Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par tiesu datu pārpublicēšanu

Kirova rajona----kuce!!! Pumpainais piderass----nošaujis!!!....MĪZALA!!!!!

Atbildēt

Īsumā par Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā par ziņu sniegšanu žurnālistam (Krimināllieta Nr.12812001716):

A tiesai norādīja, ka .. informācija, ko viņa sniegusi [žurnālistam], ir bijusi [jau iepriekš] publicēta, un tādēļ atzīstama par vispārpieejamu. Ņemot vērā to, ka informācija par Liepājas tiesā 2011.gada 31.oktobrī, atklātā tiesas sēdē iztiesājamo krimināllietu Nr.12261002510 .. ir [tikusi iepriekš] publicēta, tā saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta sesto daļu nevar tikt uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju.
Portālā tiesas.lv sēžu kalendārā bija daudz vienkāršotāka iespēja atrast meklējamo informāciju, jo meklēšanas kritēriji pieļāva atrast interesējošo uzvārdu ar CTRL+F palīdzību pa mēnešiem. Izmantojot šādu publicēto kalendāru, tiesvedības gaitas izsekošanas iespējas un anonimizēto nolēmumu pieejamība, kas publicēta un pieejama saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 28.2, 28.7pantu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.123 ir iegūstama informācija par to personu iztiesātajām lietām, kuras norādītas kalendārā, proti, vai tās ir notiesātas, attaisnotas, kāds sods tām piemērots, bet tas nenozīmē, ka šī informācija sniedz ziņas par personas sodāmību šī jēdziena plašākajā nozīmē, atbilstoši Sodu reģistra likumam.
A izpaustā informācija par personas E sodīšanu bija iegūstama arī Maksātnespējas reģistrā, kurā norādīts gan kriminālprocesa numurs, izklāstīta lietas būtība, tādēļ jebkurai personai, kura interesējas par konkrētu, uzņēmējdarbību veicošu personu, tā iegūtu vēl plašāku informāciju nekā to bija sniegusi viņa.

taču.. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija (tiesas sēdes priekšsēdētāja Signe Kalniņa, tiesneses Diāna Dumbre un Iveta Brimerberga, piedaloties prokuroram Mārim Lejam [piezīme – advokātu Signe Kalniņa nolēmuma preambulā pieminēt aizmirsa, kas netieši liecina par tiesas nevienlīdzīgo attieksmi pret pusēm, apsūdzības uzturētāju uztverot kā tiesas sastāvam nosacīti piederīgu]) norāda, ka:
"…tas, ka citas personas iespējams var iegūt informāciju no citiem avotiem nepadara ziņas par vispārpieejamām un publicētām.
Tiesas kolēģija nepiekrīt A viedoklim, ka tas, ka līdz 2016.gada decembrim portāla sadaļā “Tiesu kalendāri” bija iespējams piekļūt vēsturiskajiem datiem par tiesas sēdēm krimināllietās tad šī informācija kļūst par vispārpieejamu un publicētu. .. ziņas par E sodāmību nebija vispārpieejamas un publicētas, jo .. E norādīja, ka viņa krimināllietas izskatīšanas laikā MEDIJU PĀRSTĀVJI NEPIEDALĪJĀS, NEATCERAS, KA BŪTU BIJUŠAS PUBLICĒTAS ZIŅAS PAR VIŅA SODĪŠANU.

“Likuma Vara” informē E., ka ziņas par viņa sodāmību krimināllietā Nr.12261002510 un citās lietās tuvākajā tiks izvietotas masu informācijas līdzekļos tā, ka kļūs vispārpieejamas jebkurai personai un uz visiem laikiem. “Likuma Vara” uzskata, ka no Satversmes 91. un 100. panta izriet arī tas, ka ne jau tiesājamā amats, izskats, atpazīstamība jeb publicitāte un tai sekojošā žurnālistu interese un publikāciju skaits par tiesvedību, ir kritērijs “tikt aizmirstam”.
Nez kāpēc tiesības “tikt aizmirstam” vairs nav tiesnesei Aijai Orniņai, nav arī lmāram Poikānam jeb Neo, kuram Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu – 60 stundu piespiedu darbu par VID datu nopludināšanu. Nav arī polittehnologam Jurģim Liepniekam, kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, juristam Jānim Lozem, bijušajiem "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļiem Andrejam Zabeckim, Jānim Zipam un Jānim Svārpstonam, jo viņu lietām aktīvi sekoja žurnālisti. Nav arī bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam.
Tāpat tiesības tikt aizmirstam vairs nav juristam Nikolajam Zikovam par Aigara Egles nošaušanu kinoteātrī "Citadele" (un katrs zin vai var ātri noskaidrot kāds sods Zikovam ir ticis piespriests).
Nekādas tiesības uz privātumu nav arī slepkavam - 1972. gadā dzimušajam Ivaram Grantiņam, kurš nogalināja un apganīja pat savu paša meitu.
Cilvēks ir brīvs tik tālu, par cik viņš nepārkāpj otra cilvēka brīvību, un pastāv robežas, kur sākas un beidzas brīvība.
Viens likums – viena taisnība visiem! Arī viens privātums katram, neatkarīgi no žurnālistu pagātnes intereses.

Atbildēt

Kirova raj.ment---nošaujies!!! SPRĀGONI!!!

Atbildēt

»

Sasniegumi iespaidīgi, rezultāti fantastiski!
"Latvijas politika, ekonomika un kultūra ir attīstījusies pareizā virzienā. Tā nav nejaušība, bet gan samērā konsekventi īstenotas politikas rezultāts. Ar nelielām iebildēm Latviju tagad jau varētu uzskatīt par Rietumvalsti." Egils Levits. Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors, pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas, pirmais vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības tiesā. (LatvijasAvīze, 20.05.2017.)

Atbildēt

»

Manuprāt, prokuratūra nav savos augstumos ne tuvu, kādai tai jābūt. 28 gadi un nekas tajā nav pārveidots, tikai noslīpējusies atrakstīšanās māksla.

Man viedoklis - prokuratūra ir tikai izstrādājums. Pat tas nav manīts, kā tā uzrauga tiesu darbu, kādi rezultāti?

Atbildēt

"...Ja laikus būtu atvērti čekas maisi, tie, kas vainīgi, varētu nožēlot savus grēkus un attīrīties." D.Īvāns (BrīvāDaugava,25.01.2016.)
Priekš kam jāver maisi, ja 2018.g. kļūst skaidrāk saprotams, kur Snipam, Īvānam un Škaparam izsniedza "spravku" pirms «Literatūrā un Mākslā» (1986/10/17) tika publicēts raksts «Par Daugavas likteni domājot».

Atbildēt

"....Arī man piemīt pa­domju laika cilvēka domāšana, no tā nekur neizbēgt. Es to apzinos un tāpēc vairs politikā iet nevēlos,...." Dainis Īvāns par barikādēm, filmu par sevi un nākotnes plāniem. (Brīvā Daugava, 25.01.2016.)
Snipa lūgumraksts "spravkas" (domkoma, profkoma, "obkoma" zīmoga) piešķiršanai ir klasisks "padomju domāšanas" paraugs. 1988.g. situācijā par tādu Snipa gājienu smietos vēderus turēdami - rādot zīmi "ar pirkstu pie deniņiem" (galīgs ku-kū). 2018.g. smiekli nenāk. Par ko cīnījās auseklīši - uz tā arī "uzrāvās" ?

Atbildēt

Muļķu zemes prokuratūras izstrādājums, kā vācieši saka Ersatz!

Atbildēt

»

Kā jau zemākiem organismiem, jums bidlām, vien grābšanas un rīšanas refleksi attīstīti.

Atbildēt

»

Likumus saraksta priekš muļķiem, gudrajiem likumus nevajag, viņi dzīvo pēc saviem likumiem. Tie, kuri alkst labu likumu visiem, nav muļķi, bet ir idioti. Tomēr tie, kuri alkst labu likumu visiem, nav ne muļķi, ne idioti, bet ir neglājami vergi, kuru verdzība un tas likumi ir to dabiskais stāvoklis.

Tie, kuri vēlas likumus visiem un cīnās, lai visi tos ievēro, pat tādus, kuru vēl nav, nav ne muļķi, ne idioti, ne vergi, bet ir sadisti.

Atbildēt

»

Nē, šim tarakānam/ putnubiedēklim nebūs sēdēt kamerā.Viņš un visa viņa banda ir jāizbaro krokodīliem... .

Atbildēt

Neattīstītā tautā likumu vietā pulsē neattīstītās tautas instinkti un fizioloģiskās dziņas.

Atbildēt

par ko kauns

Atbildēt

Zivs pūstot no galvas?Jā,Hidras.

Atbildēt

Saskaņā ar APL uzziņu, ko saņems no kompetencei atbilstošas iestādes, varēs pārsūdzēt kā administratīvo aktu. Līdz AT.

Atbildēt

Krimināllikums

35.pants. Sods un tā mērķis

...

(2) Soda mērķis ir:

...
5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Atbildēt

»

Patiesi, prokuratūra raksta, ka "mūsu atbildi"variet pārsūdzēt ...". Pajautājiet Maizītim vai Kalnmeijeram, kurā likumā ir noteikts pārsūdzēt "atbildi"? Jābūt lēmumam, ar motivāciju un pamatotu pārbaudes materilu izklāstu, bet tu, tū - tas jums, vergiem nepienākas, labi ja uzrakstījām "atbildi".

Latvijā tautai aizstāvības nekur nav - visur, pirmkārt, priekšā - "Datu aizsardzības likums", ar ko aizsargā oligarhus, korumpantus (kuri padalās ar varu) un blēžus. Par korupciju milzīgos apmēros - nosacīts sods vai attaisno.

Vergu zeme Latvija, kur maksā verga algu vēdertiesai.

Atbildēt

»

100-procenti taisnība Sandrai BRIĶEI. Piemērs - prokuratūrai nosūta pilnīgi gatavu, izmeklētu krimināllietu, nu savākti visi pierādījumi, noskaidroti visi dati par 6-stāvu mājas patiesiem īpašniekiem, ko privatizēja sveša persona ar viltus dokumentiem. Galvenais "dokuments", uz kura pamata denacionalizēja māju Rīgas centrā. pašrocīgi uzrakstīt 'radniecības "uzziņa uz vienas lapas - bez sastādītāja paraksta, bez vārda, bez datuma, bez tās izcelsmes avota uzrādīšanas. Un denacionalizācijas lēmumā rakstīts - pamatojoties uz radniecības uzziņu 1.lpp., un denacionalizācijas iesniegumu, komisija nolēma denacionalizēt māju Latvijas pilsonim "Ā".

Ģenerālprokuratūrai nederēja arhīva izziņas par īpašuma piederību citai personai, nevis tai, kurai denacionalizēja, Dzimtsarakstu biroja vairākas izziņām par radniecību uz personu, kurai denacionalizēja un kur ir patiesā persona, kurai piederēja īpašums uz 1940.gadu, denacionalizācijas lietas kopija un mājas iedzīvotāju paskaidrojumi par bijušo īsto īpašnieku un citi dokumenti.
Atbilde bija: pamatojoties uz papildus iesniegtajām denacionalizētāja izziņām uzskata, ka denacionalizācija notikusi. Nevienu liecinieku, nevienu personu neizsauca, nekādas motivācijas atbildē nebija un atbilde bija vēl tāda - mūsu "atbildi"variet pārsūdzēt ģenerālprokuroram, no kura - CIK GARŠ, tik PLATS, atbilde tāda pat, ar piebildi - mūsu atbilde ir galīga un nav pārsūdzama. Sūdzējās Saeimas deputātam, kurš atbildēja - neko nevaru ietekmēt, es arī personīgi sūtīju ģenerālprokuroram pilnīgi pārbaudītas šudzības par nelikumīgām denacionalizācijām, saņēmu tādu pašu atbildi, bez lēmuma un bez motivācijas - "LIKUMĪGI un PAMATOTI".

