Ierindas darbiniekiem grūtajos laikos Latvijas Radio valde par ienākumiem nevar sūdzēties, saņem pat 3200 eiro mēnesī
PIETIEK21.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Radio ierindas darbinieki sākuši publiski paust izmisumu par niecīgajām algām, izrādās, ka sabiedriskā medija vadība par atalgojumu nav varējusi sūdzēties ne iepriekšējos gados, ne arī pašlaik, - pašlaik katra Latvijas Radio valdes locekļa mēneša atalgojums pārsniedz 2900 eiro mēnesī.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamo amatpersonu deklarāciju datu bāze, vislabāk atalgots 2015. gadā Latvijas Radio bijis tā valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš (attēlā), kurš pēdējās nedēļās visbiežāk kritizēts par nespēju vadīt sabiedrisko mediju.
VID datu bāze rāda, ka 2015. gadā Pauliņš Latvijas Radio atalgojumā vienpadsmit ar pusi mēnešos saņēmis 37832 eiro – tātad vidēji 3290 eiro mēnesī.
Īpaši nav atpalikuši arī abi pārējie Latvijas Radio valdes locekļi, par kuru vadības stilu pēdējās dienās publiski atklāts – pat savā starpā viņi komunicējot nevis „pa tiešo”, bet gan ar vēstuļu palīdzību, turklāt runa ir nevis par elektronisko pastu, bet gan par uz papīra rakstītām vēstulēm.
VID datu bāze rāda, ka valdes locekle Sigita Kirilka (Roķe) par savu darbu 2015. gadā atalgojumā ir saņēmusi 33741 eiro – tātad vidēji 2934 eiro mēnesī. Vēl nedaudz labāk atalgots ir bijis otrs valdes loceklis Uldis Lavrinovičs – viņa atalgojums ir bijis vidēji 2968 eiro mēnesī.
Arī pirms 2015. gada, kad Latvijas Radio vadīja tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, radio vadības alga bija tikpat lekna: 2014. gadā Siksnis atalgojumā saņēma 34 662 eiro, 2013. gadā – 31 900 eiro, bet 2012. gadā – 29 980 eiro.
Pietiek pagaidām nav izdevies ne no viena Latvijas Radio valdes locekļa saņemt komentāru – vai šis atalgojums viņiem šķiet adekvāts ieguldītajam darbam un atbilstošs situācijai, kad Latvijas Radio ierindas darbinieki par vienu slodzi saņem tikai dažus simtus eiro „uz papīra”.
Oficiāli Latvijas Radio valdes atalgojums tiek noteikts, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta pirmo un otro daļu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astoto punktu un 79.panta ceturto daļu, 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punktu
MK noteikumi „Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un abu sabiedrisko mediju valdes locekļu noslēgtajos līgumos noteikts, ka atalgojuma līmenis tiek pārskatīts vienu reizi gadā, ņemot vērā likumu izmaiņas, kas regulē atalgojuma līmeni. Šogad NEPLP jautājumu par Latvijas Radio valdes atalgojumu vēl nav skatījusi.
NEPLP ir uzdevusi Latvijas Radio valdei līdz šā gada 1. martam iesniegt informāciju par Latvijas Radio pamatalgu un piemaksu sistēmu un līdz 1. aprīlim iesniegt padomē Latvijas Radio darbinieku darba noslodžu auditu. NEPLP ir pieņēmusi lēmumu izveidot Darba grupu sabiedrisko mediju darba samaksas sistēmas izvērtēšanai, kurā kopīgi strādās Latvijas Radio un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļi, kā arī padomes locekļi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
