Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas
Vilors Eihmanis*05.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei.
Līdz šim jau Atašiene savulaik «pienākusi» no cita vēsturiskā novada Krustpils novadam, izsaucot iedzīvotājos neizpratni.
Pieļaujot pēc būtības vienu Vidzemes, Latgales un Zemgales robežu izmaiņu, radusies tendence turpināt Latgales teritorijas samazināšanu.
Saskaņā ar Satversmes 3.pantu Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Līdz ar to apšaubām, ka ministriju klerki, viena novada iedzīvotāji vai pat Saeimas deputāti var tā vienkārši izlemt jautājumu, kas pēc būtības izmaina Latgales un Vidzemes robežas.
Atbalstāma ir Varakļānu novada iedzīvotāju vēlme atgūt Atašieni, kas atjaunotu vēsturiski izveidojušās teritoriālās robežas.
Tajā pašā laikā uzskatām, ka ir arī pamats vērsties ar sūdzību Satversmes tiesā par līdzšinēji veikto Latgales un Vidzemes robežu izmaiņām.
Aizraujoties ar administratīvi teritoriālo reformu, nevajadzētu rīkoties pretēji Satversmei, iekļaujot dažus novadus no Latgales Vidzemē, tādējādi samazinot jau tā Abrenes zaudēšanas dēļ sarukušo Latgales teritoriju. Tas ir būtiski arī tāpēc, ka latvieši, kuri runā latgaliešu dialektā, to dabiski var lietot galvenokārt Latgalē.
Uzskatām, ka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas vispār nevajadzētu aiztikt ne tikai atklāti, bet arī slēptā veidā, iekļaujot Varakļānu novadu Vidzemē. Ja veicama administratīvi teritoriālā reforma, tad tikai Vidzemes, Latgales, Zemgales vai Kurzemes ietvaros.
Lūdzu sniegt Tieslietu ministrijas atbildi, vai piekrītat mūsu iesniegumā minētajam? Ja piekrītat, tad lūdzam paskaidrot, kā apturēsiet pēc būtības antikonstitucionālo aptauju? Ja nepiekrītat, tad lūdzu juridiski precīzi pamatojumu, kādos apstākļos drīkst izmainīt Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes robežas? Vai ar vienkāršu viena novada iedzīvotāju aptauju var lemt jautājumus, kas pēc būtības skar Satversmi un ir visas Latvijas (visas Latgales jau nu noteikti) jautājums?
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas vārdā
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
