Iesniegums KNAB: ir pārliecība, ka Bičkovičs pieņem lēmumus sievas - advokātes interesēs
PIETIEK09.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir radusies pārliecība, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli savas sievas - advokātes Zentas Bičkovičas un viņas klientu interesēs: ar šāda satura iesniegumu šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērsies SIA Pilsetprojekts Invest valdes loceklis Matīss Strautiņš. Šis uzņēmums ir viens no tiem, kas iesaistīts jau daudzus gadus ilgstošajā cīniņā par SIA Pilsētas projektēšanas sabiedrība mantu - pirmām kārtām īpašumu Rīgā, Stabu ielā 21 -, saistībā ar kuru nule uzrādītas arī pirmās apsūdzības.
KNAB adresētā iesnieguma autors norāda uz apstākli, ka, kopš Civilprocesa likumā tika ieviesta norma, kas atļauj tiesvedībā pieņemtu lietu pārsūtīt citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, šāda lietu pārsūtīšana tiesās tiek izmantota gan lietas ātrākas izskatīšanas nolūkā, gan nolūkā kādas tiesvedībā iesaistītās puses interesēs atņemt lietu neatkarīgam tiesnesim un pārsūtīt to uz kādu no rajona tiesām ārpus Rīgas, lai tur lietu izskatītu pazīstams un ietekmējams tiesnesis.
Iesniegumā norādīts, ka lēmumu par Rīgas apgabaltiesā pieņemtu lietu pārsūtīšanu citai apgabaltiesai, tajā skaitā nosakot, kurai citai apgabaltiesai lieta pārsūtāma, saskaņā ar Civilprocesa likumu pieņem vienpersoniski līdzšinējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs.
"Nav šaubu, ka I.Bičkovičam sakarā ar ieņemamo amatu tiesu sistēmā ir pietiekoši liela ietekme arī uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju, lai nodrošinātu, ka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pēc I.Bičkoviča pieprasījuma izsaka ierosinājumus I.Bičkovičam pārsūtīt tieši tās lietas, kuru pārsūtīšanā uz citu apgabaltiesu ir ieinteresēts pats I.Bičkovičs," norāda Strautiņš.
Iesniegumā minēts, ka šī ietekme izriet gan no tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta pirmās daļas 1,punkta, kas ļauj l.Bičkovičam ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru tiesnesi, gan no likuma „Par tiesu varu", kas paredz, ka apgabaltiesas tiesneša iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi ir tieši atkarīga no Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedokļa.
"SIA Pilsetprojekts Invest ir radusies pārliecība, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs ļaunprātīgi izmanto no Civilprocesa likuma 32.1 panta trešās daļas izrietošās pilnvaras, lai divas Rīgas apgabaltiesa pieņemtas lietas, kurās kādu lietas dalībnieku pārstāv I.Bičkoviča sieva zvērināta advokāte Zenta Bičkoviča, bez jebkāda pamatota iemesla pārsūtītu uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, kur Zenta Bičkoviča pēc Pilsetprojekts Invest novērojumiem personiski labi pazīst šajā tiesu namā ne tikai tiesnešus, bet arī apsargus un citus tiesas darbiniekus, Zenta Bičkoviča gan dzīvo, gan arī advokāta praksi ir reģistrējusi tieši Aizkrauklē," teikts KNAB adresētajā iesniegumā.
Iesnieguma autors norāda: "Zīmīgi, ka no visām apgabaltiesām I.Bičkovičs tās lietas, kurās kādu lietas dalībnieku pārstāv viņa sieva Z.Bičkoviča, izvēlas pārsūtīt tieši uz Aizkraukli, tuvāk Z.Bickovičas prakses vietai, kur Z.Bičkoviča pazīst tiesnešus un tiesneši pazīst viņu un zina, kas ir viņas vīrs. Pat nevis uz Zemgales apgabaltiesu Jelgavā, bet tieši uz Aizkraukles tiesu namu."
Šādā veidā pēc tam, kad lietā kādu no pusēm ir uzsākusi pārstāvēt Bičkoviča, viņas vīrs uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu ir pārsūtījis divas Rīgas apgabaltiesā ierosinātas civillietas, kurās piedalās arī Pilsetprojekts Invest, norādīts iesniegumā.
"Piemēram, Rīgas apgabaltiesā izskatīšanā esošo civillietu Nr.C04422413 I.Bičkovičs 2014.gada februārī nolēma pārsūtīt uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, motivējot to it kā ar nepieciešamību panākt lietas ātrāku izskatīšanu. Taču civillieta Nr.C04422413 ir tikusi ierosināta Rīgas apgabaltiesā tikai 2013.gada oktobra mēnesī, un tūlīt pēc pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumu saņemšanas jau 2013.gada 28.novembrī notika sagatavošanas tiesas sēde, kurā tika izlemts jautājums par civillietu apvienošanu, nolemjot šo civillietu apvienot ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatīšanā esošo civillietu Nr.C30509011 tieši ar mērķi nodrošināt ātrāku un pareizāku lietu izskatīšanu," aprakstīts iesniegumā.
Tālākā notikumu gaita bijusi šāda - tikai tādēļ, ka atsevišķi lietas dalībnieki pārsūdzēja tiesas lēmumu par lietu apvienošanu, līdz 2014.gada 6.februārim lieta atradusies Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, lai izskatītu blakus sūdzību.
2014.gada 6.februārī blakus sūdzība atstāta bez izskatīšanas, bet jau 18.februārī Bičkovičs saskatījis, ka šīs lietas izskatīšanu nepieciešams paātrināt, lai gan šajā civillietā lietas izskatīšana notikusi pat salīdzinoši ātri, salīdzinot ar citām lietām. "Zīmīgi, ka šajā lietā kā puses pārstāvis parādījās Z.Bičkoviča," norādīts iesniegumā.
Līdzīgs liktenis bijis vēl vienai Rīgas apgabaltiesā ierosinātai civillietai Nr.C04286111, kuru Bičkovičs tāpat pārsūtījis uz to pašu Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu. Arī šajā civillietā vienu no pusēm pārstāv Bičkoviča.
"Sākotnēji šajās civillietās Z.Bičkoviča nepārstāvēja nevienu no pusēm, un tad šīs civillietas netika nekur pārsūtītas. „Nepieciešamība" lietas pārsūtīt radās pēc tam, kad kādu no pusēm lietās sāka pārstāvēt Z.Bičkoviča, un tās „dīvainā kārtā" abas tika pārsūtītas tieši uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu," iesniegumā min Strautiņš.
Iesniegumā arī aprakstīts: "Kā tas tika novērots, Z.Bičkoviča Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā jūtas burtiski „kā mājās", bez uzaicinājuma iet tiesas darbinieku kabinetos, kur sirsnīgi čalo ar darbiniekiem un tiesnešiem. Abi šīs lietas izskatošie tiesneši uzkrītoši izrāda simpātijas Z.Bičkovičas izteiktajiem argumentiem un lūgumiem, tajā skaitā apmierina viņas pieteiktos lūgumus, neievērojot tiesību normās un judikatūrā noteikto, t.i. ir gatavi pat uz prettiesisku rīcību Z.Bičkovičas atbalstam.
Papildus tam, pēc civillietas Nr.C04422413 izskatīšanas tika novērots neatkarīgai tiesai neparasts skats - Z.Bičkovičas mapes ar lietas materiāliem tiesas zālē ieradās paņemt un līdz Z.Bičkovičas automašīnai aiznesa neviens cits kā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu apsargājošais darbinieks, kuru Z.Bičkoviča uzrunāja vārdā. Pārsteidzoši bija redzēt, ka tiesu nama apsardzes darbinieks apkalpo vienu no lietas dalībnieka pārstāvjiem."
Iesnieguma autors uzskata - visas pazīmes liecinot, ka Bičkovičs šādā veidā, izmantojot savas dienesta pilnvaras, palīdz savai sievai veikt zvērināta advokāta pienākumus, nosūtot viņai interesējošās lietas tuvāk viņas prakses vietai un pie tiesnešiem, kurus Bičkoviča "acīmredzot personiski pazīst".
"Redzams, ka I.Bičkovičam ir raksturīgi dienestam piešķirtās pilnvaras izmantot privātām vajadzībām, lietu pārsūtīšanas gadījumos piepalīdzot savai sievai Z.Bickovičai „nokārtot" lietas tur, kur viņai tas ir visvieglāk izdarāms, par ko Z.Bičkoviča saņem dāsnus honorārus, kas neapšaubāmi ceļ I.Bičkoviča ģimenes labklājību (šie honorāri ieplūst arī I.Bičkoviča mantā, jo laulātajiem nav reģistrēta laulāto mantas šķirtība), bet dienesta automašīnas izmantošanas gadījumā uz valsts rēķina ietaupot savu naudu," iesniegumā min Strautiņš.
Iesniegumā minēts: "Par varas un dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu ir paredzēta kriminālatbildība. Šāda varas un dienesta pilnvaru pārkāpšana neapšaubāmi rada smagas sekas, jo ar to tiek negatīvi ietekmēta civillietu taisnīga izskatīšana, ierobežojot vai pat principā atņemot Pilsetprojekts Invest un arī citām personām tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatiem. Šo tiesību apzināti nepamatota un prettiesiska ierobežošana un atņemšana grauj tiesiskas valsts pamatus un nodara nenovērtējamu kaitējumu gan Pilsetprojekts Invest kā privātpersonai, gan valstij un sabiedrībai kopumā. Tieši tādēļ par šādiem nodarījumiem ir paredzēta kriminālatbildība."
Iesniegumā lūgts KNAB "veikt pārbaudi par šajā iesniegumā minētajām I.Bičkoviča veiktajām darbībām, izmantojot dienesta pilnvaras savas sievas Z.Bičkovičas un tātad savas ģimenes un savās privātajās interesēs".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā Pietiek apliecināja, ka iesniegums šā gada 8. aprīlī birojā ir oficiāli reģistrēts kā saņemts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
