Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
30.08.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi".

Noteikumu projektā aprakstīts, ka līdz 2023.gada 31.decembrim atbilstoši darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktajam plānots sasniegt šādus rezultāta rādītājus:

- AER īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā – 60%;

- kopējā AER siltumjauda centralizētajā siltumapgādē (turpmāk - CSA) – 1 820 MW;

- rekonstruēto siltumtīklu garums – 21 km;

- siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos – 14 634 MWh/ gadā;

- AER izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums CSA – 21 MW;

- no AER ražotā papildjauda – 8 MW;

- aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 14 095 CO2 ekvivalenta tonnas.

Neizpratni rada tas, ka šo mērķu sasniegšanai atbalsts ir paredzēts vienīgi mazāk efektīvām tehnoloģijām, vērtīgo kurināmo vienkārši sadedzinot katlos, neparedzot iespēju uz vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēt modernākām un efektīvākām kurināmā izmantošanas tehnoloģijām, piemēram, koģenerācijai.

Koģenerācija ir visefektīvākais pašlaik pasaulē zināmais kurināmā izmantošanas veids ar visaugstāko pievienoto vērtību, jo paralēli siltumenerģijai tiek iegūta arī elektroenerģija. Koģenerāciju var efektīvi izmantot tieši centralizētajā siltumapgādē, kas ir Latvijas priekšrocība, kura ar šādiem “noteikumiem” nebūs izmantojama arī nākotnē, jo jaunizbūvētos katlus nedrīkstēs aizstāt ar citām iekārtām.

Noteikumu projekta 4.3.1. punkts paredz izņēmumu atbalsta saņemšanai koģenerācijas stacijām, - “…izņemot gadījumu, kad projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana vai būvniecība”.

Šādā teksta redakcijā šis izņēmums rada iespējas saņemt programmas finansējumu arī tām koģenerācijas stacijām, kuras izmanto fosilo kurināmo un ir pretrunā mērķim veicināt vietējo AER izmantošanu. Loģiski būtu šo izņēmumu attiecināt vienīgi uz AER izmantojošām stacijām. Rodas pamatots jautājums – vai tā ir kārtējā neuzmanības kļūda, vai apzināti iestrādāta iespēja kāda uzņēmuma interesēs?

Nepatīkams pārsteigums parādās iepazīstoties ar ziņojuma sadaļu, kur tiek rakstīts par biogāzi. Ir zināms, ka biogāze arī ir viens no AER, bet šajā ziņojumā tiek liegtas investīcijas koģenerācijas elektroenerģijas staciju būvniecībā vai rekonstrukcijā, tai skaitā biogāzes koģenerācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā. Kā iemeslu minot to, ka šāds ieguldījums ir jau bijis atbalstīts un biogāzes stacijām tiek sniegts valsts atbalsts piešķirot obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) tiesības.

Nezināmu iemeslu dēļ tiek aizmirsts, ka OI tiesības ir arī dabas gāzes termoelektrostacijām, kuriem acīmredzami pēc šī ziņojuma ietvara var secināt, ka atbalsts pienāksies.

Šāds instruments būtu ļoti labs, lai atbalstītu jaunas biogāzes stacijas, kur tās ir nepieciešamas, lai risinātu vides problēmas, reizē apgādātu fermas un, ja nepieciešams, CSA nodotu siltumu un, protams, koģenerācijas procesā ražotu elektroenerģiju, kuru realizētu pašapgādē vai brīvajā tirgū!”

Eiropā un pasaulē nepārtraukti tiek meklēti un ieviesti vislabākie un efektīvākie kompleksie risinājumi vides un enerģētikas jomā, tai skaitā atkritumu utilizācijā ar vienlaicīgu enerģijas iegūšanu (arī biogāzes ražošana koģenerācijā vai ar tālāku biometāna iegūšanu u.t.t.). Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Latvijā, kur tiek domāts par vidi, šādi risinājumi ne tikai netiek ņemti vērā, bet atklāti noliegti.

Nav skaidrs arī tas, kāpēc tik nozīmīgs noteikumu projekts tiek skatīts Ministru kabinetā bez apspriešanas. Arī tas liek aizdomāties par to, ka projekts tiek virzīts kāda uzņēmuma interesēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...