Tas ir turpinošs noziegums, kaut jau daudz gadu pagājis, tomēr varētu atjaunot, bet sūdzības rakstītājs jau ir miris.

Otr. Prokuratūra vēl pārmeta un tracināja sūdzības rakstītāju par "nelikumīgas informācijas iegūšanu, datu aizsardzības likuma pārkāpumu. Nezinu,. varbūt šo personu sauca pie kriminālatbildības par to, pirms nāves aiz vecuma.

Atbildēt

Šim kungam piemērota vieta būtukamerā atrasties,nevis prokurora krēsļā sēdēt.

Atbildēt

Kaut kāds tipisks padomju stils - par visu rakstīt "pašām, pašām augšām". Vai tiešām cer, ka ĢP atbildēs pēc būtības?

Atbildēt

Un rakstīt prokuratūrai nav jēgas, jo man ir zināmas safabricētas krimināllietas un prokurori ir cieši saistīti ar tiesnešiem, izskatot krimināllietas, un, piemēram, kad, kad es kā tiesnesis atkal gribēju izskatīt taisnīgi lietu un pārbaudīt visus pierādījumus, vai tie ir savākti likumīgi, arī prokurori uzsāka pret mani teroru! Šajā valstī cilvēktiesības nav cieņā un Latvijas Republikas Satversme ir tikai uz ''papīra'' kā apskatāma lieta! Bet tur, kur tiešām cietuši cilvēki, piemēram ļaunprātīgi nodedzinātas mājas, zaudējumi vairāk kā 200 tūkstoši, tiek rakstīta sūdzība Ģenerālprokuroram par policiju un prokuratūru, Ģenerālprokurors sūdzību pārsūta tam pašam prokuroram, kas uzrauga lietu, kurš atraksta, ka visi visu izdarījuši, lai gan vairāk kā divus mēnešu bija jālūdzas policijai lai uzsāk kriminālprocesu un izdara apskati, bet mazpilsētā ļaunprātīgā dedzināšana, kur visi par visiem visu zin, nav joprojām atklāta. Tā kā, izdariet secinājumus, kādas piepūles pieliek prokuratūra, lai kādu sauktu pie atbildības par kriminālpārkāpumiem un par to, ka kāds kritizējis varu (totalitāra režīma iezīmes, un) kā nihilistiski attiecas pret sevišķi smagu noziegumu atklāšanu,- par to ir jāuzraksta 2 grāmatas!

Atbildēt

Man nav zināms par rakstā minēta gadījumu, bet man ir zināms, ka par manām disciplinārlietām pilnībā tika sagrozīti fakti, lai tautas acis mani padarītu par mazu un melnu, slikto tiesnesi, lai gan es tieši cīnījos pret šīs sistēmas patvaļu, aizstāvēju cilvēktiesības, bet manus nolēmumus augstākas tiesu instances sagrozīja ar kājām gaisā, jo vajadzēja lobēt kreditorus un apsaimniekotājus u.c.blēžus, lai no cilvēkiem ''novilktu pēdējo ādu''. Es skaitīju katru santīmu un centos lemt taisnīgi, lai gan tiesu prakse to neļāva un manu darbu apmeloja par nekvalitatīvu un realizēja pret mani psiholoģisko teroru visos tiesu līmeņos, līdz pat AT Goda tiesnesis G.Aigars, A.Gulāns, P.Dzalbe, M.Zāģere, Strupišs u.c. tiesneši, kas tikuši pie lielākas varas un protams, Liepājas tiesas pr-js I.Jaunģelže, Kurzemes apgabaltiesas pr-ja S.Reinholde un viņas vietniece L.Vēbere u.c., un par to ir jāuzraksta grāmata.

Atbildēt

nepareizi noformets uzzinjas pieprasijums. Nebus Jums uzzinjas

Atbildēt

Saite nav pieejama

Atbildēt