvijā ir pietiekoši daudz sertificētu tulku, kas spētu visu augstā līmeni iztulkot. Atrunāšanās par precīzu dokumentu tulkošanu ir tikai ieinteresētām valsts personām, lai nenāktu klajā faktiskie pārkāpumi.

Par visām šajā vēstulē minētajām nelikumībām esmu rakstījis LM, MK, Saeimai, bet atbildes pēc būtības neesmu saņēmis.

Novērtē šo rakstu: